Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt       
 
Aktualitātes >> Aktualitātes

 9.10.2014 Sagatavota jauna virtuālā izstāde.
Saite uz izstādi: www.archiv.org.lv/baltijas_dp_vacija
 21.08.2014 Ineses Mīlbergas personālizstāde LVA

LNA Latvijas Valsts arhīva pirmā un otrā stāva foajē, Bezdelīgu ielā 1, ir apskatāma Talsu mākslinieces Ineses Mīlbergas darbu izstāde. Ekspozīcijā varam skatīt galvenokārt grafikas - zīmējumus, linogriezumus, kologrāfijas, kā arī dažus akvareļus. I.Mīlberga ir profesionāla grafiķe un strādā Talsu Mākslas skolā. Mākslinieces darbi liecina par augstu profesionalitāti un uzticību akadēmiskās skolas principiem, jo īpaši tas ir jūtams zīmējumos. Tie ir rūpīgi darināti, kompozīcijās izmantotas vienkāršas ainas un priekšmeti. Akvareļos redzami mirkļi no ikdienas dzīves ar nedaudz ilustratīvām un stāstošām epizodēm. Katrs izstādes darbs stāsta savu stāstu par mājām – virtuve, dzīvojamā ēka, ciems, pilsēta, Talsi, Daugavpils. Mākslinieces iecerē šie darbi ir vienoti zem nosaukuma „Manas mājas”.

 21.08.2014 LVA viesojas Refats Čubarovs

Latvijas Nacionālā arhīva direktores M. Sprūdžas pavadībā Latvijas Valsts arhīvā viesojās Refats Čubarovs – arhīva direktors laikā no 1984.–1990. gadam. Tas bija nozīmīgs laiks gan arhīvam, gan atjaunojamajai Latvijas valstij. Tolaik Refats Čubarovs darbojās arī Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidents, 1994. gadā atgriezās Krimas tatāru vēsturiskajā dzimtenē, kur bija gan Krimas, gan Ukrainas parlamenta deputāts. Pašlaik R. Čubarovs ir Krimas tatāru tautas padomes – Medžlisa – priekšsēdētājs. Tikšanās laikā R. Čubarovs ar interesi devās ekskursijā pa arhīvu, iepazinās ar notikušajām pārmaiņām, satikās ar bijušajiem kolēģiem, pāršķirstīja vēsturiskos fotogrāfiju albūmus un iepazīstināja klātesošos ar pašreizējo situāciju Krimā un pārējā Ukrainā.

 10.07.2014 Dokumenti par Tobago

No 15. līdz 25.jūnijam Trinidadā un Tobago tika organizēts 17. Latviešu salidojums, kur pulcējās tautieši no Anglijas, ASV, Latvijas, Vācijas un Venecuelas. Salidojuma ietvaros notika pasākumi, kuros klātesošie, ne tikai latvieši, bet arī vietējie sabiedrības un kultūras pārstāvji, interesenti tika iepazīstināti ar Kurzemes hercogistes vēsturi un Latviju.

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) nolūkā popularizēt savu dokumentu kolekcijas sagatavoja ceļojošu izstādi "Dokumenti par Tobago Latvijas Nacionālā arhīva krājumā." Darba grupā tika iesaistīti triju arhīvu speciālisti:
no Latvijas Valsts arhīva Aija Kalnciema un Guntis Švītiņš, no Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva Ilze Feldmane, Ieva Vāvere un Rūdolfs Henčels, no Latvijas Valsts vēstures arhīva Valda Pētersone un Mārīte Jakovļeva (Latvijas Vēstures institūts).

17.jūnijā ar LNA sagatavoto izstādi/prezentāciju „Dokumenti par Tobago Latvijas Nacionālā arhīva krājumā.” Trinidadas un Tobago prezidentu Anthony Thomas Aquinas Carmona viņa rezidencē iepazīstināja Guntis Švītiņš. Prezidents izrādīja interesi uzzināt ko jaunu par Tobago vēsturi, kā arī par LNA dokumentu krājumu. Atzinīgi tika novērtēta dokumentu atlase izstādei un tās iekārtojums. Izteica domu par iespējamu sadarbību nākotnē.
Patlaban roll-up izstāde atrodas Venecuelā, bet rudenī tā tiks nodota  vienam no Trinidadas un Tobago vēstures muzejiem.

 16.05.2014 Dzejniekam Jānim Sudrabkalnam - 120 gadi

17. maijā aprit 120 gadi kopš dzimis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem starpkaru Latvijā – Jānis Sudrabkalns. Latvijas Valsts arhīvā glabājas padomju totalitārā režīma laikā radušās dokumentārās liecības par "citu Sudrabkalnu".

Publicējam dažus autobiogrāfiskus dokumentus no dzejnieka Jāņa Sudrabkalna personas lietām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā.

Latvijas Rakstnieku savienības fondā glabājas Arvīda Sudrabkalna (literārais pseidonīms – Jānis Sudrabkalns) personas lieta (473. f., 4. apr., 185. lieta). Personas lietā ir Latvijas PSR Tautas dzejnieka, PSKP biedra no 1951. gada raksturojumi, uzziņas, autobiogrāfijas, apbalvošanas lapas, Arvīda Sudrabkalna (līdz 1925. gadam Peines) t. s. kadru uzskaites personas lapa, Latvijas Rakstnieku savienības iesniegums Latvijas PSR Valsts prēmiju komitejai, lūgums LKP CK sekretāram Augustam Vosam piešķirt Savienības nozīmes Latvijas PSR Tautas dzejniekam personālo pensiju, PSRS Rakstnieku savienības locekļa/kandidāta personas kartīte, kurā atbildēts uz vairāk nekā 40 jautājumiem, arī uz to, vai pretendents un viņa tuvākie radinieki ir piederējuši antipartijiskiem grupējumiem; vai viņiem ir bijuši antipartijiski uzskati, kādās armijās dienējis, vai bija gūstā un ko darīja dzejnieka radinieki "Vācijas uz laiku okupētajā teritorijā, gūstā vai ielenkumā"...

Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas Kirova rajona organizācijas fondā (PA-106.) glabājas divas Arvīda Sudrabkalna lietas. (PA-106. f., 7. apr., 378. lieta un PA-106. f., 15. apr., 239. lieta). 1947. gada 30. maijā Arvīds Sudrabkalns lūdz uzņemt viņu par "Komunistiskās (boļševiku) partijas" biedra kandidātu un 1951. gada 21. jūnijā – par šīs partijas biedru. Rekomendācijas uzņemt partijā rakstījuši Valdis Lukss (partijas biedrs no 1944. gada) Emma Feldmane (partijas biedre no 1918. gada) un Ella Ankupe (partijas biedre no 1930. gada)...

Salīdzinot faktus, kas minēti Jāņa Sudrabkalna pašrocīgi rakstītajās autobiogrāfijās, atbildēs uz anketās norādītajiem jautājumiem viņa personas lietās, redzam relatīvi nemainīgu un atturīgu godprātību totalitāra režīma apstākļos...

 15.05.2014 Tikšanās ar māksliniekiem izstādē

15.maija pēcpusdienā pie izstādes „Radītprieks” darbiem interesentus sagaidīja autori - Baiba Pika un Toms Lucs. Kuplais apmeklētāju pulks tika iepazīstināts gan ar izstādes tapšanas gaitu, gan trijotnes atšķirīgo darbošanos mākslas laukā. Uz šo tikšanos bija ieradušies bijušie kolēģi no kinostudijas, Ārzemju mākslas muzeja un Baibas Pikas pašreizējās darba vietas, Juglas internātskolas audzēkņi un pedagogi. Pēc sarunām par izstādi un ap izstādi māksliniecei bija jāstāsta un jāpaskaidro dažādas nianses viņas darbos, bet tas jau notika individuāli katram interesentam. Sarunu vadīja LVA arhīva eksperts Guntis Švītiņš.

 28.04.2014 Bezdelīgu ielā 1 apskatāma izstāde „Radītprieks”

LNA Latvijas Valsts arhīvā Bezdelīgu ielā 1 ir apskatāma izstāde „Radītprieks”. Trīs autori piedāvā savu skatījumu uz pasauli, kas katram no mums rada atšķirīgu un unikālu priekšstatu. Baiba Pika, profesionāla dizainere, bet sava radošā mūža lielāko daļu veltījusi pedagoga darbam dažādās skolās, mācot gan kompozīciju, zīmēšanu un gleznošanu. Māksliniece daudz strādājusi akvareļtehnikā un darinājusi gleznas ar eļļas krāsām. Izstādē ir eksponētas gan ainavas, gan scenogrāfijas meti no laika, kad strādāja Rīgas kinostudijā. B.Pika ir piedalījusies daudzos plenēros Latvijā, Lietuvā un Krievijā, tāpēc arī nelielā formāta darbi ir pilni ar mirkļa sajūtu spēku, ko var gūt tikai dabas studijās. Kopš 2013.gada darbojas International Art Education Association.

B.Pikas mamma rakstniece Mirdza Kļava (Grigule) arī glezno, kaut nav mācījusies ne mākslas skolās, ne studijās. Rakstnieci galvenokārt zinām no daudzajām, viņas sacerētajām bērnu grāmatām, kuras raksturojamas ar vienkāršo un sirsnīgo sižetu. M.Kļavai patīk gleznot ziedus vai tēlot ar krāsām un viņas darbi ir tikuši izstādīti personālizstādēs Rīgas bibliotēkās.

Toms Lucs ir Baibas Pikas dēls, arī prototips vecmāmiņas sarakstītajā grāmatā „Vāverēns Toms un viņa draugi” (1976). Tik radošā ģimenē ir likumsakarīgi, ka arī T.Lucs būdams celtnieks nodarbojas ar gleznošanu. Viņu galvenokārt interesē klusā daba un abstraktas kompozīcijas.

Izstāde apskatāma Bezdelīgu ielā 1, 1. un 2.stāva foajē līdz jūlija beigām.

 7.04.2014 Mūzikas un mākslas skolu vadītāji LVA

Latvijas Nacionālais kultūras centrs Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursu ietvaros bija iekļāvis arī Latvijas Valsts arhīva (LVA) apmeklējumu.
3. un 4.aprīlī ar arhīvu iepazinās Amatas novada, Baldones, Dagdas, Engures, Ikšķiles, Indras, Juglas, Jūrmalas, Kandavas, Krāslavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Priekules, Skrīveru, Tukuma, Ugāles, Ulbrokas, Valkas, Ventspils, Vidzemes Jūrmalas, Viesītes mūzikas un mākslas skolu vadītāji, kā arī privātās mūzikas skolas direktore Zane Ludborža.
Par skolu arhīvu veidošanu un kārtošanu, kā arī par normatīvajiem dokumentiem stāstīja LNA direktora vietnieks Gatis Karlsons un Institūciju dokumentu un arhīvu pātvaldības departamenta speciāliste Lija Cera Ieskatu par LVA Projektu "Aizvestie" (1941. un 1949.gada Latvijas iedzīvotāju deportācijas) un izveidotājām datu bāzēm bija sagatavojusi LVA vecākā referente Aija Kalnciema.
LVA arhīva eksperts Guntis Švītiņš stāstīja par Latvijas Nacionālā arhīva struktūru, glabājamo dokumentu veidiem un specifiku, kā arī iepazīstināja ar dokumentu popularizēšanas dažādām formām. Galvenā uzmanībā tika vērsta uz interneta vidē redzamajām virtuālajām izstādēm, kur tika akcentēta kultūras un mākslas tematika.
Ieinteresētība par Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu krājumiem bija acīmredzama, un arī klātesošo jautājumu spektrs to apstiprināja.

 24.03.2014 25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Pirms 65 gadiem – 1949. gada 25. martā – notika otra lielākā Baltijas iedzīvotāju deportācija. Tās organizēšana tika veikta saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr. 390-138 "Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas". Minētais dokuments glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva (KFPA) 93. fondā "PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas".*

* KFPA, 93. fonds. PSRS MP lēmumu un rīkojumu kolekcija. 1949. gads. Publicēts: История сталинского Гулага: Конец 1920-х–первая половина 1950-х годов: Собрание документов в сeми томах. Т. 1: Массовые репрессии в СССР. С. 517–519.

Atbilstīgi PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajam lēmumam Nr. 390-138 tika izsūtīti arī 42 125 Latvijas iedzīvotāji. Atkārtoti publicējam pamatdatus no Latvijas Valsts arhīvā glabātajām 1949. gada 25.–30. martā izsūtīto 13 248 ģimeņu lietām. Datus 2002.–2007. gadā apkopoja Latvijas Valsts arhīva speciālistu grupa.

Avoti: Āboliņa A., Kalnciema A., Kļaviņa D., Riekstiņš J., Šķiņķe I. 1949. gada 25. marta deportācijas struktūranalīze – Aizvestie. 1949. gada 25. marts. Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007. 1. sēj.: 179.–192. lpp.; Latvijas Valsts arhīva datu bāze "Deportētie Latvijas iedzīvotāji. 1941–1953"; Latvijas iedzīvotāju otrā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts. Latvijas Valsts arhīvs, 2008, 47.–49. lpp.

 19.03.2014 Kultūras koledžas studenti arhīvā

Latvijas Valsts arhīvu (LVA) apmeklēja topošie vides dizaineri, svētku režisori, sarīkojumu vadītāji no Latvijas Kultūras koledžas (Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža).

Jaunieši uzzināja par Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) darbību, glabājamo dokumentu dažādību un specifiku, LVA arhīva eksperts Guntis Švītiņš pastāstīja par dokumentu popularizēšanas dažādajām formām un pievērsa uzmanību sagatavotajām virtuālajām izstādēm, to apskates iespējām. Par dokumentu mikrofilmēšanu un digitalizācijas procesiem saistoši stāstīja un rādīja Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta nodaļas vadītājs Anatolijs Ļvovs, bet par restaurācijas darba specifiku un nepieciešamajām prasmēm stāstīja nodaļas vadītājs Māris Jēkabsons.

 25.02.2014 Ārlietu ministrijas atzinības raksts Anitai Zandmanei

24. janvārī Ārlietu ministrijā, par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 93. gadadienai, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasniedza Ārlietu ministrijas atzinības rakstus ne tikai ārlietu dienesta darbiniekiem, bet arī citu organizāciju pārstāvjiem par veiksmīgu sadarbību un sniegto ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā: arī Anitai Zandmanei - Latvijas Valsts arhīva Dokumentu aprakstīšanas daļas vadītājai - par ilgstošu un kvalitatīvu sadarbību dokumentu aprakstīšanā un arhīvu sakārtošanas jomā.
25.februārī šo Atzinības rakstu pasniedza Ārlietu ministrijas Dokumentu pārvaldības departamenta direktore Eva Vijupe, Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas vadītāja Iveta Šķiņķe un vadītāja vietnieks Valdis Rūsiņš.

 03.02.2014 Jaunā krāsojamā grāmata "Bezdelīgas gads"

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS sagatavojis un izdevis jaunu krāsojamo grāmatu "Bezdelīgas gads" ar Jūlija Straumes 1906. gadā radītiem tapešu rakstiem.

Oriģināli atrodas LNA Latvijas Valsts arhīva 902. dokumentu fondā „Straume Jūlijs (1874-1970), lietišķās mākslas meistars.”

 30.01.2014 Margaritai Stārastei – bērnu grāmatu ilustratorei un rakstniecei – 100

Margaritas Stārastes bērnu grāmatu ilustrāciju stils ir atpazīstams uzreiz: košas krāsas, personificēti koki un augi, zvēriņi un sīki kukainīši. Katra ilustrācija izstaro visaptverošu mīļumu... M. Stāraste ilustrējusi gan savas, gan citu autoru grāmatas. 1942. gadā iznāk pirmās M. Stārastes sarakstītās un ilustrētās grāmatas "Balti tīri sniega vīri", "Ziemas grāmata".
Lasīt vairāk ...

 26.01.2014 Tikšanās ar Ilzi Ezernieci

23.janvāra pēcpusdienā LNA Latvijas Valsts arhīvā viesojās māksliniece Ilze Ezerniece. Uz šo tikšanos pie viņas gleznām bija ieradušies arhīva darbinieki, kuriem interesē mākslinieka skatījums uz pasauli un radīšanas process. Bija piepulcējušies arī viesi, kuri sarunas gaitā arī izteica savas domas un sajūtas par izstādē redzamajām gleznām. Ilzes Ezernieces stāstījums par gleznošanu, mākslinieka ikdienu bija gan skaidrojošs, gan komisku situāciju piepildīts. Viens no jautājumiem, kas interesēja klātesošos bija par sadzīvošanu, līdzās būšanu diviem māksliniekiem, personībām. Jāpiebilst, ka Ilzes tēvs ir gleznotājs Gunārs Ezernieks ar stingriem principiem mākslā un sadzīvē. Šajos stāstos dzirdējām gan nopietno, gan smieklīgo un vienojāmies, ka līdzāspastāvēšana ir iespējama un tā skaisti papildina abas radošās personības.
Tikšanos vadīja Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas speciālists Guntis Švītiņš.


Aktualitāšu arhīvs:

2013    2012    2011    2010    2009    2008    2007    2006    2005



Pēdējās izmaiņas: 05.08.2014.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@lvarhivs.gov.lv