Mākslinieka Māra Bišofa daiļrade Latvijā daudziem pazīstama ar viņa radītajiem lakoniskajiem, taču idejiski piesātinātajiem zīmējumiem laikrakstam Diena, žurnāliem Rīgas Laiks un Ir, taču M. Bišofs ir arī pasaulē atzīts mākslinieks, kurš 37 gadus pavadījis ārzemēs – Krievijā, Izraēlā, Francijā, ASV, zīmējis ilustrācijas tādiem izdevumiem kā Time, Newsweek, The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Rolling Stone Magazine u.c.
Mākslinieka melnbalto un krāsaino zīmējumu stils ir uzreiz atpazīstams, tie atspoguļo dažādus procesus sabiedrībā, norises politikā, ekonomikā, literatūrā, mākslā u.c. nozarēs gan Latvijā, gan pasaulē, ietverot ironisku skatījumu un atklājot konkrētu situāciju un lietu absurdumu, dažādas neparastas idejas, bieži vien ļaujot skatītājam tās brīvi interpretēt. Liela daļa no darbiem, ko M. Bišofs radījis un turpina radīt, ietver universālas tēmas ar nezūdošu aktualitāti. Katru dienu mākslinieks ievieto kādu zīmējumu sociālajā tīklā Facebook , tādējādi saņemot arī tūlītēju skatītāju reakciju.
Viņa zīmējumu pasaule ir dažāda un ne vienmēr viegli uztverama, tā ietver paradoksus, savdabīgu redzējumu uz apkārtējām lietām un norisēm cilvēka privātajā un sabiedriskajā dzīvē. Nopietnais nereti mijas ar nenopietno, šķietami vienkāršais izrādās daudz sarežģītāks, tādējādi liekot domāt par darbu vēl ilgi pēc tā apskates. Mākslinieka darbos atklājas tādas nianses, ko mēs varbūt parasti ikdienā neievērojam.
Bišofa zīmējumos, kas galvenokārt tiek radīti ar zīmuli vai tušu, saskatāmas ietekmes no dažādiem mākslas stiliem. Bieži sastopami sirreālistiski motīvi, kas nereti pārtop pat diezgan biedējošās ainās ar priekšmetiem un dzīvām būtnēm, atsevišķām to detaļām. Arī mūsdienu modernā pasaule ar dažādiem mehānismiem un ierīcēm ir viena no M. Bišofa iecienītām tēmām, pretstatot, piemēram, dabu un tehnoloģijas, rodas dažādas savādas un pārsteidzošas kombinācijas. Cilvēku tēlojums viņa darbos lielākoties ir vispārināts, tās ir nelielas, askētiskas figūras, dažkārt pat ne uzreiz pamanāmas, taču ļoti labi atspoguļo M. Bišofa zīmēšanas stilu, kam lielākoties raksturīgs minimālu izteiksmes līdzekļu lietojums. Vairākos zīmējumos un skicēs izmantoti arī abstrakcionismam un kubismam raksturīgie elementi.
Saistībā ar viņa zīmējumu dēvēšanu par karikatūrām M. Bišofs uzsver, ka uz viņa darbiem terminu „karikatūra” attiecināt nevar – tie ir zīmējumi ar ideju, kuros domai ir galvenā loma. Karikatūra – tas nozīmē kariķēt kādu konkrētu personu, pārspīlēt tās īpašības. ”Mani tas pilnīgi neinteresē”, paskaidro mākslinieks, „Es meklēju dzīvē neparastas situācijas. Savos zīmējumos atrodu kādu ideju, absurdu, pasvītroju un izceļu to. Tā arī nav nekāda nelaime, ja manus darbus interpretē citādi, nekā varbūt esmu to iecerējis. Tas pat ir svarīgi, lai atrastu vairākus izskaidrojumus, interpretācijas, jo bez tiem būtu tikai zīmējums. Mani darbi bieži ir intelektuāli, tie prasa no skatītāja noteiktu inteliģences pakāpi, sagatavotību. Galvenais – zīmējumam ir jāsniedz iekšējs prieks, garīgs apmierinājums – tā ir darba veiksme”.1
Lielākā M. Bišofa daiļradi aptveroša izstāde ar nosaukumu „Bišofa skats” bija skatāma 2005. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Mākslas zinātniece Irēna Bužinska šīs izstādes bukletā viņa darbus raksturo, lietojot apzīmējumu „ironiskais zīmējums”. Un šiem zīmējumiem pamatā ir liels daudzums ideju, kuras tiek radoši un asprātīgi atklātas.
Dažādās idejas tiek atspoguļotas arī mākslinieka fotogrāfijās. Fotografēšanai M. Bišofs ir pievērsies no 2015. gada, un tās tapušas, izmantojot viedtālruni. Šīs fotogrāfijas, kas fiksē kādu Rīgas ielu skatu, interesantus objektus un savādas detaļas, gan tajās ietverto ideju, gan lakonisma ziņā atgādina mākslinieka zīmējumus.
No 2010. līdz 2016. gadam LNA Latvijas Valsts arhīvs no M. Bišofa ieguvis plašu darbu kolekciju, vairāk nekā 8 000 darbu oriģinālu – zīmējumus, skices, gleznas, fotogrāfijas. Virtuālās izstādes mērķis ir atspoguļot Māra Bišofa dzīves un radošās darbības nozīmīgākos periodus, atklājot mākslinieka daiļrades tematisko daudzveidību.
1 Hermansone E. Ikdienas absurdi un paradoksi // Latvijas Avīze. - 2005. – 25. feb. – 23. lpp. LNA LVA, 2731. f., 1. u. s., 108. l., 47. lp.