Deportācija no Talsu apriņķa notika tāpat kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.

Par galveno apsūdzības dokumentu pret arestētajiem cilvēkiem noderēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".

Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta Talsu apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kuras izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Viņiem aktīvi palīdzēja Ventspils apriņķa komunistiskās (boļševiku) partijas komitejas darbinieki un aktīvisti.

No Talsu apriņķa Talsiem, Kandavas, Sabiles, Valdemārpils un 18 pagastiem pavisam arestēja un izsūtīja 444 cilvēkus (235 vīriešus un 209 sievietes). Lielākā daļa no visiem (127) Talsu apriņķī arestētajiem – 120 – tika ieslodzīti Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometnē), 6 arestētie nonāca Krasnojarskas novada Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometnē) un 1 Sevurallagā (Ziemeļurālu labošanas darbu nometnē). 4 no Talsu apriņķī arestētajiem tika nošauti, no nometnēs ieslodzītajiem atbrīvots tika tikai 21 cilvēks, jo pārējie bija miruši ieslodzījuma vietās.

Izsūtītās ģimenes tika nosūtītas uz Krasnojarskas novada dažādiem rajoniem. Vairākums no Talsu apriņķa izsūtītajiem nonāca Kazačinskas (274) un Sovetskas (16) rajonā, bet atsevišķas ģimenes – Berjozovskas, Jemeļjanovas, Jeņiseiskas, Suhobuzimskas u. c. rajonos.

No Talsu apriņķa izsūtītajiem specnometinājuma vietās nomira 54 cilvēki. 272 cilvēki tika atbrīvoti, bet par 8 cilvēku likteni nav precīzu ziņu.