Ievads

Vara un citādi domājošie

Protesti un cilvēktiesību prasības Cilvēks un ideoloģija

Harta 77 -
ierosme Baltijas hartai


Ceļš uz neatkarību
   

Rīgā 1969. gada 13. aprīlī Brīvības pieminekļa pakājē cilvēku apņēma liesmas. Līdzīgi studentam Janam Palaham, kurš 1969. gada 16. janvārī, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju aizdedzinājās Prāgas centrā, Rīgas pašā centrā aizdedzinājās students Iļja Rips.

1964. gadā 15 gadus veco Iļju Ripu kā brīnumbērnu Latvijas Valsts universitātē uzņēma bez iestājeksāmeniem. 1969. gada 13. aprīlī Iļja Rips protestēja pret agresīvo PSKP politiku. Rips uzskatīja, ka visi nevar klusēt. Viņš turēja plakātu ar uzrakstu ”Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju” un aizdedzinājās pie Brīvības pieminekļa. Izstādes ievadā redzamo plakātu Ripam no rokām izrāva garāmejošie jūrnieki. Liesmas apdzēsa. Rips nonāca LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kamerās. Sākās izmeklēšana. Augstskolu absolvēt studentam neatļāva.

Informācija par I.Ripa pašaizdedzināšanos nonāca arī Rietumu masu informācijas līdzekļos. I.Ripu kā ebreju publiskā paziņojumā pasaules studentiem 1969. gada 14. aprīļa vēstulē atbalstīja vairāki Rīgas ebreju studenti.

Latvijas PSR VDK I.Ripam neizvirzīja apsūdzību, bet 1969. gada 13. jūnijā pieņēma lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai, lai tā viņam piespriež piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. Šobrīd profesors Iļja Rips strādā Holonas Akadēmiskajā tehnoloģiju institūtā Izraēlā.

Brīvības piemineklis 20. gs. 60. gados.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 7271-I. Mecņankina foto.

Brīvības piemineklis 20. gs. 60. gados.

PSRS informācijas aģentūras TASS paziņojums par iebrukumu Čehoslovākijā. Latviešu lasītāji to varēja izlasīt tikai 1968. gada 22. augustā – Latvijas Komunistiskās partijas laikrakstā “Cīņa”.

PSRS informācijas aģentūras TASS paziņojums par iebrukumu Čehoslovākijā.

Fotogrāfijā I.Rips redzams neilgi pēc aresta. Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj.,108. o.p. lp.

Fotogrāfijā I.Rips redzams neilgi pēc aresta.

1969. gada 13. aprīlī Iļjas Ripa rakstīta vēstule, kurā viņš vēsta par savu nodomu protestēt pret Čehoslovākijas okupāciju: ”..Mana rīcība nav pēkšņs uzliesmojums, bet ilgi un rūpīgi apdomāta. Es tomēr ticu, ka cilvēks ir stiprāks, un izmantoju gadījumu izkliegt to visiem atklāti... Kādam taču vajag pierādīt, ka nevar piespiest visus klusēt..”
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj., 175. lp.
1969. gada 13. aprīlī Iļjas Ripa rakstīta vēstule, kurā viņš vēsta par savu nodomu protestēt pret Čehoslovākijas okupāciju: ”..Mana rīcība nav pēkšņs uzliesmojums, bet ilgi un rūpīgi apdomāta. Es tomēr ticu, ka cilvēks ir stiprāks, un izmantoju gadījumu izkliegt to visiem atklāti... Kādam taču vajag pierādīt, ka nevar piespiest visus klusēt..”
Iļjas Ripa LPSR VDK krimināllietas vāks. Krimināllietu Iļjam Ripam ierosināja par protestu pret Čehoslovākijas okupāciju.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 1. sēj., lietas vāks.

Iļjas Ripa LPSR VDK krimināllietas vāks. Krimināllietu Iļjam Ripam ierosināja par protestu pret Čehoslovākijas okupāciju.

Iļjas Ripa sadegušās drēbes pēc pašsaizdedzināšanās mēģinājuma 1969. gada 13. aprīlī.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj., 49b. lp.
Iļjas Ripa sadegušās drēbes pēc pašsaizdedzināšanās mēģinājuma 1969. gada 13. aprīlī.
Iļjas Ripa atziņas par komunistisko partiju, kuras LPSR VDK atsavināja 1969. gadā: ”..Literārās diskusijas ietekme. No tās – tālākie secinājumi par PSKP. Padomju valsts šķiriskā uzbūve. Vara pieder salīdzinoši nelielai augstākā un vidējā līmeņa priekšnieku grupai. Viņi izraugās vadošās institūcijas. Viņi nosaka ne tik daudz politiku, kā politikas faktisko realizēšanu..”
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj., 175. lp.

Iļjas Ripa atziņas par komunistisko partiju, kuras LPSR VDK atsavināja 1969. gadā: ”..Literārās diskusijas ietekme. No tās – tālākie secinājumi par PSKP. Padomju valsts šķiriskā uzbūve. Vara pieder salīdzinoši nelielai augstākā un vidējā līmeņa priekšnieku grupai. Viņi izraugās vadošās institūcijas. Viņi nosaka ne tik daudz politiku, kā politikas faktisko realizēšanu..”

Izraksts no LKP CK biroja 1969. gada 18. aprīļa sēdes protokola “Par Latvijas Valsts universitātes studenta I.A.Ripa veikto provokatīvo aktu”.
1969. gada 18. aprīļa sēdē LKP CK birojs nolēma, ka Latvijas Valsts universitātes rektoram un universitātes komunistiskās partijas komitejas vadītājam stingri jāaizrāda par studentu politiskā noskaņojuma vāju izzināšanu. Birojs norādīja, ka universitātes vadībai jāizskauž kaut mazākās buržuāziskās ideoloģijas izpausmes un studenti jāaudzina padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma garā. Birojs uzdeva Rīgas Kirova rajona partijas komitejai pastiprināt mācībspēku partejisko kontroli. Politisko apzinību studentos lika ieaudzināt arī Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālajai komitejai.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 36. l., 117.–118. lp.

Izraksts no LKP CK biroja 1969. gada 18. aprīļa sēdes protokola “Par Latvijas Valsts universitātes studenta I. A. Ripa veikto provokatīvo aktu”. 1969. gada 18. aprīļa sēdē LKP CK birojs nolēma, ka Latvijas Valsts universitātes rektoram un universitātes komunistiskās partijas komitejas vadītājam stingri jāaizrāda par studentu politiskā noskaņojuma vāju izzināšanu. Birojs norādīja, ka universitātes vadībai jāizskauž kaut mazākās buržuāziskās ideoloģijas izpausmes un studenti jāaudzina padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma garā. Birojs uzdeva Rīgas Kirova rajona partijas komitejai pastiprināt mācībspēku partejisko kontroli. Politisko apzinību studentos lika ieaudzināt arī Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālajai komitejai.

Pēc I.Ripa aresta LPSR VDK ķērās pie I.Ripa “pāraudzināšanas”. Rokraksta ekspertīzes vajadzībām I.Ripam lika rakstīt, ka viņš protestē pret nacistu veikto Čehoslovākijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā, nevis PSRS okupāciju Čehoslovākijā 1968. gadā. Režīmam bīstamā I.Ripa protesta plakāta tekstu LPSR VDK atkārtot nevēlējās.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj., 138. lp.

Pēc I.Ripa aresta LPSR VDK ķērās pie I.Ripa “pāraudzināšanas”. Rokraksta ekspertīzes vajadzībām I.Ripam lika rakstīt, ka viņš protestē pret nacistu veikto Čehoslovākijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā, nevis PSRS okupāciju Čehoslovākijā 1968. gadā. Režīmam bīstamā I.Ripa protesta plakāta tekstu LPSR VDK atkārtot nevēlējās.

Tik mazs bija pastaigu pagalmiņš LPSR VDK izmeklēšanas izolatorā. Tikai tur Iļja Rips, tāpat kā citi ieslodzītie, izmeklēšanas laikā varēja ieraudzīt dienasgaismu.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 127500N. B. Koļesņikova foto.

Tik mazs bija pastaigu pagalmiņš LPSR VDK izmeklēšanas izolatorā. Tikai tur Iļja Rips, tāpat kā citi ieslodzītie, izmeklēšanas laikā varēja ieraudzīt dienasgaismu.

Ivans Jahimovičs, kurš 1968. un 1969. gadā atbalstīja Čehoslovākijas komunistu partijas vadītāju Aleksandru Dubčeku un nosodīja iebrukumu Čehoslovākijā, droši saucams par disidentu. 60. gadu beigās I.Jahimovičs saprata, ka PSKP politika realitātē ir tāla no pašas pasludinātajiem sociālistiskajiem ideāliem.

No 1965. līdz 1967. gadam uzbangoja PSRS disidentu kustība. Citādi domājošie vairs neslēpās pagrīdē, bet atklāti pauda savu viedokli. Represijas pret disidentiem radīja jaunus protestus pret cilvēktiesību neievērošanu. I.Jahimovičs atrada sev domubiedrus PSRS disidentu vidū, t. sk. arī PSRS disidentu līderi Pjotru Grigorenko. I.Jahimovičs iestājās par cilvēktiesībām PSRS un 1968. gada 22. janvārī uzrakstīja vēstuli PSKP CK ideoloģiskajam sekretāram Mihailam Suslovam, aizstāvot notiesāto PSRS disidentu un rakstnieku tiesības uz atklātu tiesu. Sekoja kopā ar Pjotru Grigorenko uzrakstītā atbalsta vēstule ČSSR CK 1968. gadā, bet 1969. gadā – publiska protesta vēstule pret Čehoslovākijas okupāciju. 1968. gadā I.Jahimoviču izslēdza no PSKP un atlaida no kolektīvās saimniecības priekšsēdētāja darba.

No 1967. gada disidentus ne tikai tiesāja, bet ar PSKP CK akceptu ievietoja speciālajās represīvo iestāžu uzraudzītās psihiatriskajās slimnīcās. Par noziedzīgās psihiatrijas izmantošanas upuri kļuva arī I.Jahimovičs.

20. gs. 80. gadu nogalē Ivans Jahimovičs iesaistījās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, bija masveida sabiedriskās kustības – Latvijas Tautas frontes – Domes loceklis, 1990. gadā kandidēja LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās.

Ivans Jahimovičs – Latvijas disidents un vēsturnieks, kurš 1968. un 1969. gadā protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju.
Biedrības “Memoriāls”, PSRS citādi domājošo vēstures arhīva (Krievija), fotokolekcija.
Ivans Jahimovičs – Latvijas disidents un vēsturnieks, kurš 1968. un 1969. gadā protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju.
Pret Ivanu Jahimoviču ierosinātās krimināllietas vāks. Krimināllieta pret viņu tika ierosināta par cilvēktiesību aizstāvību PSRS un Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10997. l., 1. sēj., lietas vāks.

Pret Ivanu Jahimoviču ierosinātās krimināllietas vāks. Krimināllieta pret viņu tika ierosināta par cilvēktiesību aizstāvību PSRS un Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.

I.Jahimoviča rakstītais un Latvijā izplatītais, Čehoslovākijas okupāciju nosodošais uzsaukums: “Katrs cilvēks var maldīties, bet stūrgalvīgi palikt maldu varā var tikai muļķis.” Cicerons. “Brežņevs [PSKP CK ģenerālsekretārs] un viņa valdība ir tieši atbildīga par kaunu, kuru viņi uzvēluši mūsu tautai ar savām nelikumīgajām un barbariskajām izdarībām pret brīvību mīlošo Čehoslovākijas tautu.”
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10997. l., 1. sēj., 6 a. lp.

I.Jahimoviča rakstītais un Latvijā izplatītais, Čehoslovākijas okupāciju nosodošais uzsaukums: “Katrs cilvēks var maldīties, bet stūrgalvīgi palikt maldu varā var tikai muļķis.” Cicerons. “Brežņevs [PSKP CK ģenerālsekretārs] un viņa valdība ir tieši atbildīga par kaunu, kuru viņi uzvēluši mūsu tautai ar savām nelikumīgajām un barbariskajām izdarībām pret brīvību mīlošo Čehoslovākijas tautu.”

1968. gadā Ivana Jahimoviča uzrakstītā publiskā protesta pret iebrukumu Čehoslovākijā teksts samizdatā (tā sauktajā pašu izdevniecībā – no krievu val.). PSRS disidenti I.Jahimoviča protestu nelegāli pavairoja un izplatīja. Vēstulē I.Jahimovičs arī citu PSRS cilvēktiesību aizstāvju un disidentu vārdā PSRS vadībai prasa:
“Mēs atkārtojam: atjēdzieties!
Mēs atkārtojam: rokas nost no ČSSR!
Mēs atkārtojam: brīvību politiski ieslodzītajiem!
Mēs atkārtojam: ļeņinismam jā, staļinismam – nē!”

Biedrības “Memoriāls”, PSRS citādi domājošo vēstures arhīvs (Krievija), 155. f., Ivana Jahimoviča lieta.

1968. gadā Ivana Jahimoviča uzrakstītā publiskā protesta pret iebrukumu Čehoslovākijā teksts samizdatā (tā sauktajā pašu izdevniecībā – no krievu val.). PSRS disidenti I.Jahimoviča protestu nelegāli pavairoja un izplatīja. Vēstulē I.Jahimovičs arī citu PSRS cilvēktiesību aizstāvju un disidentu vārdā PSRS vadībai prasa: “Mēs atkārtojam: atjēdzieties! Mēs atkārtojam: rokas nost no ČSSR! Mēs atkārtojam: brīvību politiski ieslodzītajiem! Mēs atkārtojam: ļeņinismam jā, staļinismam – nē!”

PSRS disidentu nelegālajā izdevumā “Aktuālo notikumu hronika” 1969. gada 28. februārī publicētais disidentu Ivana Jahimoviča un Pjotra Grigorenko “Uzsaukums Padomju Savienības pilsoņiem”: “..Valsts varenība nav atkarīga no tās karaspēka stipruma, kurš uzbrucis nelielai brīvību mīlošai tautai, bet no tās garīgā spēka. Vai tiešām mēs arī tālāk klusējot skatīsimies, kā iet bojā mūsu brāļi? ...Mēs aicinām visus padomju cilvēkus, ievērojot apdomīgumu, ar visiem likumīgiem līdzekļiem panākt padomju karaspēka izvešanu no Čehoslovākijas un neiejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās! Tikai tā var atjaunot mūsu tautu draudzību..”
Biedrības “Memoriāls”, PSRS citādi domājošo vēstures arhīvs (Krievija), 153. f., hronika Nr. 6, 1969. gada 28. februāris.

PSRS disidentu nelegālajā izdevumā “Aktuālo notikumu hronika” 1969. gada 28. februārī publicētais disidentu Ivana Jahimoviča un Pjotra Grigorenko “Uzsaukums Padomju Savienības pilsoņiem”: “..Valsts varenība nav atkarīga no tās karaspēka stipruma, kurš uzbrucis nelielai brīvību mīlošai tautai, bet no tās garīgā spēka. Vai tiešām mēs arī tālāk klusējot skatīsimies, kā iet bojā mūsu brāļi? ...Mēs aicinām visus padomju cilvēkus, ievērojot apdomīgumu, ar visiem likumīgiem līdzekļiem panākt padomju karaspēka izvešanu no Čehoslovākijas un neiejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās! Tikai tā var atjaunot mūsu tautu draudzību..”

Pjotrs Grigorenko (1907–1987) – Ivana Jahimoviča domubiedrs, neilgi pirms aresta protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju. Pjotrs Grigorenko bija PSRS armijas ģenerālmajors, PSRS disidentu līderis 20. gs. 60. gadu beigās. Neilgi Pēc Ivana Jahimoviča aresta (1969. gada 24. martā) – tā paša gada 7. maijā – arestēja un psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā ievietoja arī P.Grigorenko. Tikai tā varēja apklusināt cilvēku, kurš protestēja arī pret I.Jahimoviča apcietināšanu.
Biedrības “Memoriāls”, PSRS citādi domājošo vēstures arhīva (Krievija), fotokolekcija.

Pjotrs Grigorenko (1907–1987) – Ivana Jahimoviča domubiedrs, neilgi pirms aresta protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju. Pjotrs Grigorenko bija PSRS armijas ģenerālmajors, PSRS disidentu līderis 20. gs. 60. gadu beigās. Neilgi Pēc Ivana Jahimoviča aresta (1969. gada 24. martā) – tā paša gada 7. maijā – arestēja un psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā ievietoja arī P.Grigorenko. Tikai tā varēja apklusināt cilvēku, kurš protestēja arī pret I.Jahimoviča apcietināšanu.

LPSR Ministru padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas Ārzemju informācijas redakcijas komentētāja Imanta Dekšenieka 1969. gada 21. aprīlī parakstīta izziņa. Izziņā norādīts, ka 1969. gada 7. martā radiostacijas “Amerikas Balss” raidījumā latviešu valodā pārraidīta informācija par I.Jahimoviča un P.Grigorenko “Uzsaukumu Padomju Savienības pilsoņiem”. Abi disidenti aicināja atzīt, ka padomju iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums sacīt, ka Kremlis izdarījis traģisku kļūdu. To varot labot tikai ar visu padomju spēku izvākšanu no Čehoslovākijas. “Amerikas Balss” raidījumus klausījās Latvijas iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka pēc Čehoslovākijas okupācijas līdz pat 20. gs. 80. gadu beigām Rietumu raidījumus ar speciālu aparatūru pastiprināti traucēja no Latvijā izvietotajām PSRS karaspēka bāzēm.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10977. l., 2. sēj.,163., 167. lp.

LPSR Ministru padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas Ārzemju informācijas redakcijas komentētāja Imanta Dekšenieka 1969. gada 21. aprīlī parakstīta izziņa. Izziņā norādīts, ka 1969. gada 7. martā radiostacijas “Amerikas Balss” raidījumā latviešu valodā pārraidīta informācija par I.Jahimoviča un P.Grigorenko “Uzsaukumu Padomju Savienības pilsoņiem”. Abi disidenti aicināja atzīt, ka padomju iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums sacīt, ka Kremlis izdarījis traģisku kļūdu. To varot labot tikai ar visu padomju spēku izvākšanu no Čehoslovākijas. “Amerikas Balss” raidījumus klausījās Latvijas iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka pēc Čehoslovākijas okupācijas līdz pat 20. gs. 80. gadu beigām Rietumu raidījumus ar speciālu aparatūru pastiprināti traucēja no Latvijā izvietotajām PSRS karaspēka bāzēm.

Ivana Jahimoviča sacerējums “Pēdējā vārda vietā” PSRS disidentu nelegāli izplatīts samizdatā. Sacerējumu I.Jahimovičs sarakstīja īsi pirms apcietināšanas 1969. gada 24. martā. Tajā I.Jahimovičs vērsās arī pie Čehoslovākijas KP vadītāja Aleksandra Dubčeka ar atgādinājumu, ka 1968. gada 25. augustā Maskavā Sarkanajā laukumā notikusi septiņu cilvēku demonstrācija pret Čehoslovākijas okupāciju. I.Jahimovičs norādīja, ka nav varējis piedalīties demonstrācijā, bet bijis un vienmēr būs kopā ar Dubčeku, kamēr viņš kalpos savai tautai: ”Turieties stingri! Saule lēks!”
Biedrības “Memoriāls”, PSRS citādi domājošo vēstures arhīvs (Krievija), 155. f., Ivana Jahimoviča lieta.

Ivana Jahimoviča sacerējums “Pēdējā vārda vietā” PSRS disidentu nelegāli izplatīts samizdatā. Sacerējumu I.Jahimovičs sarakstīja īsi pirms apcietināšanas 1969. gada 24. martā. Tajā I.Jahimovičs vērsās arī pie Čehoslovākijas KP vadītāja Aleksandra Dubčeka ar atgādinājumu, ka 1968. gada 25. augustā Maskavā Sarkanajā laukumā notikusi septiņu cilvēku demonstrācija pret Čehoslovākijas okupāciju. I.Jahimovičs norādīja, ka nav varējis piedalīties demonstrācijā, bet bijis un vienmēr būs kopā ar Dubčeku, kamēr viņš kalpos savai tautai: ”Turieties stingri! Saule lēks!”

Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētāja Eižena Kaķīša 1969. gada 19. februāra lūgums LPSR VDK priekšsēdētājam Longinam Avdjukēvičam par I.Jahimoviča “apmelojoša rakstura” vēstuļu nodošanu pievienošanai krimināllietā. I.Jahimovičs vēstules sūtīja iedzīvotājiem Latvijā, Lietuvā un Sahalīnas apgabalā Tālajos Austrumos.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10997. l., 1. sēj., 80. lp.

Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētāja Eižena Kaķīša 1969. gada 19. februāra lūgums LPSR VDK priekšsēdētājam Longinam Avdjukēvičam par I.Jahimoviča “apmelojoša rakstura” vēstuļu nodošanu pievienošanai krimināllietā. I.Jahimovičs vēstules sūtīja iedzīvotājiem Latvijā, Lietuvā un Sahalīnas apgabalā Tālajos Austrumos.

Izmeklētājs Eižens Kaķītis (vidū) juridiskās apskates veikšanas laikā.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 48469N.

Izmeklētājs Eižens Kaķītis (vidū) juridiskās apskates veikšanas laikā.

PSRS Veselības aizsardzības ministrijas profesora Serbska vārdā nosauktā Centrālā zinātniski pētnieciskā tiesu psihiatrijas institūta direktora G. Morozova un speciālās daļas priekšnieka V. Bakaļejeva 1970. gada 28. janvāra pavadvēstule I.Jahimoviča krimināllietai. Tajā LPSR Augstākajai tiesai norādīts, ka tiesu psihiatriskās ekspertīzes akts tiks nosūtīts papildus. Institūta darbinieki I.Jahimoviča psihisko stāvokli noteica pēc krimināllietas faktiem, nevis pēc pārbaudāmā veselības.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10997. l., 2. sēj., 338. lp.

PSRS Veselības aizsardzības ministrijas profesora Serbska vārdā nosauktā Centrālā zinātniski pētnieciskā tiesu psihiatrijas institūta direktora G. Morozova un speciālās daļas priekšnieka V. Bakaļejeva 1970. gada 28. janvāra pavadvēstule I.Jahimoviča krimināllietai. Tajā LPSR Augstākajai tiesai norādīts, ka tiesu psihiatriskās ekspertīzes akts tiks nosūtīts papildus. Institūta darbinieki I.Jahimoviča psihisko stāvokli noteica pēc krimināllietas faktiem, nevis pēc pārbaudāmā veselības.

PSKP CK Zinātnes un mācību iestāžu daļas vadītāja S. Trapezņikova 1972. gada 18. februāra vēstule PSKP CK “Par psihiatriskās palīdzības stāvokli valstī”. Tajā S. Trapezņikovs ieteica PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautībā organizēt speciālas psihiatriskas iestādes cilvēku “ar izteiktu antisociālu ievirzi” ilgstošai ieslodzīšanai. S. Trapezņikovs norādīja, ka iedzīvotāji sūdzas PSKP CK par nopietniem trūkumiem psihiatriskās palīdzības nodrošināšanā. 1971. gadā 280 000 psihiatrisko slimnīcu pacientu visbiežāk izvietoti slimnīcām neparedzētās telpās, lielā saspiestībā un nehigiēniskos apstākļos, kuros ārstēšana nemaz nav iespējama. 1972. gada 22. februārī PSKP CK Sekretariāts šo vēstuli nosūtīja izskatīšanai PSRS Ministru Padomes izveidotā speciālā komisijā. Izveidotās speciālās psihiatriskās iestādes, kur ieslodzīja arī disidentus, vēlāk no PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautības nonāca PSR VDK pakļautībā.
Krievijas Valsts Jaunāko laiku vēstures arhīvs, 89. f., 33. apr., 16. l., 1.– 6. lp. Kopija.

PSKP CK Zinātnes un mācību iestāžu daļas vadītāja S. Trapezņikova 1972. gada 18. februāra vēstule PSKP CK “Par psihiatriskās palīdzības stāvokli valstī”. Tajā S. Trapezņikovs ieteica PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautībā organizēt speciālas psihiatriskas iestādes cilvēku “ar izteiktu antisociālu ievirzi” ilgstošai ieslodzīšanai. S. Trapezņikovs norādīja, ka iedzīvotāji sūdzas PSKP CK par nopietniem trūkumiem psihiatriskās palīdzības nodrošināšanā. 1971. gadā 280 000 psihiatrisko slimnīcu pacientu visbiežāk izvietoti slimnīcām neparedzētās telpās, lielā saspiestībā un nehigiēniskos apstākļos, kuros ārstēšana nemaz nav iespējama. 1972. gada 22. februārī PSKP CK Sekretariāts šo vēstuli nosūtīja izskatīšanai PSRS Ministru Padomes izveidotā speciālā komisijā. Izveidotās speciālās psihiatriskās iestādes, kur ieslodzīja arī disidentus, vēlāk no PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautības nonāca PSR VDK pakļautībā.

Ilgāku laiku Rīgā un Siguldā parādījās uzraksti pret iebrukumu Čehoslovākijā. VDK nevarēja atrast to rakstītāju. 1969. gada 16. jūnijā LPSR VDK darbinieki ierosināja krimināllietu pret Rīgas paraugtipogrāfijas strādnieku Aldi Cilinski. No 1968. gada 31. augusta līdz 1969. gada maijam viņš bija ar krāsu uzrakstījis uz namu fasādēm, žogiem, tiltiem, ceļa asfalta un citur vairāk nekā 19 uzrakstus. Uzrakstos jaunietis nosodīja Čehoslovākijas okupāciju un atbalstīja A. Dubčeka politiku. A. Cilinskis savos uzrakstos vērsās arī pret Latvijas okupāciju un aicināja okupantus izvākties gan no ČSSR, gan Latvijas. PSRS karavīra pieminekļa rokas un kājas tika nokrāsotas asins krāsā. Ar krāsu tika apšļākti PSRS slavinoši uzraksti.
Rakstiskais aicinājums atzīmēt neatkarīgās Latvijas Republikas proklamēšanas dienu liecināja par jaunieša uzticību Latvijai. LPSR VDK 1969. gada 12. augustā pieņēma lēmumu par A. Cilinska krimināllietas nodošanu tiesai, lai tā viņam piespriež piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. No tās A. Cilinski LPSR Augstākā tiesa atbrīvoja tikai 1973. gada 28. februārī. 1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā tiesa A. Cilinski reabilitēja.

Aldis Cilinskis – protestētājs pret Čehoslovākijas okupāciju 1968. un 1969. gadā. Fotogrāfijā Aldis Cilinskis redzams, LPSR VDK izmeklētājiem rādot vietu, kur 1968. gada oktobrī atradās pret Čehoslovākijas okupāciju vērstais uzraksts.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l.,1. sēj., 66. lp.

Aldis Cilinskis – protestētājs pret Čehoslovākijas okupāciju 1968. un 1969. gadā. Fotogrāfijā Aldis Cilinskis redzams, LPSR VDK izmeklētājiem rādot vietu, kur 1968. gada oktobrī atradās pret Čehoslovākijas okupāciju vērstais uzraksts.

LPSR VDK ierosinātās Alda Cilinska krimināllietas vāks. Apsūdzēts par protestiem pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l., 1. sēj., lietas vāks.

LPSR VDK ierosinātās Alda Cilinska krimināllietas vāks. Apsūdzēts par protestiem pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.

Izraksts no LPSR VDK dežuranta 1968. gada 31. augusta ziņojuma par anonīmiem uzrakstiem “Ārā krievu okupantus no Čehoslovākijas!” un “Lai dzīvo Dubčeks! Kauns padomēm!”. Vēlāk izrādījās, ka uzrakstu autors ir Aldis Cilinskis.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l., 1. sēj., 187. lp.

Izraksts no LPSR VDK dežuranta 1968. gada 31. augusta ziņojuma par anonīmiem uzrakstiem “Ārā krievu okupantus no Čehoslovākijas!” un “Lai dzīvo Dubčeks! Kauns padomēm!”. Vēlāk izrādījās, ka uzrakstu autors ir Aldis Cilinskis.

LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1973. gada 28. februāra lēmums par Alda Cilinska atbrīvošanu no piespiedu psihiatriskās ārstēšanas. Tomēr viņu turpināja turēt psihiatriskajā slimnīcā vispārīgajā režīmā.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l., uzr. l., 33. lp.

LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1973. gada 28. februāra lēmums par Alda Cilinska atbrīvošanu no piespiedu psihiatriskās ārstēšanas. Tomēr viņu turpināja turēt psihiatriskajā slimnīcā vispārīgajā režīmā.

Pretošanos varai Latvijā var dēvēt par nevardarbīgu. Tikai atsevišķi jaunieši Čehoslovākijas notikumu ietekmē vāca bruņojumu. Iedzīvotāji savu attieksmi pauda mierīgās akcijās. 1967. gada 26. novembrī Rīgā ap 70 000 cilvēku mirušo piemiņas dienā nolika svecītes karavīru Brāļu kapos un Meža kapos, kur atdusas neatkarīgās Latvijas Republikas valstsvīri. LKP un LPSR VDK darīja visu iespējamo, lai 1968. gada 18. novembrī – neatkarīgās Latvijas Republikas proklamēšanas 50. gadskārtā un šim datumam sekojošās dienās nekas līdzīgs neatkārtotos. Tomēr 1968. gada 24. novembrī pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapa VDK atkal sastapa svecīšu licējus. Vismaz 13 jauniešus pakļāva ideoloģiskai pāraudzināšanai. Divus izslēdza no augstskolas.

Čehoslovākijas notikumu ietekmē Latvijas tehnikumos un vidusskolās radās vairākas pretošanās grupas. Tās proklamācijās prasīja vārda brīvību, nosodīja Čehoslovākijas okupāciju un PSKP kundzību. Jaunieši iestājās arī par latviešu tautas tradīciju saglabāšanu.

Atsevišķi cilvēki – kā bijušais Latvijas sociāldemokrātu līderis Fricis Menders Čehoslovākijas jautājumu aktualizēja publicistiskā traktātā. Rūpnīcu strādnieki savu sašutumu par ČSSR okupāciju izkliedza darbabiedriem.

Aktīvākie no protestētājiem tika represēti. Vara nevarēja pieļaut protestu turpināšanos.

Laimonis Markāns, jaunietis, kurš Čehoslovākijas notikumu sakarā protestēja pret PSKP ārpolitiku. Foto pēc apcietināšanas.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45170. l., 1. sēj., 116. lp.

Laimonis Markāns, jaunietis, kurš Čehoslovākijas notikumu sakarā protestēja pret PSKP ārpolitiku. Foto pēc apcietināšanas.

Latvijas jauniešu pretošanās grupas dalībnieku Laimona Markāna un Valērija Akka skrejlapas “Vārda un preses brīvību!” izkaisītas Jēkabpils ekonomiskā tehnikuma pagalmā naktī uz 1969. gada 7. novembri.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 45170. l., 1. sēj, 85. lp.

Latvijas jauniešu pretošanās grupas dalībnieku Laimona Markāna un Valērija Akka skrejlapas “Vārda un preses brīvību!” izkaisītas Jēkabpils ekonomiskā tehnikuma pagalmā naktī uz 1969. gada 7. novembri.

LKP Rīgas Kirova rajona komitejas sekretāres Irēnas Reimanes 1969. gada 27. maija izziņa par rīcību sakarā ar 1968. gada 24. novembra notikumiem Rīgas kapos. Izziņa nosūtīta Rīgas partijas komitejai un vēsta par to jauniešu represēšanu, kuri 1968. gada novembrī – mirušo piemiņas dienas laikā nolika svecītes neatkarīgās Latvijas karoga krāsās pie pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapa Rīgā. Mirušo pieminēšana, pēc varas domām, notika pārāk tuvu 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas 50. gadadienai. LKP par nosodāmu uzskatīja arī neatkarīgās Latvijas valstsvīru pieminēšanu. Partija vērsās pret 13 jauniešiem. Divus no viņiem izslēdza no Rīgas Politehniskā institūta.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-106. f., 39. apr., 9. l., 20. lp.

LKP Rīgas Kirova rajona komitejas sekretāres Irēnas Reimanes 1969. gada 27. maija izziņa par rīcību sakarā ar 1968. gada 24. novembra notikumiem Rīgas kapos. Izziņa nosūtīta Rīgas partijas komitejai un vēsta par to jauniešu represēšanu, kuri 1968. gada novembrī – mirušo piemiņas dienas laikā nolika svecītes neatkarīgās Latvijas karoga krāsās pie pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapa Rīgā. Mirušo pieminēšana, pēc varas domām, notika pārāk tuvu 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas 50. gadadienai. LKP par nosodāmu uzskatīja arī neatkarīgās Latvijas valstsvīru pieminēšanu. Partija vērsās pret 13 jauniešiem. Divus no viņiem izslēdza no Rīgas Politehniskā institūta.

Vara aizliedza cilvēkiem iet pie valstsvīru kapavietām un speciāli nekopa Rīgas 2. Meža kapu sektoru, kur atdusējās pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste (1859–1927). Tomēr atradās cilvēki, kas riskēja un pie kapa nolika ziedus un sveces. Tikai 1988. gadā sabiedriski politisko organizāciju dalībnieki attīrīja J. Čakstes kapavietu no priekšā aizstādītajiem kokiem, saņemdami par to varas kritiku.

Nekoptais laukums pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapavietas priekšā padomju okupācijas laikā.
Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 177. l., 47. lp.

Nekoptais laukums pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapavietas priekšā padomju okupācijas laikā.

Fricis Menders (1885–1971), bijušais Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara beigām sarakstījis vairākus apcerējumus, ko LPSR VDK un Augstākā tiesa definēja par “pretpadomju sacerējumiem”. F. Menderu 1969. gada 3. novembrī notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, viņam piesprieda piecus gadus nometinājumā.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 8316. l., uzr. l., 62. lp.

Fricis Menders (1885–1971), bijušais Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara beigām sarakstījis vairākus apcerējumus, ko LPSR VDK un Augstākā tiesa definēja par “pretpadomju sacerējumiem”. F. Menderu 1969. gada 3. novembrī notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, viņam piesprieda piecus gadus nometinājumā.

Fragments no bijušā Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja Friča Mendera sacerējums “Krievijas imperiālisms un latviešu tauta”, kuru ASV dzīvojošais trimdas latviešu vēsturnieks Paulis Lazda pašrocīgi pārrakstīja savā piezīmju grāmatiņā, lai nogādātu ārzemēs. Konfiscēta robežkontroles laikā Tallinā. Tajā Fricis Menders kritizēja PSRS politiku, dēvējot to par Krievijas imperiālismu. PSRS iebrukumu Čehoslovākijā viņš raksturo šādi: ”Saka, ka tas nav gudri darīts un ka Krievija Čehoslovākijā prātīgi nerīkojās. Bet nevajadzētu aizmirst kādu citu lietu. Vecajā Prūsijā esot ironizējuši, ka prūšu kavalēristu garīgā apvāršņa robežas apzīmējuši “..Pferd, Frau und Zahnbürste” [zirgs, sieviete un zobubirste – vāciski]. Nav pavisam nepareizi, ja saka, ka krievu moderno “kavalēristu”, tas ir, tankistu komandieru, vidusmērs nav tāls no vilhelmprūsiskā prūša.” 1969. gada 13. jūlijā Pauli Lazdu un viņa sievu Irēnu Lazdu izraidīja no PSRS, liedzot turpmāko iebraukšanu.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45164. l., 4. sēj., 73. o. p., 74. lp.

Fragments no bijušā Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja Friča Mendera sacerējums “Krievijas imperiālisms un latviešu tauta”, kuru ASV dzīvojošais trimdas latviešu vēsturnieks Paulis Lazda pašrocīgi pārrakstīja savā piezīmju grāmatiņā, lai nogādātu ārzemēs. Konfiscēta robežkontroles laikā Tallinā. Tajā Fricis Menders kritizēja PSRS politiku, dēvējot to par Krievijas imperiālismu. PSRS iebrukumu Čehoslovākijā viņš raksturo šādi: ”Saka, ka tas nav gudri darīts un ka Krievija Čehoslovākijā prātīgi nerīkojās. Bet nevajadzētu aizmirst kādu citu lietu. Vecajā Prūsijā esot ironizējuši, ka prūšu kavalēristu garīgā apvāršņa robežas apzīmējuši “..Pferd, Frau und Zahnbürste” [zirgs, sieviete un zobubirste – vāciski]. Nav pavisam nepareizi, ja saka, ka krievu moderno “kavalēristu”, tas ir, tankistu komandieru, vidusmērs nav tāls no vilhelmprūsiskā prūša.” 1969. gada 13. jūlijā Pauli Lazdu un viņa sievu Irēnu Lazdu izraidīja no PSRS, liedzot turpmāko iebraukšanu.

Sprāgstvielas, aviācijas lādiņi, detonatori, indes ampulas, kuras LPSR VDK atsavināja Gunāram Ostrovskim – Čehoslovākijas notikumu ietekmē radušās jauniešu grupas dalībniekam.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45175. l., 1. sēj., 10. lp.

Sprāgstvielas, aviācijas lādiņi, detonatori, indes ampulas, kuras LPSR VDK atsavināja Gunāram Ostrovskim – Čehoslovākijas notikumu ietekmē radušās jauniešu grupas dalībniekam.

LPSR VDK priekšsēdētājs Longins Avdjukēvičs.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 46781N. V. Beļēviča foto.

LPSR VDK priekšsēdētājs Longins Avdjukēvičs.

Longins Avdjukēvičs 1969. gada 11. novembra ziņojumā LKP CK teica:
“..Pašreizējais starptautiskās situācijas saspīlējums un arvien pieaugošā imperiālistisko valstu antikomunisma propaganda pret mūsu valsti veicina vietējo latviešu buržuāzisko nacionālistu darbību, kuri var atsevišķus nenoturīgus jauniešus pavedināt veikt dažādas pretsabiedriskas darbības un tiešus valsts noziegumus..”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 57. l., 64. lp.
LPSR VDK 1969. gada 3. decembrī ekspertīzei nodoto skrejlapu fotokopijas. Skrejlapas ar saukļiem: “Nost PSKP propagandu!”, “Vārda un preses brīvību!”, “Neiejaukties ārvalstu politikā!” Tās izgatavoja 1970. gada 4. februārī par pretpadomju aģitāciju un propagandu vēlāk notiesātie Laimonis Markāns un Valērijs Akks.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 45170. l., 2. sēj, 179. lp.

LPSR VDK 1969. gada 3. decembrī ekspertīzei nodoto skrejlapu fotokopijas. Skrejlapas ar saukļiem: “Nost PSKP propagandu!”, “Vārda un preses brīvību!”, “Neiejaukties ārvalstu politikā!” Tās izgatavoja 1970. gada 4. februārī par pretpadomju aģitāciju un propagandu vēlāk notiesātie Laimonis Markāns un Valērijs Akks.

Gunāra Ostrovska jauniešu pretošanās grupas uzsaukums: “Nost ar komunistu patvaļu Latvijā. Brīvību vārdam un presei. Neatkarību Baltijai. Neiejaukties Čehoslovākijas notikumos”.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45175. l., 2. sēj., 197. lp.

Gunāra Ostrovska jauniešu pretošanās grupas uzsaukums: “Nost ar komunistu patvaļu Latvijā. Brīvību vārdam un presei. Neatkarību Baltijai. Neiejaukties Čehoslovākijas notikumos”.

Fragments no Gunāra Ostrovska – Čehoslovākijas notikumu sakarā radušās jauniešu pretošanās grupas dalībnieka – paskaidrojuma LPSR Valsts drošības komitejas Cēsu daļas priekšniekam majoram Pētersonam par pretpadomju grupas organizēšanu, ieroču vākšanu, ārzemju raidījumu klausīšanos, arī Čehoslovākijas notikumu atbalsīm.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45175. l., 1. sēj., 32. lp.

Fragments no Gunāra Ostrovska – Čehoslovākijas notikumu sakarā radušās jauniešu pretošanās grupas dalībnieka – paskaidrojuma LPSR Valsts drošības komitejas Cēsu daļas priekšniekam majoram Pētersonam par pretpadomju grupas organizēšanu, ieroču vākšanu, ārzemju raidījumu klausīšanos, arī Čehoslovākijas notikumu atbalsīm.

Anatola Ersta foto. A. Erstu LPSR Augstākā tiesa notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, arī par Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45157. l., 1. sēj., 143. lp.

Anatola Ersta foto. A. Erstu LPSR Augstākā tiesa notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, arī par Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.

Fragments no LKP aktīva 1968. gada 18. aprīļa sanāksmes stenogrammas. Sanāksmē apsprieda notikušā PSKP CK aprīļa plēnuma nostādnes. Līdzīgi PSKP CK aprīļa plēnuma dalībniekiem, LKP aktīvs uztraucās par notikumiem Čehoslovākijā un “buržuāziskās ideoloģijas” izplatīšanos arī Latvijā.
Ar referātu uzstājās PSKP CK Politbiroja locekļa kandidāts, PSRS Vdk priekšsēdētājs Jurijs Andropovs, taču viņa referāts slepenības dēļ netika stenografēts un Latvijā nav saglabājies.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 11. l., 3. lp.

Fragments no LKP aktīva 1968. gada 18. aprīļa sanāksmes stenogrammas. Sanāksmē apsprieda notikušā PSKP CK aprīļa plēnuma nostādnes. Līdzīgi PSKP CK aprīļa plēnuma dalībniekiem, LKP aktīvs uztraucās par notikumiem Čehoslovākijā un “buržuāziskās ideoloģijas” izplatīšanos arī Latvijā.
Ar referātu uzstājās PSKP CK Politbiroja locekļa kandidāts, PSRS Vdk priekšsēdētājs Jurijs Andropovs, taču viņa referāts slepenības dēļ netika stenografēts un Latvijā nav saglabājies.

PSRS VDK priekšsēdētāja Jurija Andropova paraksts.
Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvs.
PSRS VDK priekšsēdētāja Jurija Andropova paraksts.
LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas instruktores L. Studānes izziņa par Rīgas 24. vidusskolas skolēnu grupas veikto pretpadomju lapiņu izplatīšanu. Grupa radusies pēc Rietumu radiostaciju ziņu noklausīšanās par Čehoslovākijas okupāciju.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-106. f., 39. apr., 7. l., 135. lp. Izziņa rakstīta ne ātrāk par 1969. gada 16. oktobri.

LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas instruktores L. Studānes izziņa par Rīgas 24. vidusskolas skolēnu grupas veikto pretpadomju lapiņu izplatīšanu. Grupa radusies pēc Rietumu radiostaciju ziņu noklausīšanās par Čehoslovākijas okupāciju.

1969. gada 2.decembrī LKP CK birojs izskatīja jautājumu par skolēnu pretpadomju grupu rašanās cēloņiem vairākās Latvijas skolās. Viena no šādām grupām izveidojās arī Līvānu 1.vidusskolā. Grupa radās Čehoslovākijas notikumu ietekmē. LKP CK birojs 1969. gada 2.decembrī pārmeta Līvānu 1.vidusskolas pedagogiem, ka jauniešiem brīvi ļauts diskutēt par Čehoslovākijā notikušo.

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 33.apr., 30.l, 7.-8.lp.

Čehoslovākijas notikumu ietekmē izveidotās Līvānu 1.vidusskolas jauniešu grupas dalībnieki 1969.gadā.
Andrejs Mičerevskis (no labās), Mārīte Vilcāne (otrajā rindā no kreisās), Janīna Kursīte (otrajā rindā no labās), Aivija Uļjanova (augšā).
Janīnas Kursītes personīgais arhīvs.

Čehoslovākijas notikumu ietekmē izveidotās Līvānu 1.vidusskolas jauniešu grupas dalībnieki 1969.gadā.
Andrejs Mičerevskis (no labās), Mārīte Vilcāne (otrajā rindā no kreisās), Janīna Kursīte (otrajā rindā no labās), Aivija Uļjanova (augšā).

LKP CK biroja 1969. gada jūnija lēmuma projekts par P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentu idejiski politisko audzināšanu. Tajā norādīts, ka universitātē bieži novēroti studentu necienīgas uzvedības gadījumi un politiski kaitīgs noskaņojums. Īpaši izceltas studentu nekārtības 1968. gada Ziemassvētkos, kuru laikā izkliegti nepareizi politiski saukļi, kā arī studenta I.Ripa pašaizdedzināšanās mēģinājums 1969. gada 13. aprīlī.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 5134. l., 93. lp.

LKP CK biroja 1969. gada jūnija lēmuma projekts par P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentu idejiski politisko audzināšanu. Tajā norādīts, ka universitātē bieži novēroti studentu necienīgas uzvedības gadījumi un politiski kaitīgs noskaņojums. Īpaši izceltas studentu nekārtības 1968. gada Ziemassvētkos, kuru laikā izkliegti nepareizi politiski saukļi, kā arī studenta I.Ripa pašaizdedzināšanās mēģinājums 1969. gada 13. aprīlī.

LVU studenti universitātes 50 gadu jubilejas gājienā. Priekšplānā Vēstures un filoloģijas fakultātes studenti, par kuru politiski kaitīgo noskaņojumu 1969. gadā vairākkārt uztraucās LKP CK birojs.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 54646N. B. Tiknusa foto.

LVU studenti universitātes 50 gadu jubilejas gājienā. Priekšplānā Vēstures un filoloģijas fakultātes studenti, par kuru politiski kaitīgo noskaņojumu 1969. gadā vairākkārt uztraucās LKP CK birojs.

LPSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radio komitejas ārzemju redakcijas galvenais redaktors Nikolajs Neilands 1968. gadā.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 7971-I.

LPSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radio komitejas ārzemju redakcijas galvenais redaktors Nikolajs Neilands 1968. gadā.

LPSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radio komitejas ārzemju redakcijas galvenais redaktors Nikolajs Neilands LKP Rīgas Kirova rajona aktīva 1968. gada 24. aprīļa sanāksmē:
“..Es domāju, ka, ja mēs jau agrāk strādātu ar tādu vērienu kā tagad, tad noteikta studentu daļa, kura pagājušā gadā gāja pie Čakstes, Baloža un Meierovica pieminekļiem, diez vai to darītu. Šo bijušo buržuāziskās Latvijas darboņu personības bija tik nesimpātiskas, ka, zinot elementārus mūsu vēstures pamatus, viņi to nedarītu..”
Latvijas Valsts arhīvs, PA-106. f., 38. apr., 11. l., 14.–15. lp.