Deportācija no Aizputes apriņķa notika tāpat kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.

Par galveno apsūdzības dokumentu pret arestētajiem cilvēkiem noderēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".

Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta Aizputes apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kuras izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Viņiem aktīvi palīdzēja Aizputes apriņķa komunistiskās (boļševiku) partijas komitejas darbinieki un aktīvisti.

Aizputes apriņķī – Aizputē un 19 pagastos arestēti un izsūtīti 428 cilvēki (231 vīrietis un 197 sievietes). Lielākā daļa no visiem Aizputes apriņķī 135 arestētajiem – 132 – tika ieslodzīti Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometnē), 1 arestētais nonāca Krasnojarskas novada Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometnē), bet 2 Staļingradas apgabala Astrahaņas cietumā nr. 2; 4 no Aizputes apriņķī arestētajiem tika nošauti, no nometnēs ieslodzītajiem atbrīvots tika tikai 14 cilvēki, jo pārējie bija miruši no bada un slimībām ieslodzījuma vietās.

No Aizputes apriņķa izsūtītās ģimenes tika nosūtītas uz Krasnojarskas novada dažādiem rajoniem. Vairākums no Aizputes apriņķa izsūtītajiem nonāca Manas, Ujaras, Partizanskas, Suhobuzimskas, Bočuganu un Ribinskasrajonā.

No Aizputes apriņķa izsūtītajiem specnometinājuma vietās nomira 52 cilvēki. pārējie cilvēki no specnometinājuma tika atbrīvoti 50. gadu vidū, bet par 13 no Liepājas apriņķa izsūtīto cilvēku likteni nav precīzu ziņu.