Deportēto saraksts

Astrīdas Zentas Baumanes
atmiņas, dokumenti


Pārslas Dzīles
atmiņas, dokumenti


Guntas Ozoliņas
atmiņas, dokumenti


AVOTI

Uz sākumu



Astrīdas Zentas Baumanes ģimene

Baumane Astrīda Zenta Arnolda m., dz. 1934, dzīvoja Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta Spriguļos, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novada Sajānu rajonu, atbrīvota 15.05.1956. Lieta Nr. 15290.

Tēvs Baumanis Arnolds Indriķis Jāņa d., dz. 1894, dzīvoja Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta Spriguļos, arestēts 14.06.1941, ieslodzīts Kirovas apgabala Vjatlagā, miris 23.04.43. Lieta Nr. 15290; P-5531.

Māte Baumane Emīlija Katrīne Jāņa m., dz. 1898, dzīvoja Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta Spriguļos, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novada Sajānu rajonu, atbrīvota 15.05.1956. Lieta Nr. 15290.

Māsa Baumane Rita Arnolda m., dz.1930, dzīvoja Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta Spriguļos, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novada Sajānu rajonu, atbrīvota 15.05.1956. Lieta Nr. 15290.

Māsa Baumane Lilija Arnolda m., dz. 1932, dzīvoja Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta Spriguļos, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novada Sajānu rajonu, atbrīvota 15.05.1956. Lieta Nr. 15290.

Dokumenti, fotogrāfijas

Astrīdas Zentas Miškes atmiņas

Es, Astrīda Zenta Miške (dzimusi Baumane), [tiku] izsūtīta kopā ar ģimeni 1941. gada 14. jūnijā no Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta (tagad – Jaunbērzes pagasts) "Spriguļiem".

Mana ģimene:

  • tēvs Arnolds Baumanis, dzimis 1894. gadā, miris 1943. gadā 23. aprīlī Vjatlagā;
  • māte Emīlija Baumane, dzimusi 1898. gadā, mirusi 1975. gadā;
  • māsas: Rita Baumane (dzimusi 1929. gadā, mirusi 1975. gadā), Lilija Baumane (dzimusi 1932. gadā).

Vienu gadu bijām Sibīrijā Brjanskas rajonā. Pēc tam mūs pārveda uz Ziemeļiem aiz polārā loka, Dudinkas rajona Pšeņičnij Ručei (Kviešu Strauti) [sādžā]. Dzīvojām armijas teltīs. Mūsu mātes cēla zemnīcas, vēlāk barakas un tad četru dzīvokļu mājas. Dzīvoklis skaitījās viena liela istaba ar plīti stūrī. Vienā dzīvoklī ievietoja divas ģimenes. Salā un badā dzīvojām līdz 1947. gadam, kad sāka dot maizi bez kartiņu normas. Māsas sāka piepelnīties, strādājot par auklītēm krievu virsnieku ģimenēs. Tā pamazām mūsu dzīve uzlabojās (vismaz nebijām badā). Es, kā jaunākais bērns, sāku strādāt sasniegusi 18 gadu vecumu. Beidzu tirdzniecības skolu un strādāju par grāmatvedi.
Mājās Latvijā atgriezos 1957. gada pavasarī. Manas māsas bija precējušās un palika pastrādāt, lai sakrātu naudu kādas dzīvojamās platības iegādei Latvijā. Viņas kopā ar ģimenēm un mammu atgriezās 1958. gada rudenī.

 

Ventspils Zonālais valsts arhīvs, 622. fonds, 1. apraksts, 166. lieta.