14. Apsūdzētā pratināšanas protokols. 1983. gada 15. septembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 2. sēj., 192.–195. lp. Oriģināls.

Šis ir pirmais Gunāra Astras pratināšanas protokols pēc viņa aresta. Pirms tam G. Astra 5 reizes bija pratināts liecinieka statusā un šajās pratināšanās bija atbildējis uz jautājumiem tikai par sevi, savukārt uz jautājumiem par citiem cilvēkiem atbildes sniegt atteicies. Pēc aresta jau pašā pratināšanas sākumā G. Astra paziņoja, ka atsakās no piedalīšanās izmeklēšanā, atsakās atzīt sevi par vainīgu, uzskata, ka "piedalīšanās vai kaut kādu paskaidrojumu sniegšana izmeklēšanas orgāniem ir nevajadzīga un bezmērķīga", kā arī atteicās parakstīt pašu pratināšanas protokolu. Šādu nostāju G. Astra konsekventi izturēja līdz pat izmeklēšanas beigām. Tā kā, neskatoties uz šādu nostāju, izmeklētājs A. Pūris atkal un atkal viņu sauca uz pratināšanām, tad oktobra sākumā G. Astra vispār pārtrauca sniegt jebkādas atbildes uz izmeklētāja jautājumiem un protokolos, pēc visiem jautājumiem, bija ierakstīta standarta frāze: "atbilde nesekoja".

15. Apsūdzētā pratināšanas protokols. 1983. gada 15. oktobris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 2. sēj., 225.–231. lp. Oriģināls.

Ziņa, ka G. Astra atsakās atbildēt uz izmeklētāja jautājumiem, acīmredzot drīz vien izplatījās ja ne visā Latvijas PSR VDK centrālajā "aparātā", tad Izmeklēšanas nodaļas ietvaros noteikti. Kad šīs VDK nodaļas izmeklētājs vecākais leitnants A. Pūris mēnesi bija nesekmīgi centies no G. Astras "izdabūt" kādas ziņas, pie viņa pratināšanas ķērās ievērojami pieredzējušāks VDK apakšpulkvedis E. Bērziņš – 1983. gada 15. oktobrī viņš G. Astru pratināja vairāku stundu garumā. Turklāt, lai "izvilktu" no Astras liecības, izmeklētājs šīs pratināšanas laikā izmantoja otra apsūdzētā G. Freimaņa pratināšanas video ierakstu, kurā viņš dod liecības par G. Astru. Acīmredzot izmeklētāja aprēķins bija tāds, ka G. Astra, uzzinot par G. Freimaņa liecībām, savukārt pats sāks dot liecības pret G. Freimani. Neskatoties uz to, G. Astra pat pēc minētā video ieraksta noskatīšanās no liecināšanas atteicās.

16. Liecinieces Hertas Līvijas Astras pratināšanas protokols. 1983. gada 20. septembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 5. sēj., 164.–167. lp. Oriģināls.

Par G. Astras darbību VDK izmeklētāji pratināja arī viņa radiniekus, t. sk. viņa sievu Hertu Līviju Astru. Viņa liecināja, ka par pretpadomju literatūru neko nezin un pret vīru liecības sniegt atteicās, pat neskatoties uz izmeklētāja draudiem par iespējamo saukšanu pie kriminālatbildības.

Citu G. Astras radinieku (brāļu, brāļa dēla, sievas radu) pratināšanas protokoli ir samērā līdzīgi – visi liecināja, ka par Gunāra pretpadomju darbību un pretpadomju literatūras izplatīšanu neko nezin. Vienīgā atšķirība – daži parakstīja pratināšanas protokolus, citi parakstīt atteicās.

17. Fragmenti no liecinieka Laimoņa Munča pratināšanas protokola. 1983. gada 18. oktobris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 5. sēj., 249., 254. lp. Oriģināls.

Izmeklēšanas laikā tika pratināti gan G. Astras bijušie darba kolēģi, gan citi paziņas. Kā redzams no L. Munča pratināšanas protokola, nekādu labumu VDK no šīs pratināšanas neguva. L. Muncis raksturoja G. Astru kā labu strādnieku un speciālistu, taču par ārzemju radio klausīšanos un G. Astram piederošo pretpadomju literatūru vai tās izplatīšanu teica, ka neko nezin. Līdzīgā garā ieturētas arī citu G. Astras kolēģu un paziņu liecības – par Astram piederošu pretpadomju literatūru un pretpadomju darbību nevienam nekas nav zināms.