L Ē M U M S

/ par apsūdzības uzrādīšanu /

 

Rīgas pils[ētā], Latv[ijas] PSR                                       1961. gada 15. septembrī.

 

Latvijas PSR MP VDK Izmeklēšanas daļas sevišķi svarīgo lietu vecākais izmeklētājs majors Andrejevs, izskatījis krimināllietas Nr. 2 materiālus attiecībā uz ASTRAS Gunāra Lariona dēla apsūdzību –

 

A T R A D A:

 

Izmeklēšanas procesā un precizējot apsūdzētā ASTRAS noziedzīgās darbības noskaidrots, ka viņš izdarījis sekojošus noziegumus:

1958. gada 10. janvāra vakarā ASTRA kopā ar TUHELI  Fjodoru Aleksandra dēlu Rīgas centrālajā universālveikalā iepazinās ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības PSRS otrajiem sekretāriem Harmstounu Ričardu un Kilhemu Edvardu [un] uzaicināja viņus pie sevis uz dzīvokli.

ASTRAS dzīvoklī notikušajā sarunā ar amerikāņu diplomātiem, HARMSTOUNS uzdeva ASTRAM un TUHELIM spiegošanas rakstura jautājumus: kā latviešu tautības pilsoņi izturas pret padomju varas veiktajiem pasākumiem; kādu produkciju ražo Rīgas rūpnīca VEF un vai ražo produkciju, kas nav paredzēta iedzīvotāju vajadzībām; kāda ir strādnieku darba alga un viņu [materiālais] nodrošinājums; vai Rīgas pilsētā ir pretpadomju radioraidījumu slāpētāji. Atbildot uz HARMSTOUNA jautājumiem ASTRA izstāstīja, ka rūpnīca VEF ražo radiouztvērējus, telefona aparātus un telefona stacijas, nosauca strādnieku saņemamās algas summu un nodaļas "Tūrists", kurā viņš strādāja, mēnesī saražoto radiouztvērēju skaitu. TUHELIS paziņoja, ka Rīgas pilsētā Kr. Barona ielas rajonā ir pretpadomju raidījumu slāpēšanas antenas masts. Uz to HARMSTOUNS izteica vēlmi aiziet un paskatīties antenas mastu. Tajā pat vakarā HARMSTOUNS izteica ASTRAM un TUHELIM savu vēlmi aiziet uz rūpnīcu VEF un iepazīties ar tās ražošanu.

HARMSTOUNS un KILHEMS apmainījās ar ASTRU ar savām mājas adresēm, kā arī iedeva viņam ASV vēstniecības Maskavā telefona numuru un gadījumā ja ASTRA un TUHELIS aizbrauks uz Maskavu, lūdza piezvanīt viņiem pa telefonu uz vēstniecību, lai pēc tam ar viņiem satiktos.

Naktī, pēc tam kad diplomāti no dzīvokļa bija aizgājuši, ASTRA un TUHELIS palikuši vienatnē, savstarpēji vienojās nākamās tikšanās laikā ar HARMSTOUNU un KILHEMU uzvesties tā, lai diplomāti savervētu viņus darbam amerikāņu izlūkdienesta labā.

 

[...]

 

1960. gada vasarā Astra, aizstāvot agresīvo ASV politiku Kongo un Kubā, BaltkājA, AKMENTIŅA, KALNIŅA un VicinskA klātbūtnē apmelojoši paziņoja, ka 1956. gadā Ungārijā Padomju Savienība arī veica agresiju, ka Ungārijā bija nevis kontrrevolucionārs dumpis, bet "ungāru tautas revolūcija", kuru, kā paziņoja ASTRA, padomju tanki "noslīcināja asinīs".

Pēc ASTRAS vārdiem tādas pat "tautas sacelšanās" bijušas Berlīnē un Polijā un arī tās padomju karaspēks bija apspiedis.

Strādājot laboratorijā kopā ar Baltkāju un AKMENTIŅu, astra sarunās vairākkārt paziņoja pēdējiem, ka "marksisms ir jezuītisms", ka tagad tāpat kā Staļina laikā it kā eksistē personības kults, ka Komunistiskās partijas biedra apliecība – tā ir "maizes kartiņa", ar kuras palīdzību Padomju Savienībā iespējams iegūt labāku darbu.

1960. gada aprīlī Ļeņina dienās, Kalniņš atnesa uz laboratoriju padomju žurnālu, ar V.I. Ļeņina portreta attēlu pirmajā lapā un parādīja to Astram, kurš izrādot neapmierinātību, paziņoja, ka v.i. ļeņina portreta vietā šo lapu bija iespējams izmantot lietderīgāk, jo pārāk daudz tiek popularizēts Ļeņins.

 

[...]

 

1960. gadā ASTRA, apmeklējot avīzes "Cīņa" redakcijas bibliotēkas arhīvu un izmantojot to, ka viņa paziņa minētās bibliotēkas vadītāja BOMBELOVSKA uz brīdi izgāja, patvarīgi paņēma no bibliotēkas arhīva 1943. gadā Rīgas pilsētā izdoto pretpadomju "Strādnieku kalendāru" 1944. gadam, kuru atnesa mājās, lasīja to un glabāja līdz arestam.

Tajā pat "Cīņas" redakcijas tualetes telpā ASTRA atrada un atnesa mājās asi pretpadomju satura emigrantu avīzi "Latvija", izdotu 1959. gada 10. oktobrī latviešu valodā, VFR, Minhenes pils[ētā]. Minēto avīzi ASTRA lasīja pats, kā arī 1960. gadā deva to lasīt: Frīdem Gunāram, Limbam Arturam, Gailītim Ērikam, savai sievai – Astrai Gunai, kā arī nesa avīzi uz laboratoriju un piedāvāja to lasīt darba kolēģim Kalniņam Daumantam.

 

[...]

 

1961. gada februāra pirmajā pusē Astra, nacionālistisku jūtu vadīts, noņēma no universitātes ziņojumu dēļa sludinājumu par DOSAF veiktajiem pasākumiem, kas bija rakstīts krievu valodā un uz Baltkāja jautājumu, kādēļ viņš tā izdarīja, Astra paziņoja, ka šeit nav Krievija, bet Latvija un viņš nepieļaus, ka universitātē tiks izkārti paziņojumi krievu valodā. Turklāt Astra paziņoja, ka šeit ir latviešu universitāte un studenti nevēlas lasīt sludinājumus krievu valodā.

Ar augstāk minētajām darbībām, kas vērstas uz Padomju valsts graušanu un vājināšanu, izpaudās pretpadomju aģitācijā, pretpadomju literatūras glabāšanā un izplatīšanā, ASTRA ir izdarījis noziegumu, kas paredzēts Latvijas PSR Kriminālkodeksa 65. p[anta] I d[aļā].

ASTRA no 1960. gada sākuma nodarbojās ar pornogrāfisku fotoattēlu izgatavošanu, kurus rādīja Frīdem Gunāram, KALNIŅAM Daumantam, Vicinskim georgijam, Gailītim Ērikam un savai sievai – Astrai Gunai. Arestējot ASTRU viņam atrasti un izņemti 63 pornogrāfiski fotoattēli. Izgatavojot un izplatot pornogrāfiskus fotoattēlus ASTRA ar to izdarīja noziegumu, kas paredzēts Latvijas PSR Kriminālkodeksa 209. pantā.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Latv[ijas] PSR K[rimināl]p[procesa] k[kodeksa] 145., 146. un 156. p[antiem],

NolēmA:

Saukt [pie atbildības] Astru Gunāru Lariona dēlu kā apsūdzēto pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59. p[anta] I d[aļas], 65. p[anta] I d[aļas] un 209. p[anta].

Šī lēmuma kopiju nosūtīt Baltijas kara apgabala kara prokuroram.

 

 

Latv[IJAS] PSR MP VDK izmeklēšanas daļas Sevišķi svarīgo lietu vec[ĀKAIS] izmeklētājs majors

paraksts (Andrejevs)

 

"Piekrītu":               Latvijas PSR MP VDK Izmeklēšanas daļas priekšnieks kapteinis

paraksts (vītols)

____________________________________________________________________

Šis lēmums man paziņots 1961. gada 15. septembrī

Apsūdzētā paraksts _____________________

Ar lēmumu iepazinos personīgi;

apsūdzētā tiesības man izskaidrotas.

G. Astras paraksts

 

 

Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 43960. l., 2. sēj., 282., 283., 295., 297., 298., 299. lp. Oriģināls.