S P R I E D U M S
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā
1961. gada 20.-26. oktobrī Baltijas Kara Apgabala Kara tribunāls slēgtā tiesas sēdē Rīgā Kara tribunāla telpās šādā sastāvā:
priekšsēdis: justīcijas pulkvedis Rešetņikovs
tautas piesēdētāji: majors Polovinko un kapteinis Panfilovs B.D.
sekretāre: Krūmiņa
piedaloties Baltijas K[ara] A[pgabala] kara prokurora palīgam justīcijas apakšpulkvedim Panfilovam N.J. un
aizstāvībai advokātu Ribalkina un Kirres personās
izskatīja lietu, kurā apsūdzēti: PSRS pilsoņi –
ASTRA Gunārs Lariona dēls, dzimis 1931. gadā, Rīgas pilsētā, Latvijas PSR, latvietis, bezpartejisks, ar vidējo tehnisko izglītību, precējies, agrāk nesodīts, līdz arestam strādājis Latvijas Valsts Universitātes Skaņu un gaismas uzskates laboratorijā dzīvo Rīgā Maskavas ielā 12 dz. 5, noziegumu izdarīšanā, kas paredzēti Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 59. p[anta] I d[aļā], 65. p[anta] I d[aļā] un 209. p[antā]
[..]
1959. gada vasarā Astra nofotografēja un glabāja pie sevis dažu civilās gaisa flotes lidlauku, dzelzceļa tiltu uzņēmumus, kā arī viena no militārajiem objektiem [uzņēmumu], kurš, pēc ekspertu slēdziena, uzskatāms par slepenu un ir kara noslēpums.
1959. gada septembrī Astra rūpnīcā VEF nozaga un glabāja pie sevis pasākumu plānu par soc[iālistiskās] likumības pārkāpumu novēršanu rūpnīcā VEF un [to] personu sarakstu, kas pieļāvuši šādus pārkāpumus.
Bez tam, Astra savāca un glabāja pie sevis arī virkni citus neslepena rakstura datus un dokumentus par rūpnīcu VEF un Popova vārdā nosaukto rūpnīcu, kuri kopumā var tikt izmantoti kā informatīvs materiāls.
Reizē ar augstāk minēto darbību, Astra, ar mērķi graut un vājināt Padomju varu, sākot no 1958. gada, sistemātiski nodarbojās ar pretpadomju aģitāciju.
Tā, 1958. gadā, pilsoņa Frīdes klātbūtnē, bet 1959. g. pilsoņu Baltkāja, Akmentiņa, Kalniņa klātbūtnē izteica apmelojošus izdomājumus sakarā ar Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai 1940. gadā.
[..]
Nosakot soda mēru Astram un Tuhelim, tiesa atrod par nepieciešamu ņemt vērā, ka noziegumu Astra un Tuhelis ir izdarījuši pirmoreiz, ka Tuhelis viņa izdarītajā noziegumā vaļsirdīgi atzinās un to nožēlo, paskaidrojot, ka noziegumus izdarījis tiesājamā Astras ietekmē un šis viņa apgalvojums nav pretrunā ar lietas materiāliem.
Vadoties no Latvijas PSR K[rimināl]P[procesa] K[odeksa] 299. panta un 300. panta, Kara tribunāls
Nosprieda:
Astru Gunāru Lariona dēlu atzīt par vainīgu pēc Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 59. p[anta] I d[aļas] un pamatojoties uz šo pantu piespriest viņam brīvības atņemšanu uz piecpadsmit (15) gadiem, [sodu izciešot] pastiprināta režīma labošanas darbu kolonijā, ar viņam personīgi piederošās mantas konfiskāciju.
Viņu arī atzīt par vainīgu pēc Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 65. p[anta] I d[aļas] un pamatojoties uz šo pantu piespriest brīvības atņemšanu uz septiņiem (7) gadiem, [sodu izciešot] pastiprināta režīma L[abošanas] D[arbu] K[olonijā].
Viņu arī atzīt par vainīgu pēc Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 209. p[anta] un pamatojoties uz šo pantu piespriest brīvības atņemšanu uz vienu (1) gadu, [sodu izciešot] kopēja režīma L[abošanas] D[arbu] K[olonijā].
Pēc viņa izdarīto noziegumu kopuma, saskaņā ar Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 38. p[antu], galīgo soda mēru Astram Gunāram Lariona dēlam noteikt ietverot sodu, kas piespriests pēc Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 65. p[anta] I d[aļas] un 209. p[anta], sodā, kas piespriests pēc Latvijas PSR K[rimināl]K[odeksa] 59. p[anta] I d[aļas] – brīvības atņemšanu uz piecpadsmit gadiem, [sodu izciešot] pastiprināta režīma labošanas darbu kolonijā, ar viņam personīgi piederošās mantas konfiskāciju.
[..]
Spriedums var tikt pārsūdzēts kasācijas kārtībā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā, caur Baltijas K[ara] A[pgabala] Kara tribunālu desmit diennakšu laikā pēc dienas, kad sprieduma kopijas izsniegtas notiesātajiem.
[kļūdu labojumi]
P r i e k š s ē d i s
paraksts
Tautas paraksts
piesēdētāji paraksts
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 43960. l., 11. sēj., 285., 289. o.p., 290., 301. o.p., 302., 304. lp.