Latviešu Centrālā Padome,
Latviešu Centrālā Komiteja

Latvijas Nacionālās komitejas Bavārijā un Latvijas Nacionālās komitejas (Lībekā) pilnvarotie pārstāvji kopā ar citiem bēgļu organizāciju pārstāvjiem 1945. gada vasarā notikušajās sanāksmēs vienojās par jauna nepolitiska bēgļus vienojoša centra – Latviešu Centrālās komitejas (LCK) izveidi.

Savā pirmajā sēdē 1945. gada 7. septembrī LCK nolēma gādāt, lai tuvākajā laikā tiktu sasaukta demokrātiski vēlēta Latviešu Centrālā padome (LCP), kas pārstāvētu visus Latvijas bēgļus Vācijā un savā pirmajā sesijā ievēlētu pastāvīgu LCK. Tehnisko grūtību, kā arī amerikāņu un britu okupācijas iestāžu nostājas dēļ nebija iespējams izdarīt tiešas vēlēšanas, tādēļ LCP locekļus un septiņus apgabalu komiteju dalībniekus ievēlēja netiešās vēlēšanās (elektoru sapulcēs) ar vēlētāju deleģētu pārstāvju (elektoru) palīdzību.

Pirmās vēlēšanas notika 1945. gada rudenī, un pirmā LCP sesija notika Detmoldā 1945. gada 18.–21. novembrī. Šajā sesijā ievēlēja LCP prezidiju un apstiprināja LCP izpildinstitūcijas – LCK līdzšinējo prezidiju. LCP otrais sastāvs sāka darboties 1947. gada februārī, trešais sastāvs – 1948. gada martā, bet ceturtais sastāvs ar pilnvaru laiku uz diviem gadiem – 1949. gada 1. janvārī.

LCP veica Latvijas bēgļu centrālās pārstāvniecības funkcijas Vācijā, vēlāk arī Austrijā un Dānijā. Sabiedroto okupācijas varas iestādes de iure neatzina bēgļu centrālās organizācijas, tostarp arī LCP un LCK, tomēr ļāva tām darboties ar noteikumu, ka šīs organizācijas neveiks politisku darbību un komercdarbību.

1949. gada 20. jūnijā Nirnbergas reģistra tiesā tika reģistrēti visus Latvijas trimdiniekus Vācijā aptverošas biedrības "Latviešu tautas kopība trimdā " statūti. LCP turpmāk pildīja šīs biedrības centrālās pārstāvības, bet LCK – izpildinstitūcijas funkcijas.

LCP gādāja par bēgļu apzināšanu un aprūpi, internēto latviešu bijušo karavīru atbrīvošanu no gūstekņu nometnēm un pārvietoto personu statusa piešķiršanu viņiem. Īpaši daudzpusīgu darbu, gādājot par mācību iestādēm, veica LCK izglītības un kultūras nozare. Nozīmīgs bija arī LCP un LCK veikums, rosinot kultūras dzīvi bēgļu nometnēs.

Latviešu Centrālās komitejas Ārējās informācijas fonda apkārtraksts.
LVA, 1971. f., 1. apr., 7. l., 15. lp.
Latviešu tautas kopības trimdā dalībnieka karte. 1949. gads.
LVA, 2250. f., 2v. apr., 6. l., 28., 29. lp.
Latviešu Centrālās Komitejas budžets. 1949. gads.
LVA, 1971. f., 1. apr., 2. l., 21. lp.
LCK pārstāvja Bavārijā vēstule. 1950. gada 6. septembris.
LVA, 2335. f., 1. apr., 81. l., 61. lp.