Pieminekļa celtniecība. 1931–1935
Brīvības pieminekļa celtniecība tika uzsākta ar svinīgu pamatakmens likšanas ceremoniju, kas notika 1931. gada 18. novembrī. Svinīgu uzrunu teica Valsts prezidents Alberts Kviesis, piedalījās Gustavs Zemgals, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, ģenerālis Jānis Balodis, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un daudzi citi valsts vadītāji. Nozīmīgu vietu ierādīja arī galvenajiem pieminekļa cēlājiem – tēlniekam Kārlim Zālem un arhitektam/būvuzraugam Ernestam Štālbergam. Svinīgo pasākumu noslēdza Latvijas armijas karavīru parāde.

1932. gada 12. janvārī E. Štālbergs bija izstrādājis detalizētu Brīvības pieminekļa celtniecības grafisko darba plānu turpmākajiem četriem gadiem un varēja sākties būvmateriālu meklējumi un sagatavošana dažādām vajadzībām. Notika konsultācijas ar dažādiem ārzemju speciālistiem par izvēlēto materiālu atbilstību un izturību Latvijas klimatiskajos apstākļos un tālab piemineklis tika veidots no betona, pelēka un sarkana Somijas granīta, kā arī no Itālijas travertīna.

Interesantu ilustratīvo materiālu sniedz E. Štālberga dokumentu fonds, kurā atrodam arhitekta paša veidotus albūmus ar fotogrāfijām un piezīmēm par pieminekļa celtniecību. Fotogrāfijās redzam gan betonēšanas un bruģēšanas darbus, gan skulptūru kalšanu un cita veida apstrādi.

Kopš 1927. gada bija izveidota Brīvības pieminekļa komiteja ar 13 apriņķu komitejām, kurām viens no galvenajiem uzdevumiem bija ziedojumu vākšana. Tautas atsaucība un izpratne par ziedojumu nepieciešamību bija pārsteidzoša un demonstrēja apvienošanās spēju noteiktam mērķim. Ziedošanas akcijas veicināja arī dažādi aicinājumi, kas bija patriotiskās noskaņās rakstīti un labi saprotami ikvienam.
Brīvības piemineklim tika saziedots 3 miljoni latu!

1. Brīvības pieminekļa pamatu likšanas svinīgā akta ieejas karte. 1931. gada 18. novembris.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 34. l., 7. lp. Oriģināls.

2. Žurnāls ”Atpūta”, Nr.369, 1931. gada 27. novembris, 23. lpp.

3. Brīvības pieminekļa celtniecības grafiskais darba plāns. 1932. gada 12.janvāris.
Būvvadītājs, arhitekts Ernests Štālbergs.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 34. l., 6. lp. Oriģināls.

4. Travertīna akmeņu sadalījums pasūtījumam Tivoli raktuvēs Itālijā. 1932. gada 18. marts.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 20. l., 38., 39. lp. Oriģināls.

5. Dzelzsbetona skeleta aksonometriskais attēlojums. 1932. gada 21. septembris.
Arhitekts Ernests Štālbergs, inženieris Persijs Zīlīte.
LNA, LVA, 95. f., 1. apr., 16. l., 16. lp. Oriģināls.

6. Latvijas ģenerālkonsula ASV Artura Ļūļes vēstule Valsts prezidenta sekretāram Jānim Grandauam. Ņujorka, 1933. gada 12. aprīlis.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 39. l., 34.lp.

7. Brīvības pieminekļa celtniecība.
LNA LVA,, 95. f., 1. apr., 45. l., 180., 182.lp.

8. Reklāmas plakāti pie Brīvības pieminekļa konstrukcijas. 1932. gads.
LNA LVKFFDA, 1136N-4

9. Brīvības pieminekļa celtniecība.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 45. l., 58., 60. lp.

10. Kārlis Zāle pie Brīvības pieminekļa celtniecības laikā.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 45. l., 130. lp.

11. Figurālās grupas "Važu rāvēji" detāldalījuma skice. Pretskats, sānskats. 1932. gada 18. marts
LNA LVA,, 95. f., 1. apr., 44. l., 39., 40. lp.

12. Skulptūru kalšana.
LNA LVA,, 95. f., 1. apr., 44. l., 18., 29. lp.

13. Skulptūras fragmenta veidošana.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 45. l., 165. lp.

14. Brīvības tēla tapšana. Zviedru tēlnieks Ragnārs Mirsmedens.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 49b. l., 26. lp.

15. Ernesta Štālberga albūma par Brīvības pieminekļa tapšanu fragments.
LNA LVA, 95. f., 1. apr., 49. l., 29. lp.

16. Apliecinājums ziedojumu vācējam. 1934. gada 18. novembris.
LNA LVVA, 1303. f., 4. apr., 1. l., 111. lp.

17. Kaļķu ielas asfaltēšana. Rīga, 1933. – 1934. gads.
LNA LVKFFDA, 1137N-4

18. Brīvības pieminekļa komitejas aicinājums.
LNA, LVA, 95. f., 1. apr., 45. l., 191. lp.

19. Aicinājums "Brīva tauta apzinās savu pienākumu."
LNA, LVA, 95. f., 1. apr., 44. l., 25. lp.