. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Aktualitātes >> Arhīvs

 Daiņa Breikša personālizstāde
LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) vēl ir apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde "Divas pasaules". Ekspozīcijā redzamas mākslinieka darinātās karikatūras no "Dadža" laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas un gleznas.
 26.11.2010. Seminārs par arhīvu dokumentu pieejamību

25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem". 2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.

Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.

 31.10.2010. Berlīnes konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā"

No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs - Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.

Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.

Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.

Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.

Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.

Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.

Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.

Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.

Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums – iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").

 22.10.2010.Latvijas Universitātes studenti LVA
21. oktobrī Latvijas Valsts arhīvu mācību kursa ietvaros apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas bakalauru programmas 2. kursa studenti pasniedzēja un mūsu bijušā kolēģa Valda Rūsiņa vadībā. Kopīgi izdiskutējām jautājumu par arhīviem un to pieejamību. Kolēģe Aija Gūtmane studentiem pastāstīja par trimdas dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu. Studentus iepazīstinājām arī ar arhīva glabātavām un Latvijas Valsts arhīvam raksturīgākajām dokumentu grupām, kā arī katram studentam bija iespēja praktiski iepazīt kādu no arhīva lietām.
 12.10.2010. "Baltiešu mantojuma tīkla" seminārs LVA
7. un 8. oktobrī Latvijas Valsts arhīvā notika "Baltiešu mantojuma tīkla" (Baltic Heritage Network, turpmāk BaltHerNet) ikgadējais seminārs, kurā tika runāts par igauņu, latviešu un lietuviešu diasporām pasaulē, par to dokumentārā mantojuma vākšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu. Semināru, kurš bija veltīts jauno pētnieku darbībai, atklāja BaltHerNet prezidente Piret Noorhani (Igaunija) un tāpēc arī Igauniju pārstāvēja galvenokārt jaunie pētnieki; Sander Jürisson un Tõnis Märtson no Tallinas Universitātes, Maarja Merivoo- Parro no Tallinas Pilsētas muzeja gan Jane Kalajärv no Igaunijas Mākslas akadēmijas. Piedalījās arī Birgit Kibal no Igaunijas Nacionālā Arhīva un Lietuviešu emigrācijas institūta (Kauņa) pārstāvis Linas Saldukas. LVA pārstāvēja Inese Kalniņa ar stāstījumu par trimdas latviešu aktivitātēm, kas bija saistītas ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet Guntis Švītiņš prezentēja LVA sadarbību ar Amerikas latviešu apvienības organizētajiem projektiem "Sveika Latvija" un "Heritage Latvia" 2010.gadā. Marianna Auliciema (Latvija) stāstīja par Muzeja LAPA darbību 2008-2010.
Piedalījās arī Andris Ķesteris no Kanādas, Lelde Neimane no Latvijas Okupācijas muzeja, Inga Vilcāne no Latvijas Universitātes un Kristīne Beķere no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Semināra dalībnieki iepazinās ar LVA dokumentu glabātuvi un apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju.
 1991. gada augusta puča notikumi

Apskatāma jauna dokumentu kopa sadaļā "Aktualitātes Latvijas vēsturē arhīva dokumentos"

 27.08.2010. Rīgas Skolu muzeju vadītāji arhīvā
26. augustā Rīgas Skolu muzeja organizēto kursu ietvaros Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja skolu muzeju vadītāji.
Nodarbības mērķis bija skolotājus iepazināt ar arhīvu un iespējām arhīvā pētīt skolu vēsturi.
Vispirms Dokumentu izmantošana sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe interesentus iepazīstināja ar arhīvu būtību un Latvijas arhīvu sistēmu, Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne skolotājus vadīja mācību ekskursijā pa arhīvu, atklājot dokumenta ceļu no tā nonākšanas arhīvā līdz novietošanai glabātuves plauktā.
Nodarbības laikā skolotāji praktiski iepazinās ar aprakstiem un lietām, apguva lasītavas darba iemaņas un dokumentu anotēšanu.
Nobeigumā Dokumentu izmantošana sektora arhīva eksperts Guntis Švītiņš skolotājiem stāstīja par dokumentu digitalizāciju un to tālāko izmantošanu interneta vidē, gan virtuālajās izstādēs, gan digitālajās publikācijās.
 23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu aprūpi.
 13.08.2010. Kanādas un Amerikas jaunieši LVA.
13.augustā arhīvu apmeklēja Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma "Sveika Latvija!" 13 dalībnieki. Šajā grupā bija jaunieši no Kanādas un ASV, kuri mācījušies latviešu sestdienas skolās, kā arī "Garezera" vasaras vidusskolā (ASV).
Pēc neliela ievada Iveta Šķiņķe pastāstīja par arhīvu nozīmi dokumentu uzkrāšanā un glabāšanā, kā arī par LVA dokumentu krājumu. Par trimdas dokumentiem arhīvā stāstīja Aija Gūtmane. Viesiem bija interesanti un uzskatāmi iepazīties ar dokumenta ceļu no brīža, kad tas nonāk arhīvā, līdz pat glabātuves plauktam. Nelielajā ekskursijā pa LVA jaunieši ielūkojās gan dokumentu glabātuvē, gan lasītavā.
Tālākā saruna jau veidojās par apstrādāta dokumenta izmantošanas dažādām formām. Guntis Švītiņš iepazīstināja ar LVA virtuālajām izstādēm, kuras jaunieši varēs izmantot kā papildmateriālu mācībām par Latvijas vēsturi un kultūru. Noslēgumā Miķelis Niedra no Kanādas varēja aplūkot savu senču attēlus fotoalbumā, kas glabājas operdziedātāja Jāņa Niedras dokumentu fondā. Tas bija jauks un saviļņojošs brīdis visiem klātesošajiem.
Skolotājs Filips Andersons izteica atziņu, ka arhīva apmeklējums bērniem būs iemesls nedaudz savādāk palūkoties uz savas ģimenes fotogrāfijām un dokumentiem.
 11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti

11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.

Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.

 8.marts LVA dokumentos
 15.04.2011. Mākslas dienu ieskaņa arhīvā
LNA Latvijas Valsts arhīvā viesojās četras mākslinieces – Evita Skrebinska, Daina Eglīte, Gunta Terēzija un Sandra Sabīne Jaundaldere kopīgi veidotajā izstādē "4 elementi", lai tiktos ar arhīva darbiniekiem. Radošā kopa ik pa laikam sagatavo kādu konceptuālu izstādi, kura ir savdabīgs stāsts par pamatvērtībām, dabu un sadzīvošanu vienotā telpā, kosmosā. Šīm māksliniecēm vienojošais elements ir mākslas nozare, kurā viņas darbojas – grafika, bet savu atšķirīgo pasaules skatījumu un sajūtas viņas pauž gan savos darbos, gan sagatavotajās performancēs.
Arhīva darbiniekiem šoreiz bija iespēja vērot un būt klāt līdz šim mazāk zināmai izpausmei mākslā – mini izrāde ar kustību, simboliem un mūziku. Neparasts un interesants izveidojās šis ievads Mākslas dienu pasākumu laikā.
 15.04.2011. LU maģistrantūras studenti arhīvā
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Dokumentu un arhīvu pārvaldības profesionālās maģistra studiju programmas 1. kursa studenti iepazinās ar LVA darbu dokumentu uzskaitē un saglabāšanā. LVA daļas vadītāja Benita Alksne iepazīstināja ar uzskaites dokumentiem, dokumentu izvietošanas principiem glabātavās, kā arī stāstīja par saglabāšanas aktuālajām problēmām. Arhīva eksperts Guntis Švītiņš pastāstīja par arhīva darbu dokumentu popularizācijas jomā un sagatavotajām digitālajām izstādēm.
 1949. gada 25. marta deportācija
 28.03.2011. Izstādē dokumenti no LVA
Izstādē "Nonkonformisms grafikā 1944-1990" eksponēti arī LNA dokumenti no Latvijas Valsts arhīva fondiem, mākslinieka Indriķa Zeberiņa (1882 - 1969) zīmējumi.
Karikatūras - lietiskie pierādījumi – "apmelojoša satura zīmējumi par padomju īstenību"- no apsūdzības slēdziena
LVA, 1986. f., 1. apr., 5069.l., pielikums

Izstādes atklāšana 31. martā plkst. 16.00 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstāžu zālē Palasta ielā 4
 24.03.2011.Lasījums "Tās dienas acīm" Latvijas Okupācijas muzejā

LNA Latvijas Valsts arhīvā atjaunots lasījums "Tās dienas acīm", ko piedāvājam skolēniem un studentiem.
Arhīva ideju, ka jauniem cilvēkiem par deportāciju stāsta jauni cilvēki, izmantojot izsūtīto bērnu un jauniešu atmiņas, sagatavoja lasījumu autors Marts Norenbergs. Savas vecmāmiņas Gunas – 1949. gada 25. martā izsūtītās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes 2. kursa studentes - atmiņas stāsta LU 1. kursa studente Sabīne Vilciņa. Deviņgadīgās Aijas Pāvulas tik dzīvi atmiņās saglabātajā iejutās viņas meita - Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotāja Līga Vītola, bet pats Marts iedzīvojās septiņpadsmit gadus vecā skolnieka Indriķa Liepiņa dzīvesstāstā. Lasījumu papildina vizuāls fons, kurā izmantoti deportāciju raksturojošie arhīva dokumenti un fotogrāfijas no izsūtīto cilvēku foto albūmiem. Prezentāciju izveidoja LVA darbinieks Guntis Švītiņš.

24. martā izrādi noskatījās Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki. Īpašs paldies jāsaka muzeja darbiniekiem Ritvaram Jansonam un Jānim Erno par ideju un doto iespēju lasījumus atjaunot.

Interesentiem par iespēju noskatīties lasījumus, lūdzam sazināties ar Ivetu Šķiņķi, mob. tālrunis 26468118

 25.02.2011. LVA dokumenti par Rīgas Pionieru pils pirmsākumiem
Latvijas pirmais un lielākais bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" šogad atzīmē savas pastāvēšanas 70. gadadienu.
1940. gada nogalē Latvijas PSR Izglītības ministrijā pieņēma lēmumu "Par Latvijas PSR Pionieru pils" veidošanu, savukārt, 1941. gada 10. janvārī LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Rīgas pils nodošanu republikas pionieriem". Pirmais svinīgais bērnu kolektīvu koncerts notika 1941. gada 21. februārī, un šo datumu uzskata par Rīgas Pionieru pils dzimšanas dienu. Pionieru pils bija ļoti nozīmīgs bērnu pašdarbības centrs daudzu gadu garumā.
Pionieru pils pēctecis - Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" - šobrīd atrodas Krišjāņa Barona ielā 99 un turpina darbu interešu izglītības nodrošināšanā bērniem un jauniešiem.
Par godu Skolēnu pils dzimšanas dienai tika izveidota izstāde, kurā izmantoti arī dokumenti un fotogrāfijas no Latvijas Valsts arhīva fondiem. Lai parādītu Pionieru pils vēsturi arhīva dokumentos, kas ir sava veida laikmeta zīme, ir uzsākts Latvijas Valsts arhīva un Rīgas Skolēnu pils sadarbības projekts "Virtuālā izstāde Rīgas Skolēnu pilij – 70".
 12.02.2011. LVA atvērta jauna izstāde
No 11.februāra LNA Latvijas Valsts arhīvā (Bezdelīgu ielā 1) ir apskatāma konceptuāla izstāde
"4 elementi". Izstādē ar darbiem piedalās grafiķes - Evita Skrebinska (Rēzekne), Gunta Terēzija (Rīga), Daina Eglīte (Jēkabpils), Sandra Sabīne Jaundaldere (Lielvārde).
 1991. gada Barikāžu laiks
 14.01.2011. Dainis Breikšs tiekas ar arhīvistiem
14.janvārī mākslinieks Dainis Breikšs tikās ar arhīva darbiniekiem un stāstīja par savu radošo darbību. Klātesošajiem bija interesanti uzzināt, kā radās sižeti padomju laika humora un satīras izdevumiem, kā tas notiek šodien. Runāja arī par to, cik daudz un cik bieži mākslinieks var paust savu personisko viedokli par kādu notikumu. Mākslinieks bija iepriecināts par skatītāju ieinteresētību.
 12.01.2011. LVA apmeklē PBLA priekšsēdis M. Sausiņš
12. janvārī LVA viesojās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš. Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar trimdas dokumentu krājumu arhīvā, tā apstrādi un glabāšanu. Ieskatu šajos jautājumos sniedza daļas vadītāja vietniece Inese Kalniņa ar nelielu informatīvu prezentāciju. Par trimdas dokumentu izmantošanu un popularizēšanu publikācijās, virtuālās un tradicionālās izstādēs pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Papildus priekšstats par arhīva pamatfunkcijām radās arī apmeklējot dokumentu glabātavu. Sarunā ar Latvijas Nacionālā arhīva direktori Māru Sprūdžu un Latvijas Valsts arhīva direktoru Arti Freimani PBLA priekšsēdis saņēma atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem, kā arī tika iezīmēti turpmākās sadarbības virzieni.
 Daiņa Breikša personālizstāde
LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) vēl ir apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde "Divas pasaules". Ekspozīcijā redzamas mākslinieka darinātās karikatūras no "Dadža" laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas un gleznas.
 26.11.2010. Seminārs par arhīvu dokumentu pieejamību

25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem". 2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.

Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.

 31.10.2010. Berlīnes konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā"

No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs - Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.

Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.

Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.

Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.

Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.

Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.

Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.

Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.

Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums – iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").

 22.10.2010.Latvijas Universitātes studenti LVA
21. oktobrī Latvijas Valsts arhīvu mācību kursa ietvaros apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas bakalauru programmas 2. kursa studenti pasniedzēja un mūsu bijušā kolēģa Valda Rūsiņa vadībā. Kopīgi izdiskutējām jautājumu par arhīviem un to pieejamību. Kolēģe Aija Gūtmane studentiem pastāstīja par trimdas dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu. Studentus iepazīstinājām arī ar arhīva glabātavām un Latvijas Valsts arhīvam raksturīgākajām dokumentu grupām, kā arī katram studentam bija iespēja praktiski iepazīt kādu no arhīva lietām.
 12.10.2010. "Baltiešu mantojuma tīkla" seminārs LVA
7. un 8. oktobrī Latvijas Valsts arhīvā notika "Baltiešu mantojuma tīkla" (Baltic Heritage Network, turpmāk BaltHerNet) ikgadējais seminārs, kurā tika runāts par igauņu, latviešu un lietuviešu diasporām pasaulē, par to dokumentārā mantojuma vākšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu. Semināru, kurš bija veltīts jauno pētnieku darbībai, atklāja BaltHerNet prezidente Piret Noorhani (Igaunija) un tāpēc arī Igauniju pārstāvēja galvenokārt jaunie pētnieki; Sander Jürisson un Tõnis Märtson no Tallinas Universitātes, Maarja Merivoo- Parro no Tallinas Pilsētas muzeja gan Jane Kalajärv no Igaunijas Mākslas akadēmijas. Piedalījās arī Birgit Kibal no Igaunijas Nacionālā Arhīva un Lietuviešu emigrācijas institūta (Kauņa) pārstāvis Linas Saldukas. LVA pārstāvēja Inese Kalniņa ar stāstījumu par trimdas latviešu aktivitātēm, kas bija saistītas ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet Guntis Švītiņš prezentēja LVA sadarbību ar Amerikas latviešu apvienības organizētajiem projektiem "Sveika Latvija" un "Heritage Latvia" 2010.gadā. Marianna Auliciema (Latvija) stāstīja par Muzeja LAPA darbību 2008-2010.
Piedalījās arī Andris Ķesteris no Kanādas, Lelde Neimane no Latvijas Okupācijas muzeja, Inga Vilcāne no Latvijas Universitātes un Kristīne Beķere no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Semināra dalībnieki iepazinās ar LVA dokumentu glabātuvi un apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju.
 1991. gada augusta puča notikumi

Apskatāma jauna dokumentu kopa sadaļā "Aktualitātes Latvijas vēsturē arhīva dokumentos"

 27.08.2010. Rīgas Skolu muzeju vadītāji arhīvā
26. augustā Rīgas Skolu muzeja organizēto kursu ietvaros Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja skolu muzeju vadītāji.
Nodarbības mērķis bija skolotājus iepazināt ar arhīvu un iespējām arhīvā pētīt skolu vēsturi.
Vispirms Dokumentu izmantošana sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe interesentus iepazīstināja ar arhīvu būtību un Latvijas arhīvu sistēmu, Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne skolotājus vadīja mācību ekskursijā pa arhīvu, atklājot dokumenta ceļu no tā nonākšanas arhīvā līdz novietošanai glabātuves plauktā.
Nodarbības laikā skolotāji praktiski iepazinās ar aprakstiem un lietām, apguva lasītavas darba iemaņas un dokumentu anotēšanu.
Nobeigumā Dokumentu izmantošana sektora arhīva eksperts Guntis Švītiņš skolotājiem stāstīja par dokumentu digitalizāciju un to tālāko izmantošanu interneta vidē, gan virtuālajās izstādēs, gan digitālajās publikācijās.
 23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu aprūpi.
 13.08.2010. Kanādas un Amerikas jaunieši LVA.
13.augustā arhīvu apmeklēja Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma "Sveika Latvija!" 13 dalībnieki. Šajā grupā bija jaunieši no Kanādas un ASV, kuri mācījušies latviešu sestdienas skolās, kā arī "Garezera" vasaras vidusskolā (ASV).
Pēc neliela ievada Iveta Šķiņķe pastāstīja par arhīvu nozīmi dokumentu uzkrāšanā un glabāšanā, kā arī par LVA dokumentu krājumu. Par trimdas dokumentiem arhīvā stāstīja Aija Gūtmane. Viesiem bija interesanti un uzskatāmi iepazīties ar dokumenta ceļu no brīža, kad tas nonāk arhīvā, līdz pat glabātuves plauktam. Nelielajā ekskursijā pa LVA jaunieši ielūkojās gan dokumentu glabātuvē, gan lasītavā.
Tālākā saruna jau veidojās par apstrādāta dokumenta izmantošanas dažādām formām. Guntis Švītiņš iepazīstināja ar LVA virtuālajām izstādēm, kuras jaunieši varēs izmantot kā papildmateriālu mācībām par Latvijas vēsturi un kultūru. Noslēgumā Miķelis Niedra no Kanādas varēja aplūkot savu senču attēlus fotoalbumā, kas glabājas operdziedātāja Jāņa Niedras dokumentu fondā. Tas bija jauks un saviļņojošs brīdis visiem klātesošajiem.
Skolotājs Filips Andersons izteica atziņu, ka arhīva apmeklējums bērniem būs iemesls nedaudz savādāk palūkoties uz savas ģimenes fotogrāfijām un dokumentiem.
 11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti

11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.

Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.

Uz nākamo lapu


Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv