. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktivitātes >> Aktivitātes >> Brīvā eiropa

Radio Brīvā Eiropa darbības 60. gadadiena

Latvijas Republikas vēstnieka Čehijas Republikā Kaspara Ozoliņa rosināti, sakarā ar Radio Brīvā Eiropa 60. gadadienu, ielūkojāmies LNA Latvijas Valsts arhīva fondos, lai atrastu liecības par radio Brīvā Eiropa darbību, par PSRS pretdarbību – radio Brīvā Eiropa slāpēšanu Padomju Savienībā – kā arī par latviešu redakcijas darbu.

Radio Brīvā Eiropa (Radio Free Europe)/Radio Brīvība (Radio Liberty) nozīme pārmaiņu īstenošanā Austrumeiropā un Padomju Savienībā ir nepārvērtējama. Unikāls ir radio ieguldījums okupēto Baltijas tautu pretošanās kustības attīstībā. Arī "Radio Brīvība" latviešu redakcijas darbs palīdzēja uzturēt ideju par brīvu un neatkarīgu Latviju un veicināja pretošanos padomju režīmam.
Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība vēsturei veltīti nopietni pētījumi – par to rakstījuši Vāclavs Havels, Lehs Valensa, Lenarts Meri, Vītauts Landsberģis, Eduards Ševardnadze, bet latviešu valodā – Radio Brīvā Eiropa darbinieks Rolfs Ekmanis žurnālā "Jaunā Gaita" un vēsturnieks Heinrihs Strods – cenzūras izpētes kontekstā – grāmatā "PSRS politiskā cenzūra Latvijā (1940–1990)".

Otrā pasaules kara laikā, lai cīnītos pret nacistiskās Vācijas propagandu, ASV tika izveidota Ārlietu ministrijas pārziņā esoša raidstacija Amerikas Balss, kuras pirmais raidījums latviešu valodā notika 1951. gada 3. jūnijā, nozīmīgi ir arī radioraidījumi latviešu valodā no Madrides (1955–1965; 1969–1972) un Frankfurtes (1965–1972) u.c., taču raidstacijā Radio Brīvība (1975–1984) regulāri raidījumi latviešu valodā sākās tikai 1975. gadā, kad Amerikas baltiešu organizācijām izdevās panākt, lai Radio Brīvība sniegtu programmas arī baltiešu valodās. Baltieši ilgi bija palikuši ārpus Radio Brīvība un Radio Brīvā Eiropa savu zemju neskaidrā politiskā statusa dēļ – Radio Brīvība nebija piemērots tādēļ, ka Baltijas valstis nevarēja uzskatīt par PSRS republikām, jo ASV un citas valstis to iekļaušanu neatzina, bet no otras puses – Baltijas valstis nebija arī satelītvalstis, ko apkalpoja Radio Brīvā Eiropa. 1975. gada sākumā sāka darboties lietuviešu nodaļa, bet ar 5. jūliju latviešu un igauņu redakcijas.

Padomju Savienība kopš Aukstā kara laika Radio Brīvā Eiropa uzskatīja par Rietumu "propagandas ieroci un ideoloģisku diversiju, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības vienotību".
Visā Padomju Savienības teritorijā tika izveidots visu ārzemju radio traucētāju tīkls. Latvijas PSR ārzemju radio raidījumu slāpēšana vispirms notika fragmentāri – no ostās novietotajiem karakuģiem – bet kopš 50. gadiem – no četriem uzceltajiem specobjektiem – "zāģiem" – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Raidstacijas Radio Brīvā Eiropa raidījumi bija visilgāk slāpētie, slāpēšana tika pārtraukta tikai 80. gadu beigās.

ASV valdības finansētais Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība ziņoja pasaulei par notikumiem Baltijā/Latvijā Atmodas laikā, izmantojot arī Baltijas valstu korespondentu sagatavotos sižetus.
Kopš 1993. gada Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība vairs neraida Ungārijai, kopš 1997. gada vairs neraida Polijai, no 2002. gada rudens tā pārtrauc raidīt čehiski. Savukārt, 2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidza savu darbību Latvijā.

Piedāvājam iepazīties ar nedaudziem tematiski nozīmīgiem dokumentiem no Latvijas Valsts arhīva fondiem – Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas fonda (PA-101. fonds), Latvijas PSR Ministru padomes fonda (270. fonds), kas glabā, kādreiz pilnīgi slepenos PSRS iestāžu lēmumus 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā par pasākumiem pretpadomju radioraidījumu slāpēšanā visā Latvijas PSR teritorijā, kā arī ar dokumentiem no ģimenes fonda – Vilis Skultāns/žurnālists, vēsturnieks; Lilija Skultāne-Linde/ārste (1820. fonds), no privātarhīva Ilgvars Spilners/ALA un PBLA priekšsēdis (2219. fonds) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Informācijas biroja arhīva Minsterē (2197. fonds) par radio raidījumiem no Madrides latviešu valodā un Amerikas latviešu apvienības darbu politiskā un finansiālā atbalsta organizēšanā Radio Brīvība latviešu redakcijai ASV Senātā.
No Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietu fonda (1986. fonds) piedāvājam Lidijas Doroņinas-Lasmanes apsūdzības rakstu no viņas krimināllietas. Lidija Doroņina-Lasmane 1983. gadā tika izsekota, arestēta un notiesāta arī par ārzemju raidījumu tekstu ierakstīšanu un izplatīšanu.
Šie nedaudzie dokumenti, pēc arhīvistu domām, sniedz ieskatu un ierosinājumu veikt turpmākos pētījumus Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība vēstures izpētē.

 

Dokumenti

Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Rīgas pilsētas komitejas biroja lēmums "Par neatliekamiem pasākumiem pretpadomju radioraidījumu slāpēšanā". 1949. gada 4. novembris.
Latvijas K(b)P Rīgas pilsētas komitejas birojs atzīmēja, ka PSRS Ministru padomes 1949. gada 19. aprīļa lēmuma Nr. 1516/465-ps "Par pretpadomju radioraidījumu slāpēšanu" izpilde pilsētā vēl notiek neapmierinoši, jo pretpadomju pārraides vairāk kā 10-12 īsviļņos netiek traucētas, PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotā Latvijas PSR rīcībā esošie tehniskie līdzekļi ir nepietiekoši, pretpadomju raidījumu slāpēšanā vidējos viļņos nav iesaistītas uzņēmumos ekspluatācijā esošās augstfrekvences iekārtas.
Secināja, ka PSRS MP lēmuma neapmierinošā izpilde izskaidrojama ar to, ka netiek pienācīgi novērtēta politiskās cīņas ar pretpadomju radiopārraidēm nozīme.
Lai izpildītu PSRS MP lēmumu, Rīgas pilsētas partijas komitejas birojs nolēma, ka "Latvenergo" pārvaldniekam pretpadomju radioraidījumu slāpēšana jānodrošina visu diennakti. Dažādi pienākumi un atbildība tiek deleģēta Latvijas Valsts jūras kuģniecības priekšniekam, Civilās aviācijas Latvijas atsevišķās aviācijas vienības priekšniekam, ar savu iniciatīvu radiopārraižu slāpēšanā nāca Rīgas Jūras kara bāzes sakaru priekšnieks, Baltijas kara apgabala Sakaru pārvaldes priekšnieka vietnieks, rūpnīcas "VEF" direktors.
Birojs nolēma, ka Rīgas pilsētas Izpildkomitejai jāizskata jautājums par platību un telpu ierādīšanu PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam Latvijas PSR Ministru padomē raidītāju uzstādīšanai.

LVA, PA-101. f., 12. apr., 140a. l., 123., 123. lp. Oriģināls krievu valodā. Publicēts: PSRS politiskā cenzūra Latvijā (1940–1990). Dokumenti un materiāli. 2. daļa. Sastādījis H. Strods. 2011 – 273.–275. lpp.
PSRS Ministru padomes sevišķi slepenais lēmums Nr.5918-2221-ps "Par pasākumiem Rīgā esošo radioraidītāju jaudas palielināšanā un izmantošanā pretpadomju radiopārraižu traucēšanā". 1949. gada 30. decembris.
Lēmuma piecos punktos uzskaitīti veicamie uzdevumi – rūpnīcā "VEF" pēc PSRS Sakaru ministrijā izstrādātā parauga jāizgatavo 15 komplekti augstas frekvences pastiprinātāji; PSRS Bruņoto spēku ministrijai, PSRS Jūras flotes ministrijai, PSRS Elektrostaciju ministrijai, PSRS Sakaru ministrijai, Latvijas PSR Zivrūpniecības ministrijai, PSRS Civilās aviācijas gaisa flotes galvenajai pārvaldei un Latvijas PSR Ministru padomei jāizdala līdzekļi pastiprinātāju izgatavošanai un uzstādīšanai un mēneša laikā jānodrošina montāža; PSRS Finansu ministrijai no PSRS Ministru padomes rezerves fonda jāizdala līdzekļi šajā lēmumā paredzēto darbu finansēšanai, Latvijas PSR Ministru padomei jāsniedz nepieciešamā palīdzību pastiprinātāju izgatavošanā un uzstādīšanā, ierādot Rīgas pilsētā tam nepieciešamās telpas.

LVA, 270. f., 1s. apr., 547. l., 8–9. lp. Oriģināls krievu valodā. Pirmpublicējums.
Latvijas PSR Ministru padomes sevišķi slepenais lēmums Nr.89-ps "Par pasākumiem Rīgā esošo radioraidītāju jaudas palielināšanā un izmantošanā pretpadomju radiopārraižu traucēšanā". 1950. gada 31. janvāris.
Lai pastiprinātu pretpadomju radiopārraižu traucēšanu Latvijas PSR teritorijā, Latvijas PSR Ministru padome saskaņā ar PSRS MP 1949. gada 30. decembra lēmumu Nr. 5918-2221-ps nolemj uzdot Baltijas kara apgabala Sakaru pārvaldei, Latvijas Valsts jūras kuģniecībai, Transporta pārvaldei mazo upju apgūšanā pie Latvijas PSR MP, "Balttehflot" Latvijas rajonam, Latvijas atsevišķās aviācijas vienībai, "Latvenergo", Latvijas PSR Zivrūpniecības ministrijai, PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR MP piecu dienu laikā noslēgt līgumus ar rūpnīcu "VEF" par augstfrekvences pastiprinātāju izgatavošanu, mēneša laikā veikt montāžas un uzstādīšanas darbus; Transporta pārvaldei mazo upju apgūšanā pie Latvijas PSR MP apmaksāt rūpnīcai "VEF" pastiprinātāju izgatavošanu uz Pārvaldes necentralizēto kapitālo ieguldījumu rēķina; Latvijas PSR Valsts plānam paredzēt izdalīt nepieciešamos elektroenerģijas limitus traucējošo raidītāju normālai darbībai., kā arī izdalīt papildus elektroenerģijas limitus rūpnīcai "VEF"; Rīgas pilsētas Izpildkomitejai līdz 1950. gada 15. februārim PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR MP Rīgas pilsētas centrā iedalīt telpas traucējošas darbības raidstacijas radio centra organizēšanai.
Lēmuma pielikumā – resoru radio raidītāju saraksts, kuri izmantojami, lai traucētu pretpadomju radiopārraides Latvijas PSR teritorijā.

LVA, 270. f., 1s. apr., 559. l., 336–338. lp. Oriģināls krievu valodā. Pirmpublicējums.
Latvijas PSR Ministru padomes sevišķi slepenais lēmums Nr. 294-ps 'Par telpu ierādīšanu Rīgas pilsētā pretpadomju radioraidījumu traucējošu radioraidītāju ierīkošanai". 1950. gada 20. marts.
Saskaņā ar PSRS MP 1949. gada 30. decembra lēmumu Nr. 5918-2221ss un Latvijas PSR MP 1950. gada 31. janvāra lēmumu Nr.89-ss Latvijas PSR Ministru padome uzliek par pienākumu Latvijas PSR Finansu ministrijai piešķirt telpas PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR Rīgas pilsētā Smilšu ielā Nr.1/3 pagrabstāvā radioraidītāju iekārtu izvietošanai. Tā kā šīs telpas izmantoja Latvijas PSR Zinātņu akadēmija noliktavām, tad Rīgas pilsētas Izpildkomitejai trīs dienu laikā Akadēmijai jāierāda telpas Amatu ielā 6 (zem Filharmonijas). PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR radioraidītāju uzstādīšanas tāmē paredzēt arī līdzekļus atbilstošu noliktavu telpu iekārtošanai Zinātņu akadēmijas vajadzībām.
Uzlikt par pienākumu PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskajam kantorim trīsdienu laikā atbrīvot un ierādīt telpas - trīs istabas Smilšu ielas 1/3 nama 6. un 7. stāvā - Latvijas PSR Zivrūpniecības ministrijai radioraidītāja paplašināšanai.

LVA, 270. f., 1s. apr., 559. l., 125–126. lp. Oriģināls krievu valodā. Pirmpublicējums.
Latvijas PSR Ministru padomes sevišķi slepenais lēmums Nr. 498-ps "Par pasākumiem aizsardzības pastiprināšanai pret naidīgiem radioraidījumiem Latvijas PSR teritorijā". 1953. gada 21. maijs.
Izpildot PSRS Ministru padomes 1953. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 6298-rs, kas paredzēja vietējo celtniecības objektu nodrošināšanu aizsardzībai pret naidīgajām radiopārraidēm, Latvijas PSR Ministru padome nolēma – uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas izpildkomitejai, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pilsētas izpildkomitejām iedalīt telpas PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR MP radioraidītāju iekārtu uzstādīšanai. Ierādītajām telpām jābūt atbilstošām pielikumā Nr. 1 norādītajiem tehniskajiem nosacījumiem. Līdz 1953. gada 1. augustam telpas un platības jāpielāgo tehnisko iekārtu un masta antenu iekārtu izvietošanai. Savukārt līdz 1953. gada 1. jūlijam jāierāda dzīvojamā platība radiostacijas un koriģēšanas kontrolpunktu personālam.
Lēmums paredzēja uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Dzīvokļu celtniecības ministrijai nodrošināt radiostacijas ar elektroapgādi, Latvijas PSR Republikāniskajam projektēšanas institūtam izstrādāt projektus elektrobarošanas padevei, Latvijas PSR Valsts plānam izdalīt izpildkomitejām fondētos materiālus darbu veikšanai, "Latvenergo" nodrošināt regulāru elektropadevi visu diennakti, bet PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR MP nodrošināt radiostaciju un koriģēšanas kontrolpunktu ar nepieciešamajām mastu antenu iekārtām un sakaru līnijām montāžu piešķirtajās platībās un telpās. Rīgas pilsētas izpildkomitejai izdalīt Rīgas pilsētā platību saskaņā ar PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotā pie Latvijas PSR MP pieprasījumu par raidcentra celtniecību Rīgā 1953.–1954. gadā.
Lēmuma pielikumā – tehniskie nosacījumi telpām, kas paredzētas speciālo sakaru objektiem. Tajos teikts, ka telpām 100 m² platībā jāatrodas pilsētas centrā, bet 25 m² telpām ne mazāk kā 1, 5 km attālumā no pirmā objekta, tām jābūt no akmens, jumtiem jābūt tādiem, lai varētu uzstādīt divus mastus 10 metru augstumā, gadījumā, ja nav iespējams to izdarīt uz jumta, tad jābūt iespējai pie objekta uzstādīt 40 metru mastu.

LVA, 270. f., 1s. apr., 854. l., 62.–65. lp. Oriģināls krievu valodā . Pirmpublicējums.
Padomju karaspēka daļā izvietotie radiopārraižu traucēšanas torņi. Rietumu radiopārraides Latvijas teritorijā pastiprināti sāka traucēt pēc 1968. gada Čehoslovākijas notikumiem.
Programmas "Brīvā latviešu balss" redaktora Vācijā Viļa Skultāna apkārtraksts par iespējām un nepieciešamību turpināt raidīt latviešu valodā uz okupēto Latviju. 1966. gada maijs.

LVA, 1820. f., 1v. apr., 68. l., 1., 1. op., 2. lp. Kopija.
Madrides raidījumu latviešu valodā redaktora Viļa Skultāna vēstule Amerikas latviešu apvienības Informācijas biroja vadītājam Ilgvaram Spilneram par Amerikas latviešu apvienības eventuālo atbalstu raidījumu no Madrides atjaunošanā. 1969. gada 22. augusts.

LVA, 2219. f., 1v. apr., 85. l., 7., 8. lp. Oriģināls.
Amerikas latviešu apvienības Informācijas biroja vadītāja Ilgvara Spilnera vēstule profesoram Pēterim Lejiņam par Spānijas Ministru kabineta politisko atbalstu baltiešu raidījumu atjaunošanai. 1969. gada 24. septembris.

LVA, 1820. f., 1v. apr., 73. l., 56. lp. Kopija.
Amerikas latviešu apvienības Informācijas biroja Radio raidījumu nozares vadītāja Silvestra Lamberga vēstule Vilim Skultānam par Madrides raidījumu latviešu valodā redaktora atvietotāja meklējumiem. 1969. gada 23. novembris.

LVA, 1820. f., 1v. apr., 73. l., 30., 31. lp. Oriģināls.
Radio Brīvā Eiropa informatīvais buklets. 1969. gads.
ASV senatora Jacob K. Javits atbildes vēstule Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdim Ilgvaram Spilneram par ASV Senāta centieniem nodrošināt Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība darbību Austrumeiropā un PSRS. 1972. gada 13. marts.

LVA, 2219. f., 1v. apr., 78. l., 30. lp. Oriģināls angļu valodā. Pirmpublicējums.
ASV senatora Joseph M. Gaydos vēstule Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdim Ilgvaram Spilneram par atbalstu visiem tiesību aktiem ASV Senātā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība darbības nodrošināšanai. 1972. gada 28. jūnijs.

LVA, 2219. f., 1v. apr., 78. l., 46. lp. Oriģināls angļu valodā. Pirmpublicējums.
ASV senatora Charles H. Percy vēstule Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdim Ilgvaram Spilneram par ASV Senāta balsojumu – ar 58 "par" un 2 "pret" – par Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība finansēšanas turpināšanu. 1972. gada 3. jūlijs.

LVA, 2219. f., 1v. apr., 78. l., 47. lp. Oriģināls angļu valodā. Pirmpublicējums.
ASV senatora Jacob K. Javits informācija Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdim Ilgvaram Spilneram par ASV Senāta balsojumu – ar 59 "par" un 2 "pret" – apstiprinot 38, 5 milj. dolāru asignējumu Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība un turpmāko atbalstu Amerikas latviešu apvienībai. 1972. gada 14. jūlijs.

LVA, 2219. f., 1v. apr., 78. l., 51. lp. Oriģināls angļu valodā. Pirmpublicējums.
Izvilkumi no Lidijas Doroņinas-Lasmanes apsūdzības raksta, kura apsūdzēta un tiesāta par dalību ārzemju pretpadomju organizācijā "Gaismas akcija", kā arī par ārzemju raidstaciju raidījumu ierakstīšanu magnetafona kasetēs, glabāšanu tālākai izplatīšanai un izplatīšanu. 1983. gada 30. jūnijs.
Lidija Doroņina-Lasmane par t.s. pretpadomju noziegumiem tika arestēta trīs reizes, pēdējoreiz 1983. gada 6. janvārī. 1983. gada 11. augustā Latvijas PSR Krimināllietu tiesu kolēģija viņu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem stingrā režīma darbu kolonijā un 3 gadiem nometinājumā. Lidija Doroņina-Lasmane sodu izcieta Mordovijas APSR. Atbrīvota 1987. gada 14. janvārī saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1986. gada 25. decembra dekrētu. 1990. gada 10. septembrī saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 3. augusta likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" LR Augstākā tiesa šo lietu izbeidza.

LVA, 1986. f., 2. apr., P-10894. l., 138.,156.–159., 166, 167. lp. Oriģināls.
Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība korespondenta Latvijā Pāvila Brūvera ziņojums Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība. 1989. gada 14. marts.

LVA, 2197. 1v. apr., 79. l., 221.–223. lp. Kopija.


Pēdējās izmaiņas: 15.01.2018.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv