Biogrāfiskie dati

Dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā*

Māte – Anna (Juliana) Kalniņa (1881–1952), mājsaimniece; tēvs – Frīdrihs Kalniņš (1874–1952), drēbnieks

1912–1914 mācās Viļa Olava komercskolā Rīgā

1914 kopā ar ģimeni dodas I Pasaules kara bēgļu gaitās uz Krieviju

1917–1920 mācās Tomskas reālskolā, apmeklē arī gleznotāja Jevgeņija Moškeviča studiju

1921 atgriežas Rīgā, strādā par daiļkrāsotāju

1922 iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā, no 23. septembra ieskaitīts par brīvklausītāju I kursā

1924. gada 19. decembrī ieskaitīts pilntiesīgos akadēmijas audzēkņos

1925. gada 25. novembrī ieskaitīts profesora Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā

1924 iestājas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu korporācijā "Dzintarzeme"

1928 brauciens uz Berlīni kopā ar studiju biedru Borisu Štreimani

1929 Latvju mākslinieku biedrības biedra kandidāts

1929–1940 mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs

1930 vasarā ceļojums ar motociklu uz Holandi un Beļģiju kopā ar gleznotāju Valdi Kalnrozi (tolaik Rozenbergu)

1931 piedalās ceļojošā izstādē Ostsee im Bilde Lībekā, Rostokā, Dancigā un Kēnigsbergā

1931 beidz Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Pēc lietus", ar padomes lēmumu 1931. gada 5. decembrī piešķirts mākslinieka – gleznotāja grāds

1932 dienests Latvijas armijā

1934 piedalās latviešu mākslas izstādē Maskavā un Leņingradā

1935 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Pelēkie kuģi"

1935 uzvarot konkursā, saņem Latvijas Mākslas akadēmijas Romas fonda stipendiju par gleznu "Plostnieki"

1935 piedalās Exposition universelle et internationale du Bruxelles

1935. gada augustā – 1936. gada septembrī uzturas Itālijā, izmantojot Romas stipendiju

1936 piedalās latviešu mākslas izstādēs Varšavā, Krakovā, Helsinkos, Tallinā

1937 piedalās latviešu mākslas izstādēs Tartu, Budapeštā, Vīnē, Prāgā, Kauņā

1937 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Ziemas ainava"

1938 piedalās latviešu mākslas izstādē Kopenhāgenā

1939 pirmā personālizstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā (katalogs)

1939 piedalās latviešu mākslas izstādē Parīzē un Londonā

1940 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Daugava"

1940 Padomju Latvijas mākslinieku kooperatīva valdes loceklis

1943 sērijā "Latviešu māksla" iznāk izdevums "Eduards Kalniņš" ar Oļģerta Saldava ievadtekstu

1945 uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā (apstiprināts PSRS MS orgkomitejas prezidija sēdē 1946. gada 27. maijā)

1945–1947 Glezniecības katedras pedagogs Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā

1947 apstiprināts par docentu Glezniecības katedrā

1949 piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums

1954 ievēlēts par PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājlocekli

1954 radošais komandējums Ziemeļatlantijā uz zvejnieku bāzes kuģa "Atlantija"

1955 piedalās Padomju Latvijas tēlotājas mākslas dekādes izstādē Maskavā

1955 apstiprināts par profesoru Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības un kompozīcijas katedrā (ievēlēts 1954)

1956 apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni

1956 ar gleznu "Jaunās buras" piedalās 28. Venēcijas biennālē

1957 izvirzīts apbalvošanai ar Latvijas PSR Valsts prēmiju par gleznu "Latviešu zvejnieki Atlantijā" (prēmiju nesaņem)

1958 par gleznu "Latviešu zvejnieki Atlantijā" saņem bronzas medaļu starptautiskajā izstādē EXPO–58 Briselē

1958 ceļojums uz Ķīnu

1959 apbalvots ar PSRS Kultūras ministrijas Goda rakstu

1959 iznāk Miķela Ivanova sastādītā reprodukciju mape "Eduards Kalniņš" (teksts latviešu un krievu valodā)

1960–1965 Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs

1963 piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums

1964 ceļojums uz Itāliju

1964 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu

1969 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu

1970 ievēlēts par PSRS Mākslas akadēmijas īsteno locekli

1970 apbalvots ar medaļu "Par darba varonību"

1971 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu

1972 ceļojums uz Itāliju

1973 apbalvots ar PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļu par gleznām "Vētra Baltijas jūrā" un "Baltijas krastā"

1974 piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija

1975 piešķirts PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukums

1977 ceļojums uz Japānu un personālizstāde Tokijā (katalogs)

1978 apstiprināts par profesoru – konsultantu Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā

1978 ceļojums uz Indiju

1979 personālizstāde Madonā

1979 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu

1980–1988 vada PSRS Mākslas akadēmijas radošo darbnīcu Rīgā

1980 personālizstāde "Ceļojuma piezīmes" Krimuldā

1981 apbalvots ar PSRS Mākslinieku savienības diplomu

1981 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu

1981 iznāk Ilzes Konstantes sastādītā reprodukciju mape "Eduards Kalniņš. Ceļojumu piezīmes" (teksts latviešu, krievu un angļu valodā)

1982 Maskavā iznāk Oļega Ivanova sastādītais albums par mākslinieku

1984 iznāk Jāņa Melbārža grāmata "Cieši pie vēja: Eduards Kalniņš – portretējums"

1984 personālizstāde izstāžu zālē "Latvija" Rīgā (katalogs)

1984 piešķirts Ļeņina ordenis

1985 personālizstāde PSRS Mākslas akadēmijā Maskavā (katalogs)

Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos

Sabiedriskā darbība pēckara periodā: PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, Latvijas PSR MS valdes loceklis un Gleznotāju sekcijas biroja vadītājs, PSRS Kultūras ministrijas un PSRS Mākslinieku savienības izstāžu komitejas loceklis, Latvijas PSR Kultūras ministrijas izstāžu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas padomes priekšsēdētājs, Latvijas PSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis, PSRS Mākslas akadēmijas komisijas loceklis darbā ar jaunajiem māksliniekiem, dažādu izstāžu žūriju loceklis.

Aija Brasliņa


*Pēc pases noraksta (LVA, 485. f., 1. apr., 386. l.). Visās personu anketās kā dzimšanas vieta norādīta Rīga. Latvijas Mākslas akadēmijas anketā 1922. gadā minēts arī gleznotāja otrais vārds – Voldemars.

Biogrāfisko datu apkopojumā izmantota informācija no Eduarda Kalniņa fonda (LVA, 1601. f., 1. apr., 1.–68 . l.), personīgo lietu materiāli Latvijas Mākslinieku savienības (LVA, 230. f., 3. apr., 361., 546. l.) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LVA, 442. f. , 1.–2. apr., 809. l.) pēckara perioda fondiem. Ziņas par studiju gaitu precizētas Eduarda Kalniņa lietā Latvijas Mākslas akadēmijas fondā (LVA, 485. f., 1. apr., 386. l.), t. sk., par Romas fonda konkursu (LVA, 485. f., 2. apr., 105. l., 407. l.), kā arī dažādu gadu Latvijas Mākslas akadēmijas padomes sēžu protokolos. Nav bijis iespējams dokumentāri pārbaudīt ziņas par Pirmā pasaules kara un bēgļu laika faktiem.


Uz augšu


© Latvijas Valsts arhīvs, Valsts Mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrs 2004