Dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgas apriņķa
Ķeipenes pagastā*
Māte Anna (Juliana) Kalniņa (18811952), mājsaimniece; tēvs Frīdrihs Kalniņš (18741952), drēbnieks
19121914 mācās Viļa Olava komercskolā Rīgā
1914 kopā ar ģimeni dodas I Pasaules kara bēgļu gaitās uz Krieviju
19171920 mācās Tomskas reālskolā, apmeklē arī gleznotāja Jevgeņija Moškeviča studiju
1921 atgriežas Rīgā, strādā par daiļkrāsotāju
1922 iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā, no 23. septembra ieskaitīts par brīvklausītāju I kursā
1924. gada 19. decembrī ieskaitīts pilntiesīgos akadēmijas audzēkņos
1925. gada 25. novembrī ieskaitīts profesora Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā
1924 iestājas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu korporācijā "Dzintarzeme"
1928 brauciens uz Berlīni kopā ar studiju biedru Borisu Štreimani
1929 Latvju mākslinieku biedrības biedra kandidāts
19291940 mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs
1930 vasarā ceļojums ar motociklu uz Holandi un Beļģiju kopā ar gleznotāju Valdi Kalnrozi (tolaik Rozenbergu)
1931 piedalās ceļojošā izstādē Ostsee im Bilde Lībekā, Rostokā, Dancigā un Kēnigsbergā
1931 beidz Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Pēc lietus", ar padomes lēmumu 1931. gada 5. decembrī piešķirts mākslinieka gleznotāja grāds
1932 dienests Latvijas armijā
1934 piedalās latviešu mākslas izstādē Maskavā un Leņingradā
1935 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Pelēkie kuģi"
1935 uzvarot konkursā, saņem Latvijas Mākslas akadēmijas Romas fonda stipendiju par gleznu "Plostnieki"
1935 piedalās Exposition universelle et internationale du Bruxelles
1935. gada augustā 1936. gada septembrī uzturas Itālijā, izmantojot Romas stipendiju
1936 piedalās latviešu mākslas izstādēs Varšavā, Krakovā, Helsinkos, Tallinā
1937 piedalās latviešu mākslas izstādēs Tartu, Budapeštā, Vīnē, Prāgā, Kauņā
1937 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Ziemas ainava"
1938 piedalās latviešu mākslas izstādē Kopenhāgenā
1939 pirmā personālizstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā (katalogs)
1939 piedalās latviešu mākslas izstādē Parīzē un Londonā
1940 saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu "Daugava"
1940 Padomju Latvijas mākslinieku kooperatīva valdes loceklis
1943 sērijā "Latviešu māksla" iznāk izdevums "Eduards Kalniņš" ar Oļģerta Saldava ievadtekstu
1945 uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā (apstiprināts PSRS MS orgkomitejas prezidija sēdē 1946. gada 27. maijā)
19451947 Glezniecības katedras pedagogs Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā
1947 apstiprināts par docentu Glezniecības katedrā
1949 piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums
1954 ievēlēts par PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājlocekli
1954 radošais komandējums Ziemeļatlantijā uz zvejnieku bāzes kuģa "Atlantija"
1955 piedalās Padomju Latvijas tēlotājas mākslas dekādes izstādē Maskavā
1955 apstiprināts par profesoru Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības un kompozīcijas katedrā (ievēlēts 1954)
1956 apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni
1956 ar gleznu "Jaunās buras" piedalās 28. Venēcijas biennālē
1957 izvirzīts apbalvošanai ar Latvijas PSR Valsts prēmiju par gleznu "Latviešu zvejnieki Atlantijā" (prēmiju nesaņem)
1958 par gleznu "Latviešu zvejnieki Atlantijā" saņem bronzas medaļu starptautiskajā izstādē EXPO58 Briselē
1958 ceļojums uz Ķīnu
1959 apbalvots ar PSRS Kultūras ministrijas Goda rakstu
1959 iznāk Miķela Ivanova sastādītā reprodukciju mape "Eduards Kalniņš" (teksts latviešu un krievu valodā)
19601965 Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs
1963 piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums
1964 ceļojums uz Itāliju
1964 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu
1969 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu
1970 ievēlēts par PSRS Mākslas akadēmijas īsteno locekli
1970 apbalvots ar medaļu "Par darba varonību"
1971 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu
1972 ceļojums uz Itāliju
1973 apbalvots ar PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļu par gleznām "Vētra Baltijas jūrā" un "Baltijas krastā"
1974 piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija
1975 piešķirts PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukums
1977 ceļojums uz Japānu un personālizstāde Tokijā (katalogs)
1978 apstiprināts par profesoru konsultantu Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā
1978 ceļojums uz Indiju
1979 personālizstāde Madonā
1979 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu
19801988 vada PSRS Mākslas akadēmijas radošo darbnīcu Rīgā
1980 personālizstāde "Ceļojuma piezīmes" Krimuldā
1981 apbalvots ar PSRS Mākslinieku savienības diplomu
1981 apbalvots ar Latvijas PSR AP prezidija Goda rakstu
1981 iznāk Ilzes Konstantes sastādītā reprodukciju mape "Eduards Kalniņš. Ceļojumu piezīmes" (teksts latviešu, krievu un angļu valodā)
1982 Maskavā iznāk Oļega Ivanova sastādītais albums par mākslinieku
1984 iznāk Jāņa Melbārža grāmata "Cieši pie vēja: Eduards Kalniņš portretējums"
1984 personālizstāde izstāžu zālē "Latvija" Rīgā (katalogs)
1984 piešķirts Ļeņina ordenis
1985 personālizstāde PSRS Mākslas akadēmijā Maskavā (katalogs)
Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos
Sabiedriskā darbība pēckara periodā: PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, Latvijas PSR MS valdes loceklis un Gleznotāju sekcijas biroja vadītājs, PSRS Kultūras ministrijas un PSRS Mākslinieku savienības izstāžu komitejas loceklis, Latvijas PSR Kultūras ministrijas izstāžu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas padomes priekšsēdētājs, Latvijas PSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis, PSRS Mākslas akadēmijas komisijas loceklis darbā ar jaunajiem māksliniekiem, dažādu izstāžu žūriju loceklis.
Aija Brasliņa
