Latvijas PSR valsts drošības ministra vietnieka pulkveža J. Vēvera 1951. gada 31. jūlijā apstiprināts apsūdzības slēdziens
par Zeberiņa Indriķa apsūdzību izmeklēšanas lietā.
Tulkojums latviešu valodā aiz dokumenta oriģināla
 
 




"Apstiprinu"
LPSR valsts drošības
ministra vietnieks
pulkvedis J. Vēvers
1951. gada 31. jūlijā

Apsūdzības slēdzienu
apstiprinu
LPSR prokurora vietnieks
justīcijas padomnieks
V. Kuzņecovs
1951. gada 3. augustā

APSŪDZĪBAS SLĒDZIENS
(izmeklēšanas lietā Nr. 15760)

par Zeberiņa Indriķa Andreja dēla apsūdzību pēc KPFSR KK 58. – 10. panta 1. daļas

LPSR VDM 1951. gada 30. aprīlī par pretpadomju aģitācijas veikšanu arestēja Zeberiņu Indriķi Andreja dēlu.

Lietas izmeklēšanā ir noskaidrots:

1920. gadā Zeberiņš no Padomju Krievijas nelegāli izbrauca uz buržuāzisko Latviju, kur līdz 1931. gadam kā mākslinieks strādāja buržuāziski nacionālistiskajā žurnālā "Svari", kurā publicēja apmelojoša satura karikatūras par Padomju Savienību, par partijas un valdības vadītājiem* (lietas 16., 27. – 32., 36. – 37. lp.)

Latvijas PSR vācu okupācijas laikā viņš strādāja pretpadomju žurnāla "Humorists" redakcijā, kur publicēja dažas karikatūras, bet žurnālā "Laikmets" viņu slavināja vācu okupācijas vara (lietas 39. – 40. lp.)

Pēc vācu okupantu padzīšanas Zeberiņš palicis pretpadomju pozīcijās, savā mākslinieciskajā darbībā ieņēma buržuāziski nacionālistisku tendenci, par ko LPSRS padomju mākslinieku savienība viņu no tās biedriem pārcēla par biedra kandidātu.

Reizē ar to viņš nodarbojās ar apmelojoša satura karikatūru zīmēšanu par padomju īstenību, kuras izplatīja mākslinieku un Latvijas Valsts izdevniecības darbinieku vidū (lietas 42. – 49., 60. – 62., 72. – 75., 88. – 89., 94. – 97., 99. – 100., 111. – 113. lp.)

1947. gada decembrī viņš fotografēja rindas pie veikaliem, lai vēlāk fotogrāfijas izmantotu savā praktiskajā darbībā (lietas 50., 50a., 51., 101. – 102. lp.)

1950. gada novembrī viņš savā dzīvoklī noorganizēja nelegālu mākslas izstādi, kurā kopā ar citām gleznām, izstādīja arī reliģioza rakstura gleznas un uz šo izstādi uzaicināja Rīgas mākslas skolas audzēkņu grupas. Vienlaicīgi ar to viņš izstādē audzēkņu vidū izplatīja pretpadomju satura karikatūras un savos komentāros apmeloja padomju īstenību un padomju armijas militārpersonas. (lietas 19., 53., 55., 58., 63. – 65., 67, 69. – 70., 85. – 86., 91. – 92., 114. – 121. lp.)

Bez tam, līdz aresta dienai viņš savā dzīvoklī glabāja pretpadomju satura literatūru, piemēram, žurnālu "Svari", "Baigais gads" un citus. (lietas 13., 19., 33. – 40. lp.)

Pēc uzrādītās apsūdzības būtības viņš sevi par vainīgu atzina, bet noliedz pretpadomju satura karikatūru izplatīšanu izstādē. (lietas 18. – 19. lp.)

Taču izdarītājā noziegumā tiek pilnīgi atmaskots ar Prēdeļa M. J.** (lietas 52. lp.), Bērziņa L. M.*** (lietas 54. lp.), Gruzevskas R. K. (lietas 57. lp.), Uvarovas A. A. (lietas 59. lp.), Jemaloviča J. Z. (lietas 63. lp.), Kiukucānes V. K. (lietas 66. lp.), Eltermaņa J. R. (lietas 69. lp.), Palkavnieces L. V. (lietas 72. lp.), Loginas Z. K. (lietas 80. lp.), Pauļuka J. A. (lietas 82. lp.), Pētersones Z. A. (lietas 85. lp.), Blunova H. J. (lietas 91. lp.), Vanaga m. J. (lietas 88. lp.), Bērces V. A. (lietas 94. lp.), Kuzmenko V. S. (lietas 98. lp.), Nevlera V. J. (lietas 101. lp.), Zviecera A. K. (lietas 105. lp.) liecībām, konfrontāciju ar lieciniekiem: Uvarovu A. A. (lietas 111. lp.), Prēdeli M. J. (lietas 114. lp.), Bērziņu L. M. (lietas 118. lp.) un lietiskajiem pierādījumiem. (skat. paketi Nr. 2).

Pamatojoties uz teikto, tiek apsūdzēts:

Zeberiņš Indriķis Andreja dēls, dzimis 1882. gadā LPSR Kuldīgas apriņķī, no zemniekiem, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartejisks, augstākā izglītība, precējies, nesodīts, līdz arestam dzīvoja Rīgā Šarlotes ielā 28 – 17, strādāja par mākslinieku

par to, ka no 1920. gada līdz 1931. gadam kā mākslinieks darbojās buržuāziski nacionālistiskajā žurnālā "Svari", kur publicēja apmelojoša satura karikatūras par Padomju Savienību, boļševiku partijas un padomju valdības vadītājiem.

LPSR vācu okupācijas laikā kā mākslinieks – karikatūrists darbojās pretpadomju žurnālā "Humorists".

Pēc vācu okupantu padzīšanas viņš apkārtējo vidū veica pretpadomju aģitāciju, apmeloja partijas vadītājus un padomju valdību, izplatīja pretpadomju un apmelojoša satura karikatūras par padomju īstenību, tas ir noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58. – 10. panta 1. daļā.

Vadoties par KPFSR KPK 208. panta, izmeklēšanas lietu Nr. 15760 par Zeberiņa I. A. apsūdzību nosūtīt LPSR prokuroram turpmākajai nodošanai pēc tiesas piekritības.

LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 2. nodaļas vecākais izmeklētājs majors Hitrovs

"Piekrītam"

LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 2. nodaļas priekšnieks majors Uspenskis

LPSR VDM Izmeklēšanas daļas priekšnieka palīgs (nesalasāms paraksts)

Apsūdzības slēdziens sastādīts 1951. gada 31. jūlijā Rīgā

 

IZZIŅA

Apsūdzētais Zeberiņš Indriķis Andreja dēls arestēts 1951. gada 30. aprīlī, tiek turēts ieslodzījumā LPSRS IeM cietumā Nr.1 Rīgā.
Personīgie dokumenti paketē pie lietas.
Lietiskie pierādījumi paketē ar Nr. 2 pie lietas
LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 2. nodaļas vecākais izmeklētājs majors Hitrovs

LVA, 1986. f., 1. apr., 5069.1., 128., 129., 130. lp. Tulkojums

 

* 20.gs. sākumā aktīvu darbību izvērsa humoristiski un satīriski žurnāli. No 1906-1907. gadam Pēterburgā izdeva un iespieda politiski satīrisko izdevumu žurnālu „Svari”.
Žurnāls savu darbību atjaunoja 1920. gadā un turpināja reaģēt uz sabiedriski politiskiem notikumiem, to komentēšanu un vērtēšanu. Tā darbā bija iesaistīti spējīgākie zīmētāji no latviešu mākslinieku vidus.
Arī Indriķis Zeberiņš ar reālistiski trāpīgiem tautas tipu atveidiem, kariķējot viņu vājības un dīvainības, aktīvi savās kompozīcijās pauda attieksmi gan uz aktualitātēm, gan rosināja pasmaidīt par dzīves ēnas pusēm. Reizēm atļāvās pasmaidīt arī par kaimiņu- Padomju Krievijas –vadības kursa dīvainībām.

 

** Zeberiņš teica, ka viņš pirmā pasaules kara laikā bijis Krievijā, bet pēc Oktobra revolūcijas viņš ieraudzīja tādu dzīvi , no kuras bijis spiests ar milzīgu prieku atgriezties Latvijā.

Liecinieks Uldis Prēdelis. LVA, 1986. f.,1. apr., 5069.l., 3. lpp.

 

*** Lielāko tiesu tās bija bezidejiskas gleznas...Visā gleznu apskates laikā Zeberiņš stāstīja, ka agrāk, t.i. buržuāziskās varas laikā, viņš juties brīvāk nekā tagad (skatīt karikatūras, kas darinātas līdz 1940.gadam). Zeberiņš sāka rādīt savas reakcionāra rakstura karikatūras, neatbilstošas padomju īstenībai.

Liecinieks Ludvigs Bērziņš, LVA,1986. f., 1. apr., 5069.l., 3. lpp.

Aizvērt logu