Latvijas PSR valsts drošības ministra vietnieka pulkveža J. Vēvera 1951. gada 4. jūnijā apstiprināts apsūdzības slēdziens par
Ķeniņa Ata un Ķeniņas Austras apsūdzību krimināllietā un soda mēra noteikšanu.
Tulkojums latviešu valodā aiz dokumenta oriģināla
 
 







"Apstiprinu"
Latv. PSR Valsts drošības ministra
vietnieks J. Vēvers
1951. gada 4. jūnijā

Apsūdzības slēdzienu apstiprinu. Ieteiktu soda mēru noteikt 10 gadus labošanas darbu nometnē katram.

Latvijas PSR prokurora vietnieks N. Kuzņecovs. 04.04.1951.g.

 

APSŪDZĪBAS SLĒDZIENS

(Izmeklēšanas lietā NR. 15442)

Par

Ķeniņa Ata Kriša dēla apsūdzību pēc KPFSR KK 58. – 4. un 58. – 10. panta 1. daļas un
Ķeniņas Austras Kārļa meitas apsūdzību pēc KPFSR KK 58. – 4., 58. – 10. panta 1. daļas un 58. – 12. panta.

Latvijas PSR Valsts drošības ministrija 1951. gada februārī – martā par pretpadomju darbību arestēja un sauca pie kriminālatbildības Ķeniņu Ati Kriša dēlu un Ķeniņu Austru Kārļa meitu.

Ar lietā izdarīto izmeklēšanu ir noskaidrots:

Ķeniņš Atis agrāk bija muižnieks*, 1918. – 1919. gadā bija Tautas demokrātu buržuāziskās partijas līderis. Tajā pašā laikā viņš bija kontrrevolucionārās, t.s. Latvijas Tautas padomes loceklis, viņš aktīvi piedalījās pagaidu valdības politiskās platformas sagatavošanā un 1918. gada 18. novembrī piedalījās "neatkarīgās" Latvijas pasludināšanā, pie tam uzstājās ar runu un aicināja iedzīvotājus atbalstīt pagaidu buržuāzisko valdību. 1919. gada rudenī Tautas padomes delegācijas sastāvā izbrauca uz Rēveli (Tallinu) un piedalījās sarunās ar Igaunijas valdību par pierobežas jautājumu noregulēšanu. No 1919. gada rudens līdz 1921. gada maijam viņš bija diplomātiskās misijas vadītājs Varšavā.

1925. gadā viņš sastāvēja buržuāziskajā organizācijā "Darba savienība", no kuras balotējās Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

No 1927. gada līdz 1934. gada maijam viņš sastāvēja buržuāziskajā partijā "Demokrātiskais centrs", pie kam pēdējos četros gados bija šīs partijas Centrālās komitejas un Padomes loceklis. Kā "Demokrātiskā centra" partijas ievērojams darbinieks viņš no 1933. gada iegāja Latvijas buržuāziskās valdības sastāvā un, būdams tieslietu un izglītības ministrs, veica aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību Latvijā.

Vairākus gadus viņš nodarbojās ar literatūru un izglītojošu darbību, pie kam audzināja iedzīvotājus buržuāziski nacionālistiskā garā.

Sakarā ar Saeimas vēlēšanām 1940. gada jūlijā viņš noorganizēja buržuāzisko darbinieku grupu, ar kuriem kopā sastādīja kandidātu sarakstu un uzstājās ar "buržuāziski demokrātiskas republikas" izveidošanas programmu Latvijā, ar ko centās pretnostatīt savu kandidātu sarakstu tiem kandidātiem, kas Saeimas vēlēšanās balotējās no darba tautas un Komunistiskās partijas bloka sarakstā.

(Lietas 29. – 57., 77. – 115., 193. – 202., 211. – 221., 230. – 237., 248. – 263. lpp.)

Būdams nopratināts kā apsūdzētais, Ķeniņš A. K. uzrādītajā apsūdzībā sevi par vainīgu atzina daļēji, tomēr viņa noziedzīgo pretpadomju darbību pilnīgi apstiprināja lietā apsūdzētās Ķeniņas A. K. (lietas 193. – 198. lpp.), liecinieku Lorenča K. K. (lietas 211. – 217. lpp.) , Būmeistera K. Z. (lietas 211. – 221. lpp.) liecības, lietiskie pierādījumi (lietas 222. – 228. lpp.) un rakstiskie pierādījumi (lietas 230. – 263. lpp.).

Ķeniņš Austra cēlusies no namīpašnieka ģimenes, no 1930 līdz 1940. gadam bija fašistiskās studentu korporācijas "Varavīksne" filistru biedrības priekšsēdētāja. Vienlaicīgi no 1934. gada līdz 1940. gadam viņa bija žurnāla "Latviete" otrā redaktore, kura lappusēs viņa popularizēja buržuāzisko nacionālismu. Tajā pašā laikā viņa rakstīja dzejoļus ar izlēcieniem pret Padomju Savienību ( lietas 120. – 121., 142. – 148., 228. – 229., 238. lpp.). Palikusi dzīvot vācu okupētajā Latv. PSR teritorijā, viņa rakstīja un fašistiskajā "Tēvija" publicēja dzejoļus par personām, kuras bija represējuši padomju varas orgāni (lietas 142. – 148., 186. – 191., 239. – 247. lpp.).

No 1948. gada viņa zināja par to, ka viņas brālis Dzimtenes nodevējs Dāle Jēkabs Modris, atrodoties nelegālā stāvoklī, ar fiktīviem dokumentiem uz Feldmaņa vārda, slēpjas, satikās ar viņu, taču padomju varas orgāniem par to nepaziņoja (lietas 66. – 73., 159. – 185., 205. – 208. lpp.).

Bez tam, kopā ar vīru Ķeniņu Ati līdz aresta momentam glabāja kontrrevolucionāro literatūru (lietas 9., 142. – 148., 22. – 228. lpp.).

Būdama nopratināta kā apsūdzētā Ķeniņš Austra viņai uzrādītājā apsūdzībā sevi par vainīgu atzina daļēji, taču viņas noziedzīgo darbību pilnīgi apstiprina lietā apsūdzētā Ķeniņa Ata liecības (lieta 58. – 61., 120. – 121. lpp.), lietiskie pierādījumi (lietas 222. – 229. lpp.) , rakstiskie pierādījumi (lietas 230. – 232., 238. – 247. lpp.).

pamatojoties uz teikto, tiek apsūdzēti:

Ķeniņš Atis Kriša dēls, dzimis 1874. gadā, Latvijas PSR Tukuma apriņķī, agrāk muižnieks, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartejisks, ar augstāko izglītību, 1941. gadā pēc KPFSR KK 58. – 4. un 58. – 10. panta 1. daļas PSRS IeTK (Iekšlietu tautas komisariāta) Sevišķā apspriede notiesājusi ar 5 gadiem izsūtījumā, precējies, līdz arestam dzīvoja Rīgā Suvorova ielā 34. dz. 2., strādāja par profesoru Rīgas pedagoģiskajā institūtā

par to, ka, būdams vairāku buržuāzisko partiju līderis un ievērojams darbinieks, kā arī kontrrevolucionārās t.s. "Tautas padomes" loceklis, tieslietu un izglītības ministrs, veica aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību Latvijā. Saeimas vēlēšanu laikā 1940. gadā grupēja ap sevi buržuāzisko politisko partiju darbiniekus, ar kuriem kopā sastādīja kandidātu sarakstu un ar to uzstājās pret kandidātiem no darba tautas bloka. Līdz aresta momentam glabāja kontrrevolucionāru literatūru, t.i. noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58. – 4. un 58. – 10. panta 1. daļā.

Ķeniņš Austra Kārļa meita, dzimusi 1892. gadā Rīgā, cēlusies no namsaimnieka ģimenes, latviete, PSRS pilsone, bezpartejiska, ar augstāko izglītību, precējusies, līdz arestam dzīvoja Rīgā Suvorova ielā 34. dz. 2., strādāja par tulku Latvijas Valsts izdevniecībā par to, ka būdama fašistiskās studentu korporācijas "Varavīksne" filistru biedrības priekšsēdētāja un žurnāla "Latviete" otrā redaktore, rakstīja arī pretpadomju dzejoļus. Latvijas PSR vācu okupācijas laikā fašistiskajā presē publicēja dzejoļus par tām personām, kuras bija represējuši padomju varas orgāni . Bez tam viņa nepaziņoja padomju varas orgāniem par to, ka viņas brālis Dzimtenes nodevējs Dāle Jēkabs atrodas nelegālā stāvoklī un slēpjas ar fiktīviem dokumentiem, kā arī kopā ar vīru glabāja kontrrevolucionāru literatūru, t.i. noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti KPFSR KK 58. – 4., 58. – 10. panta 1. daļā un 58. – 12. pantā.

Vadoties no KPFSR KPK 208. panta, izmeklēšanas lietu Nr. 15442 ar Latvijas PSR prokurora starpniecību nosūtīt izskatīšanai Sevišķajai apspriedei pie PSR Savienības valsts drošības ministra.

Arestētajiem soda mēru es ieteiktu noteikt

Ķeniņam Atim Kriša dēlam – 10 gadus labošanas darbu nometnē

Ķeniņai Austrai Kārļa meitai – 10 gadus labošanas darbu nometnē ar viņiem piederošā īpašuma konfiskāciju
LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 4. nodaļas vecākais izmeklētājs vecākais leitnants Soldatovs.

"Piekrītam":

Latv. PSR VDM Izmeklēšanas daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Šemeļevs
Latv. PSR VDM Izmeklēšanas daļas priekšnieks apakšpulkvedis Pešehonovs

Apsūdzības slēdziens sastādīts
1951. gada 31. maijā
LPSR Rīga

LVA, 1986 f., 1. apr., 30640.1., 279., 280., 281., 282. lpp. Tulkojums .

* Parasti ar vārdu muižnieks saprot muižniecības pārstāvi, kuram pieder vai piederējis feodālās zemes valdījums. Atim Ķeniņam tāda nav, viņš tikai pret savu īpašumu Jūrmalā ap 1910. gadu iemaina Varnoviča muižu (māju) Ilūkstes apriņķa Bornes pagastā, bet pēc diviem gadiem bankas parādu dēļ to pārdod. Šis dažu gadu viņam piederošais īpašums ir par pamatu, lai Ati Keniņu pieskaitītu padomju varai nevēlamo muižnieku kārtai, kaut gan viņa izcelsme bija no kalpu ģimenes.

 

Aizvērt logu