Arhīva dokumenti pētniecībā

Rīgas pilsētas arhīva dokumentu komplekss bijis pamats izvērstiem pētījumiem par Rīgas vēsturi. Pētniecības aizsākumi meklējami jau 15. gs., kad tapa pirmā pilsētas hronika. Tomēr rātes sekretāra Hermaņa Helevega sacerējums uzskatāms par politikas instrumentu, ne zinātnisku darbu.

 

Par zinātnisku Rīgas pagātnes izpēti var runāt kopš 19. gs. vidus, kad līdz ar daudzām vēstures avotu publikācijām vācbaltiešu vēsturnieki sagatavoja neskaitāmus pētījumus Rīgas viduslaiku un jauno laiku vēsturē.

 

Kad pētniecībā iesaistījās latviešu zinātnieki, vispirms tika meklēta latviskā Rīga. Ar to cieši saistīta interese par pilsētas tirdzniecības palīgamatiem un Rīgas apkārtnes zemniekiem.

 

Padomju varas periodā var runāt par Rīgas vēstures izpētes skolu.  20. gs. 60. un 70. gados tapa plaši pētījumi Rīgas pilsētas 17.–19. gs. ekonomikas un sociālajā vēsturē. Izmantojot pilsētas arhīvā kopš 17. gs. uzkrātās bagātīgās avotu sērijas – akcīzes vai svaru kantora grāmatas, arī tirdzniecības un amatu tiesas protokolus u.c. dokumentus – tika atklāta Rīgas nozīme Baltijas un Eiropas saimnieciskajos sakaros.

 

Kādreizējā Rīgas pilsētas arhīva dokumenti vienmēr bijuši interesanti gan senās Krievzemes vēsturniekiem, gan pilsētas kultūras, pilsētbūvniecības un dažādu citu jomu pētniekiem. Minētajos virzienos Rīgas pilsētas arhīva bagātīgo materiālu  turpina izmantot arī mūsdienu pētnieki.

 

Neskatoties uz pētniecību jau gandrīz divu gadsimtu garumā, arhīvu materiāls ne tuvu nav izmantots iespējamajā apjomā. Rīgas pilsētas arhīva fondi satur daudz vērtīgu materiālu sociālās,  ekonomiskās, kultūras, mentalitātes, pilsētbūvniecības un dzimtas vēstures izpētei un turpina gaidīt savus jaunatklājējus – vēstures interesentus un pētniekus.

Palasta ielas glabātavas lasītāju reģistrācijas žurnāls ar vēsturnieku Vasilija Dorošenko, Ilgas Grasmanes, Dzidras Liepiņas, Melitas Svarānes, Metas Taubes u.c. ierakstiem. 1957. gads.
Auditorija Ilgas Grasmanes disertācijas aizstāvēšanas laikā. Priekšplānā vēsturnieki Teodors Zeids un Vasilijs Dorošenko. Nezināma autora foto, 1968. gada 23. decembris. LNA_LVVA, F291_1_170, 12. lp.

Padomju laika pētniecība

Padomju periodā, balstoties vēsturiskā materiālisma pieejā un lielā mērā arī Rīgas pilsētas arhīva 17.-19. gadsimta sērijveida dokumentos, tika veikti nozīmīgi pētījumi Rīgas pilsētas sociālajā un saimniecības vēsturē, izzinot pilsētas saimniecisko organizāciju, ekonomiskos sakarus, iedzīvotāju grupas un to noslāņojumu.

Grasmane, I. Daugava un Rīgas eksports XVIII gs. beigās un XIX gs. pirmajā pusē. Rīga, 1973.
Taube, M. Rīgas latviešu tirdzniecības palīgamati 17.-18. gs. Rīga, 1980.
Pāvulāne, V. Rīgas tirdzniecība ar meža materiāliem XVII–XVIII gs. Rīga, 1975.
Ozoliņa, Dzidra. Rīgas “pilsētas tēvi” un viņu komunālā politika: 1877 – 1913. Rīga, 1976.
Дорошенко, В. В. Торговля и купечество Риги в XVII веке. Рига, 1985.

Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos

Lai pievērstu uzmanību Rīgas dokumentārā mantojuma bagātībām, 2014. gadā Latvijas Valsts vēstures arhīvs organizēja pirmos zinātniskos lasījumus, kas bija veltīti Rīgai un rīdziniekiem. Referātu tematika aptvēra hronoloģiskās robežas no 13. gadsimta līdz 20. gadsimta otrajai pusei un sniedza saistošu ieskatu Rīgas un Latvijas sociālajā, kultūras, arhitektūras, medicīnas, militārajā un arhīvu vēsturē, atklājot dažādu vēstures avotu izmantošanas problēmas un perspektīvas.

Referāti publicēti rakstu krājumā “Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos”.