1996.gadā iznāca pirmais uzziņu krājums Trimdas arhīvi atgriežas. Kopš
tā laika joprojām no mūsu tautiešiem svešumā uz Latviju ir atceļojusi ne
viena vien dokumentu, grāmatu un mākslas darbu kolekcija. Tādēļ bija
pienācis laiks apkopot ziņas jaunā uzziņu krājumā.
Analizējot saņemtos datus, jūtams, ka lielākais trimdas arhīvu un citu
sūtījumu daudzums koncentrējās četrās, piecās iestādēs - Latvijas Valsts
arhīvā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā
bibliotēkā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā un vēl dažās
vietās. Grāmatas visvairāk atceļojušas, ja neņemam vērā abas lielās
grāmatu krātuves - Latvijas Akadēmisko bibliotēku un Latvijas Nacionālo
bibliotēku -, uz Rīgas Centrālo bibliotēku.
Vērojamas izmaiņas sūtītāju vidū bez privātajiem dāvinātājiem arī
trimdas organizācijas un biedrības arvien vairāk sūta uz Latviju savas
rūpīgi glabātās relikvijas, mākslas priekšmetus un arhīvus.
Apkopojot saņemto materiālu saturu, iespējams gūt priekšstatu par to,
cik dokumenti daudzveidīgi atspoguļo trimdas dzīves vienu vai otru
periodu. Varam secināt, ka tie nepietiekoši ataino tik svarīgu trimdas
dzīves posmu kā bēgļu nometnes no to izveidošanās 1944.gadā līdz
izceļošanai 1949.gadā, kad tika likti pamati latviešu trimdas
politiskajai, sabiedriskajai un kultūras dzīvei. Latvijas Valsts arhīvs
patlaban šim periodam velta vislielāko uzmanību cik pilnīgs būs šo
dokumentāro liecību kopums par šo laiku, tik vēsturiski pamatotu varēs
uzrakstīt trimdas un Latvijas vēsturi.
Šī krājuma kārtošanas principi ir identiski pirmajam. Vienīgi gribas
atgādināt, ka par iesniegto ziņu formu un datu precizitāti atbild
attiecīgās iestādes darbinieki.
Māris Brancis
Latvijas Valsts arhīva
Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs
