[ 20 ]

 

PSRS IeTK  Staļingradas apgabala pārvaldes sastādītais

Antona Rancāna apsūdzības raksts

 

 

Apstiprinu

 

IeTK Staļingradas apgabala

pārvaldes priekšnieks

valsts drošības majors

                              (Voroņins)

priekšnieka vietn [ieks]

  /paraksts nesalasāms/

1941. gada 8. oktobrī

                                                                                               

     

    1941. gada 16. septembrī    

 

 

APSŪDZĪBAS RAKSTS

izmeklēšanas lietā Nr. 2306

 

 

par Antona Tadeuša  dēls RANCĀNA

noziegumiem, kas paredzēti

KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 4. punktā

 

            1941. gada 11. jūnijā Latvijas PSR VDTK arestēja Antonu Tadeuša dēlu RANCĀNU. Izmeklēšanas procesā  noskaidrots, ka buržuāziski fašistiskās iekārtas laikā Latvijā RANCĀNS bijis studentu korporācijas “Lakuanša”* biedrs. Būdams naidīgi noskaņots pret revolucionāro kustību Latvijā, no 1925. līdz 1934. gadam viņš darbojās “Latgales kristīgo zemnieku” fašistiskajā partijā, kas cīnījās pret komunismu. Kā aktīvs partijas biedrs RANCĀNS no 1925. līdz 1934. gadam bija Latvijas Saeimas deputāts no šās partijas un ieņēma Saeimā revīzijas komisijas priekšsēdētāja amatu; vienlaicīgi viņš bija arī satiksmes ministrs. Atrodoties buržuāziskajā valdībā, viņš no 1934. līdz 1935. gadam bija arī militāri fašistiskās organizācijas “Aizsargi” biedrs (lietas 14., 17., 15. lp.).

            Pamatojoties uz iepriekš  teikto, tiek  

a p s ū d z ē t s

            Antons Tadeuša dēls RANCĀNS, dzimis 1897. gadā, Ludzas apriņķī, cēlies no zemniekiem, latvietis, PSRS pilsonis, pēc profesijas ārsts, bezpartijisks, dzīvojis Rīgā, Kr[išjāņa]Barona ielā 64, dz[īvoklis]1,

            p a r  t o,  k a

bijis Latvijas buržuāziskās valdības loceklis un sastāvējis vairākās kontrrevolucionārās organizācijās, to vidū militāri fašistiskajā organizācijā “Aizsargi” – t. i., noziegumos, kas paredzēti [KPFSR Kriminālkodeksa]58. panta 4. punktā.

            Sevi par vainīgu kontrrevolucionāros noziegumos [apsūdzētais] nav atzinis (lietas 19. lp.).

            Vadoties no KPFSR Kriminālprocesa kodeksa 208. panta, izmeklēšanas lietu Nr. 2306, kurā apsūdzēts Antons Tadeuša dēls RANCĀNS, nosūtīt izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajai apspriedei.

           

LPSR IeTK rajona daļas operatīvais pilnvarotais 

 paraksts     /Bērziņš/

 

Piekrītam:

 

LPSR IeTK izmekl[ēšanas] daļas priekšn[ieka] pal[īgs]

valsts drošības leitnants                            paraksts    /Ružņikovs/

IeTK Astrahaņas apg[abala] pārvaldes daļas priekšnieks

valsts drošības vecākais leitnants            paraksts    /Lukjanovs/

 

 

 

IZZIŅA

 

Arestētais Antons Tadeuša dēls RANCĀNS atrodas ieslodzījumā Astrahaņas pilsētā, Astrahaņas cietumā Nr. 2.

 

 

16/IX 41. g.                                         LPSR IeTK rajona daļas operatīvais pilnvarotais

 paraksts /Bērziņš/

 

__________________

LVA, 1986. f., 2. apr., P-6048. l., 21., 22. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā: Lietu nosūtīt uz PSRS IeTK Sevišķo apspriedi. Valsts drošības leitnants 19/XII-41. /paraksts  nesalasāms/ Nodot izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajai apspriedei. PSRS Prokuratūras izmeklēšanas lietu nodaļas prokurors, 21/XII41. /paraksts nesalasāms/

 

* Domāta korporācija “Lacuania”.

 

Antons Rancāns arestēts,  aresta pamatojums: bijis 3., 4. Saeimas deputāts Kristīgo zemnieku un katoļu frakcijā, no 1931. gada marta līdz 1931. gada decembrim – satiksmes ministrs. 1934. gadā iestājies Latvijas aizsargu organizācijā, bijis ārsts Ludzas, Kuldīgas, vēlāk Tukuma aizsargu pulkā. Kopš 1925. gada A.Rancāns darbojies korporācijā “Unitas Letgallica” (kuras nosaukums no 1928. gada – “Lacuania”). A.Rancāns sevi par vainīgu viņam “inkriminētajā nodarījumā neatzina”; PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1942. gada 31. janvārī A.Rancānam “par piedalīšanos kontrrevolucionārās partijās un cīņu pret revolucionāro kustību” piesprieda nošaušanu, spriedums izpildīts 1942. gada 16. martā.

 (LVA, 1986. f., 2. apr., P-6048. l.)