[ 34]

 

 LPSR valsts drošības tautas komisāra vietnieka JāņaVēvera vēstule PSRS VDTK “A” daļas priekšniekam  A. Gercovskim par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto atgriešanās kārtību Latvijas PSR

 

[ Nr.]6/3323                                                                                      PILNĪGI SLEPENI

 

Maskava                                                                                             1945. g. 10. jūnijā

 

PSRS  Valsts drošības tautas komisariāta “A”

daļas  priekšniekam

valsts drošības komisāram

biedram  Gercovskim

                                               

            1941. gada jūnijā no Latvijas PSR tika veikta nacionālistu, aizsargu un citu pretpadomju elementu izsūtīšana.

            Šos elementus izsūtīja kopā ar viņu ģimenēm. Izsūtīto ģimeņu galvām vēlāk tika noformētas izmeklēšanas lietas un viņus tiesas vai Sevišķā apspriede notiesāja           uz dažādiem soda termiņiem, bet viņu ģimenes locekļi tika izvietoti attālās PSRS vietās.

            Saskaņā ar PSRS Valsts drošības tautas komisariāta pavēli Nr. 00189                šiem izsūtītajiem atgriezties Latvijā katrā konkrētajā gadījumā atļauj tikai PSRS Valsts drošības tautas komisariāts.

            Šajās dienās Latvijā  atgriezās šajā operācijā izsūtītais Aleksandrs RITUMS-MARĶELIS, dzimis  1915. gadā Latvijas PSR Daugavpils apriņķī.  RITUMS-MARĶELIS ir saņēmis IeTK Vjatkas labošanas darbu nometnes 1944. gada 16. marta izziņu Nr. 42731  par to, ka viņš 1942. gada 2. decembrī kā kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ka viņš saskaņā ar PSRS IeTK, Aizsardzības tautas komisariāta* un Prokuratūras direktīvu Nr. 467/18-71/117 1944. gada 16. martā no Vjatkas labošanas darbu nometnes ir atbrīvots. Kad RITUMS no nometnes bija atbrīvots, viņš dzīvoja Kirovas apgabalā, bet  pēc vāciešu padzīšanas atgriezās Latvijā un tagad lūdz atļaut atgriezties viņa ģimenei, kas atrodas izsūtījumā Krasnojarskas novadā.

            Šis pagaidām ir vienīgais mums zināmais gadījums, taču tādi fakti, bez šaubām, atkārtosies.        

            Ir arī sastopamas tādas parādības, kad izsūtīto radinieki lūdz Latvijas PSR Augstāko Padomi atļaut atgriezties vai nu izsūtītajiem, vai tikai viņu bērniem,  apņemoties ņemt šos bērnus savā apgādībā. Augstākā Padome bez jebkāda mūsu slēdziena pieņem lēmumus “ļaut tādiem un tādiem bērniem atgriezties, nodot tāda        un tāda apgādībā” un nosūta mums šos lēmumus izpildīšanai.

            Visbeidzot ir nepieciešams izlemt arī jautājumu par 1941. gadā izsūtīto ģimenes locekļiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ tajā laikā palika neizsūti (nebija mājās, slimoja, noslēpās utt.). Šie ģimenes locekļi palika neizsūtīti tikai kara apstākļu dēļ. Rodas jautājums, vai nevajadzētu viņus izsūtīt tagad, lai apvienotos ar ģimenes lielāko daļu.

            Lūdzu Jūsu norādījumus par šo jautājumu būtību.

 

            Latvijas PSR valsts drošības tautas komisāra vietnieks

            valsts drošības pulkvedis                       (Vēvers)

_________

LVA, 1987. f., 1. apr., 19684.l., 25. lp. Paliku dokuments. Tulkojums no krievu valodas.

 

*Jābūt – Tieslietu tautas komisariāta.