Ernests ŠTĀLBERGS

(1883.3.IX Liepājā—1958.12.VI Rīgā) arhitekts, pedagogs. Dzimis namdara ģimenē. Beidzis Kazaņas mākslas skolas arhitektūras nodaļu (1904) un Pēterburgas Mākslas akadēmiju (1914). Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas bijis Augstdzimušu sieviešu arhitektūras kursu direktors, lasījis lekcijas arhitektūras vēsturē un vadījis projektu klasi. Pēc 1917. g. oktobra revolūcijas pirmais Petrogradas Mākslas akadēmijas rektors, arhitektūras darbnīcas vadītājs, vienlaikus strādāja Petrogradas mākslinieku kolēģijā un Tautas izglītības komisariāta arhitektūras nodaļā. 1921.gadā atgriezies Rīgā. Latvijas Valsts universitātes docētājs (1921-50), ārkārtas profesors (no 1939), profesors. (no 1945), arhitektūras projektēšanas darbnīcas "C" vadītājs. Arhitektūras fakultātes dekāns (1926-28, 1940-41,1944-46). LPSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūta direktors (1946-51). Arhitektūras izglītības reorganizācijas gaitā (1951) tika represēts un no darba atbrīvots. Viens no Arhitektu savienības dibinātājiem, tās valdes priekšsēdētājs (1945-51).

LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945), LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. (1946). Aktīvs klasiskās arhitektūras tradīciju popularizētājs, funkcionālisma skolas pārstāvis. Štālberga darbiem raksturīga skaidra, analītiska pieeja, formu tīrība, arhitektoniska loģika un funkcionāla uzbūve. Štālbergam piemita pedagoga talants, erudīcija, ārzemju. ceļojumos (galvenokārt Itālijā) uzkrāta pieredze. Viņa vadītā projektēšanas darbnīca bija viena no populārākajām Arhitektūras fakultātē. Daudzi Štālberga. audzēkņi turpinājuši viņa iedibinātās tradīcijas (N. Voits, A. Klinklāvs, A. Laukirbe, S. Borbals, M. Staņa, A. Reinfelds u. c).

Nozīmīgākie darbi: Krievijas paviljons Starptautiskajai mākslas izstādei Romā (1911, kopā ar arhit. V. Ščuko), bloku ēka Rīgā, Lomonosova ielā 12 (1930), Latvijas Teātru biedrības nams Ropažos (1923-26), Latvijas Universitātes Lielā aula (1936), Bērnu tuberkulozes sanatorija Gaujaslīčos pie Cēsīm (1936-38) u. c. Pēc Štālberga projekta celtas daudzas savrupmājas Mežaparkā, Rīgā. Štālbergs piedalījies vairāku Rīgas pieminekļu izveidē: Brīvības pieminineklis (1930-35, tēlnieks K.Zāle), piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas krituši Latvijas atbrīvošanas cīņās Sudrabkalniņā (1937, tēlnieks K. Zāle), Ļeņina piemineklis (1950, tēlnieki: V. Bogoļubovs, V.lngals).

V. Apsītis
Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj., R.: Latvijas enciklopēdija, 2000, 170. lp.