LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Gleznotāja un grafiķe Elza Druja-Foršū ir pazīstama ar saviem reālisma tēlotājas mākslas tradīcijās balstītajiem oforta tehnikā darinātajiem grafikas darbiem, eļļas un akvareļa tehnikās gleznotajiem portretiem, klusajām dabām, ainavām, sadzīves ainām un aktiem, kas tapuši Latvijā, Beļģijā, Austrijā, Vācijā un ASV.

Elza Druja dzimusi Sēlpils pagastā skolotāju ģimenē. Tā kā viņas tēvs bijis iesaistīts 1905. gada revolūcijā, 1908. gadā E. Drujas ģimene devās prom no Latvijas teritorijas un no 1908. gada līdz 1922. gadam dzīvoja Krievijas Impērijas Ukrainas teritorijas Poltavas pilsētā. Jau no bērnības E. Drujai paticis zīmēt, un mācoties N. Starickas privātajā sieviešu ģimnāzijā Poltavā, kuru pabeidza 1917. gadā, viņai ieteikts pievērsties mākslas studijām.

1923. gadā E. Druja kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā, un 1924. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Sākotnēji mācījās glezniecību pie Valdemāra Tones, bet pēc tam studijas turpināja Riharda Zariņa vadītajā grafikas meistardarbnīcā, kuru pabeidza 1932. gadā ar diplomdarbu “Vijolnieka Čunčiņa portrets”. Studiju gados interesējusies arī par dekoratīvo glezniecību un keramiku. No 1926. gada paralēli studijām E. Druja strādāja žurnāla “Atpūta” mākslas redakcijā, kur eļļas, akvareļa, kā arī dažādās grafikas tehnikās darinājusi žurnāla vāku ilustrācijas, kopā ap 400. Pēc akadēmijas beigšanas viņa bija aktīvi pievērsusies grafikai un Rīgas pilsētas valdes uzdevumā 8 gadus darinājusi 110 grafiku ciklu - ofortus, kas veltīti Rīgas arhitektūrai, turpinājusi arī gleznot un piedalījusies izstādēs. E. Druja gleznojusi portretus, klusās dabas, ainavas, aktus. Darbiem, kas gleznoti Latvijā, raksturīgs precīzs zīmējums un tumšāki toņi salīdzinājumā ar vēlākajiem darbiem, kuros vērojamas spilgtākas un gaišākas krāsas. 20. gs. 30. gados zīmējusi tautastērpus rakstu krājumam “Latvju raksti”. 1937. gadā piedalījusies Latvju mākslinieku biedrības izstādē ar vairākiem akvareļiem (portreti un akti). 1938. gadā E. Druja vairākus mēnešus mācījās Beļģijā pie gleznotāja Izidora Opsomera (Isidore Opsomer). 1939. gadā 2 viņas gleznas tika izstādītas Parīzē. Šajā laikā viņa galvenokārt gleznojusi eļļas darbus – portretus, aktus, klusās dabas. Viņas daiļradei kopumā raksturīgs reālismā balstīts izteiksmes veids.

1942. gadā Elza Druja-Foršū kopā ar vīru Edgaru Foršū Rīgā nodibināja savu apgādu, kas izdeva mazformāta monogrāfijas “Latviešu māksla” par māksliniekiem latviešu un vācu valodā. 1942. gadā viņa sarīkoja savu pirmo personālizstādi, kur bija eksponētas gleznas.

1944. gadā Otrā pasaules kara rezultātā E. Druja-Foršū kopā ar vīru devās bēgļu gaitās un nonāca Austrijā, Vīnē. Tur viņa galvenokārt darinājusi ofortus. Pēc tam viņi pārcēlās uz Vāciju un dzīvoja Hohheimā pie Vīsbādenes. Vācijā E. Druja-Foršū viņa daudz gleznoja (lielākoties sadzīves ainas) un sarīkoja arī vairākas personālizstādes.

1950. gadā E. Druja-Foršū izceļoja uz ASV un apmetās Stemfordā (Stamford). Viņa bijusi Stemfordas Mākslas apvienības un “Silverline” mākslinieku ģildes locekle. No 1987. gada - Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības goda biedre. Piedalījusies latviešu un amerikāņu mākslinieku darbu izstādēs un darbojusies latviešu sabiedriskajās organizācijās. 1978. gadā Ņujorkā notika E. Drujas-Foršū darbu retrospektīva izstāde, kurā bija eksponēti 40 mākslas darbi, kas atspoguļoja Latvijas, Vācijas un ASV posmus viņas daiļradē. 20. gs. 70. un 80. gados E. Drujas-Foršū daiļradē dominēja portreti, akti, klusās dabas. Viņa bijusi arī Ņujorkas mākslinieku grupā, Ņujorkas Daugavas Vanagu mākslas sekcijas locekle, kā arī piedalījusies Amerikas latviešu Kultūras fonda skatēs. Patstāvīgas izstādes sarīkojusi Latvijā, Vācijā, Austrijā, ASV.

Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.