<\/p>\n\n\n\n
<\/p>\n\n\n\n
Noz\u012bm\u012bga loma bija ar\u012b jaunajai arh\u012bva vad\u012bbai. 1991. gada 7. janv\u0101r\u012b LVA direktora amat\u0101 st\u0101j\u0101s Daina K\u013cavi\u0146a, kuras vad\u012bb\u0101 turpm\u0101k\u0101s divas desmitgades arh\u012bvs piedz\u012bvoja lielas p\u0101rmai\u0146as darba organiz\u0101cij\u0101, dokumentu pie\u0146em\u0161an\u0101, populariz\u0113\u0161an\u0101 un to pieejam\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n
90. gadu s\u0101kum\u0101 arh\u012bva dz\u012bv\u0113 \u013coti strauji atbalsoj\u0101s valst\u012b s\u0101ktie reformu procesi. Priek\u0161pl\u0101n\u0101 izvirz\u012bj\u0101s ar da\u017e\u0101du likumu \u012bsteno\u0161anu saist\u012bti uzdevumi.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/www.archiv.org.lv\/lva60\/wp-content\/uploads\/2021\/12\/90.gadu-sakums..jpg\")
<\/a>Spilgt\u0101kie un noz\u012bm\u012bg\u0101kie arh\u012bva darba virzieni bija Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju reabilit\u0101cijas, \u012bpa\u0161uma atg\u016b\u0161anas, denacionaliz\u0101cijas un privatiz\u0101cijas procesi. Valst\u012b daudzi noz\u012bm\u012bgi tautsaimniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi non\u0101ca priv\u0101tuz\u0146\u0113m\u0113ju apsaimnieko\u0161an\u0101. Lai saglab\u0101tu \u0161o uz\u0146\u0113mumu dokument\u0101ciju, bija nepiecie\u0161ama sadarb\u012bba ar priv\u0101tuz\u0146\u0113mumu arh\u012bviem, t\u0101d\u0113j\u0101di bija noteikta dokumentu maksim\u0101la uzkr\u0101\u0161ana un pie\u0146em\u0161ana valsts glab\u0101\u0161an\u0101. Jaunus darba virzienus iez\u012bm\u0113ja ar\u012b biju\u0161\u0101s Latvijas Komunistisk\u0101s partijas un Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas dokumentu iek\u013cau\u0161ana arh\u012bv\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Par svar\u012bgu darba virzienu k\u013cuva valsts iest\u0101\u017eu arh\u012bvu un lietved\u012bbas uzraudz\u012bbas joma. Latvijas Valsts arh\u012bvs sadarboj\u0101s ar augst\u0101kaj\u0101m valsts p\u0101rvaldes un ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101m iest\u0101d\u0113m, noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem valsts un priv\u0101tajiem uz\u0146\u0113mumiem ar\u012b p\u0113c to \u012bpa\u0161uma formas mai\u0146as. Arh\u012bvs uzs\u0101ka un sekm\u012bgi turpina veidot sadarb\u012bbu ar Latvijas politiskaj\u0101m partij\u0101m un noz\u012bm\u012bg\u0101m sabiedriskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kuru dokumenti ir b\u016btiski papildin\u0101ju\u0161i Latvijas v\u0113stures kop\u0113jo ainu. Latvijas neatkar\u012bba pav\u0113ra ce\u013cu uz Latviju ar\u012b trimdas latvie\u0161u organiz\u0101ciju un personu priv\u0101tajiem arh\u012bviem un dokumentiem. Tagad \u0161is darba virziens ir ieguvis pla\u0161u atbalsi gan Latvijas, gan trimdas cilv\u0113ku vid\u016b. T\u0101pat k\u0101 ikvienas valsts v\u0113stur\u0113, ar\u012b Latvij\u0101 svar\u012bga loma ir gan fizisko, gan juridisko personu priv\u0101tajiem arh\u012bviem un kolekcij\u0101m, t\u0101d\u0113\u013c arh\u012bv\u0101 tos m\u0113r\u0137tiec\u012bgi un sistem\u0101tiski uzkr\u0101j.<\/p>\n\n\n\n
1993. gad\u0101 tika pabeigta p\u0101reja uz valsts valodas lieto\u0161anu vis\u0101s arh\u012bva darba jom\u0101<\/p>\n\n\n\n
Latvijas Valsts arh\u012bva nolikums, 1993.gada 25.janv\u0101ris. Avots: LNA LVA F.500.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Arh\u012bva strukt\u016bra 1992.gad\u0101:<\/strong><\/p>\n\n\n\n 20. gs. 90. gadu s\u0101kum\u0101 Latvijas Valsts arh\u012bvam bija noz\u012bm\u012bga loma Latvijas pilso\u0146u padomju laik\u0101 nacionaliz\u0113to \u012bpa\u0161umu atg\u016b\u0161an\u0101 un personu reabilit\u0113\u0161an\u0101.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Jau 1990. gad\u0101 krasi palielin\u0101j\u0101s pilso\u0146u iesniegumu skaits, balstoties uz LPSR Ministru padomes 1988. gada 5. decembra l\u0113mumu Nr. 396 \u201cPar to pilso\u0146u ties\u012bb\u0101m, kuru administrat\u012bv\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161ana no Latvijas PSR atz\u012bta par nelikum\u012bgu\u201d un par PSRS Ministru padomes 1989. gada 6. oktobra l\u0113mumu \u201cPar atvieglin\u0101jumu pie\u0161\u0137ir\u0161anu nepilngad\u012bgajiem ieslodz\u012btajiem koncentr\u0101cijas nometn\u0113s\u201d. Izzi\u0146as par koncentr\u0101cijas nometn\u0113m no pilso\u0146iem, k\u0101 ar\u012b tematiskie piepras\u012bjumi no iest\u0101d\u0113m par atsevi\u0161\u0137u personu noziedz\u012bgo darb\u012bbu Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 arh\u012bv\u0101 ien\u0101ca no visas Padomju Savien\u012bbas teritorijas. Piem\u0113ram, l\u012bdz 1990. gada 1. septembrim bija sa\u0146emts vair\u0101k nek\u0101 14 000 iesniegumu. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 pirmos neatkar\u012bbas gadus 75 % no kop\u0113j\u0101 arh\u012bva laika bud\u017eeta un resursiem veidoja piepras\u012bjumu izpilde. Lai uzlabotu darba organiz\u0101ciju un izzi\u0146u kvalit\u0101ti, 1991. gada 1. oktobr\u012b tika izveidots izzi\u0146u sektors un palielin\u0101ts amatu skaits.<\/p>\n\n\n\n 1992. gad\u0101 LVA izpild\u012bja 17 759 izzi\u0146as, no t\u0101m 10 631 bija par pilso\u0146u dienestu v\u0101cu armij\u0101 un atra\u0161anos filtr\u0101cijas nometn\u0113s un 7128 par \u012bpa\u0161umu nacionaliz\u0101ciju, atsavin\u0101\u0161anu vai citiem soci\u0101li tiesiskiem jaut\u0101jumiem. R\u0113\u0137inot darba laiku, kas bija pat\u0113r\u0113ts tikai izzi\u0146u sagatavo\u0161anai, vid\u0113jais skaits dien\u0101 vienam cilv\u0113kam bija tr\u012bs izzi\u0146as. Izzi\u0146u noda\u013c\u0101 1992. gad\u0101 str\u0101d\u0101ja devi\u0146i cilv\u0113ki, bet gada otraj\u0101 pusgad\u0101 p\u0113c piepras\u012bjumu skaita strauja pieauguma izzi\u0146u sagatavo\u0161an\u0101 papildus tika iesaist\u012bti 16 arh\u012bva darbinieki no cit\u0101m noda\u013c\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Soci\u0101li tiesisko piepras\u012bjumu tematika bija reabilit\u0101cija, \u012bpa\u0161umu pieder\u012bbas apliecin\u0101\u0161ana, \u012bpa\u0161uma nacionaliz\u0101cijas un cita veida atsavin\u0101\u0161anas apliecin\u0101\u0161ana, k\u0101 ar\u012b darba st\u0101\u017es.<\/p>\n\n\n\n 1990. gada 3. august\u0101 Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101 padome pie\u0146\u0113ma likumu \u201cPar nelikum\u012bgi repres\u0113to personu reabilit\u0101ciju\u201d. Saska\u0146\u0101 ar \u0161o likumu l\u012bdz 1991.gada 30.apr\u012blim tika reabilit\u0113ti jau 77 000 cilv\u0113ku. No 1990. l\u012bdz 2004. gadam Augst\u0101k\u0101s tiesas Reabilit\u0101cijas da\u013ca kop\u0101 ar Latvijas Valsts arh\u012bvu p\u0101rskat\u012bja krimin\u0101llietas un sagatavoja materi\u0101lus to personu reabilit\u0113\u0161anai, kuras padomju okup\u0101cijas gados bija noties\u0101tas ar kara tribun\u0101lu vai tiesu spriedumiem. Tr\u012bspadsmit darb\u012bbas gados Augst\u0101k\u0101 tiesa ir izsniegusi vair\u0101k nek\u0101 12 000 reabilit\u0101cijas apliec\u012bbu un sast\u0101d\u012bjusi vair\u0101k nek\u0101 30 t\u016bksto\u0161us sl\u0113dzienu, dodot cilv\u0113kiem iesp\u0113ju sa\u0146emt soci\u0101l\u0101s garantijas un atg\u016bt \u012bpa\u0161umus vai sa\u0146emt kompens\u0101cijas par padomju laik\u0101 konfisc\u0113to mantu. Vair\u0101k nek\u0101 2000 person\u0101m reabilit\u0101cija tika atteikta, kas skaidrojams ar personu iesaisti Otr\u0101 pasaules kara noziegumos (dal\u012bba holokaust\u0101, padomju pilso\u0146u nepamatota nogalin\u0101\u0161ana, nacion\u0101lie partiz\u0101ni, kas nogalin\u0101ju\u0161i civilliedz\u012bvot\u0101jus). Periodiski bija sa\u0146emti ar\u012b l\u016bgumi par krimin\u0101llietu atk\u0101rtotu izp\u0113ti. Piem\u0113ram, saist\u012bb\u0101 ar V\u012bzent\u0101la centra Jeruzalemes biroja vad\u012bt\u0101ja v\u0113stuli, kas bija adres\u0113ta Latvijas Valsts prezidentam 2000. gad\u0101, atk\u0101rtoti tika p\u0101rbaud\u012btas arh\u012bva krimin\u0101llietas par 17 reabilit\u0113t\u0101m person\u0101m. Pateicoties Latvijas Valsts arh\u012bv\u0101 glab\u0101taj\u0101m krimin\u0101lliet\u0101m l\u012bdz \u0161im izsniegti vair\u0101ki t\u016bksto\u0161i izzi\u0146u par represiju faktu un reabilit\u0113tas ap 100 000 personas. <\/p>\n<\/div>\n\n\n\n <\/p>\n\n\n\n M\u0113s, kas str\u0101d\u0101jam valsts un priv\u0101t\u0101s iest\u0101d\u0113s un ik dienas uzrakst\u0101m krietnu kaudz\u012bti visda\u017e\u0101d\u0101ko pap\u012bru: izzi\u0146as, atbildes ofici\u0101l\u0101m iest\u0101d\u0113m, sapul\u010du protokolus u. c., diezin vai iedom\u0101jamies, ka tas viss ar laiku non\u0101ks arh\u012bv\u0101 un m\u016bsu rakst\u012bto izzi\u0146u cil\u0101s m\u016bsu p\u0113cn\u0101c\u0113ji, las\u012bs un v\u0113rt\u0113s m\u016bs.<\/em><\/p><\/blockquote>\n\n\n\n Lai uzlabotu darbinieku zin\u0101\u0161anas un arh\u012bva darba organiz\u0101ciju jaunajos valsts apst\u0101k\u013cos, 90. gadu s\u0101kum\u0101 arh\u012bvs s\u0101ka intens\u012bvi organiz\u0113t komand\u0113jumus uz da\u017e\u0101diem starptautiska m\u0113roga semin\u0101riem un konferenc\u0113m, citas ofici\u0101las viz\u012btes, k\u0101 ar\u012b \u0101rvalstu kol\u0113\u0123u uz\u0146em\u0161anu ar m\u0113r\u0137i ieg\u016bt kontaktus un pieredzi dokumentu saglab\u0101\u0161an\u0101, apzin\u0101\u0161an\u0101 un izmanto\u0161an\u0101. Piem\u0113ram, 1994. gada j\u016bnij\u0101 notika pirmais ofici\u0101lais Baltijas valstu arh\u012bvistu semin\u0101rs, no 1994. l\u012bdz 1996. gadam tika organiz\u0113ti komand\u0113jumi uz Polijas, Norv\u0113\u0123ijas, Zviedrijas un Somijas nacion\u0101lajiem arh\u012bviem.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n Pateicoties Baltijas un Zviedrijas valstu sadarb\u012bbai, 1996. gad\u0101 \u010detru m\u0113ne\u0161u garum\u0101 LVA darbiniekiem bija iesp\u0113ja pilnveidot zin\u0101\u0161anas arh\u012bvniec\u012bb\u0101 Zviedrij\u0101. Veiksm\u012bga sadarb\u012bba izveidoj\u0101s ar Lietuvu un Igauniju par biju\u0161\u0101s VDK dokumentu saglab\u0101\u0161anas, apzin\u0101\u0161anas un izmanto\u0161anas jaut\u0101jumiem, kas pav\u0113ra iesp\u0113ju pirmo reizi sal\u012bdzin\u0101t VDK mantojumu, kas palicis Baltijas valst\u012bs. Periodiski notika ar\u012b darbinieku kvalifik\u0101cijas cel\u0161ana \u2013 zin\u0101\u0161anu papildin\u0101\u0161ana v\u0113stures jaut\u0101jumos, sve\u0161valodu zin\u0101\u0161an\u0101s, datortehnikas apg\u016b\u0161an\u0101 un cit\u0101s jom\u0101s. Jau 1993. gad\u0101 LVA uzs\u0101ka pak\u0101penisku datoriz\u0101ciju. 1993. gada s\u0101kum\u0101 LVA r\u012bc\u012bb\u0101 bija divi PC AT\/286 datori, uz kuru b\u0101zes bija izveidotas divas automatiz\u0113tas darbavietas \u2013 viena fondu uzskaitei, otra nam\u012bpa\u0161umu nacionaliz\u0101cijas liet\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Pamatojoties uz Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101s padomes 1990. gada 10. decembra l\u0113mumu \u201cPar Latvijas Komunistisk\u0101s partijas CK Partijas arh\u012bva iek\u013cau\u0161anu LR Valsts arh\u012bvu sist\u0113m\u0101\u201d, 1991. gada 23. augusta l\u0113mumu \u201cPar Latvijas Komunistisk\u0101s partijas antikonstitucion\u0101lo darb\u012bbu Latvijas Republik\u0101\u201d un \u201cPar Komisijas izveido\u0161anu LKP \u012bpa\u0161umu p\u0101r\u0146em\u0161anai\u201d, Valsts arh\u012bvu \u0123ener\u0101ldirekcija tika pilnvarota p\u0101r\u0146emt Latvijas Komunistisk\u0101s partijas Centr\u0101l\u0101s komitejas Sabiedriski politisko p\u0113t\u012bjumu centra arh\u012bva un Centra bibliot\u0113kas dokumentus, Centra telpas, iek\u0101rtas un invent\u0101ru, kas atrad\u0101s Rai\u0146a bulv\u0101r\u012b 15, un LKP CK arh\u012bva nesak\u0101rtoto dokument\u0101ciju no LKP CK \u0113kas Elizabetes iel\u0101 2. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 1991. gad\u0101 biju\u0161ais LKP CK Partijas v\u0113stures instit\u016bta Partijas arh\u012bvs tika pievienots LVA un 1992. gad\u0101 nodots aprakst\u012b\u0161anai LVA Soci\u0101lpolitisko dokumentu noda\u013cai, kas tika izvietota turpat, Rai\u0146a bulv\u0101r\u012b 15. Da\u013ca dokumentu tika p\u0101rvesta uz Latvijas Valsts arh\u012bvu Bezdel\u012bgu iel\u0101 1a. Dokumentu zin\u0101tnisk\u0101s aprakst\u012b\u0161anas noda\u013cas p\u0101rzi\u0146\u0101 bija pils\u0113tu un rajonu komiteju dokumenti. Pamatojoties uz Valsts arh\u012bvu \u0123ener\u0101ldirekcijas 1992. gada 15. oktobra pav\u0113li Nr. 24, tika izveidota darba grupa LKP dokumentu apstr\u0101dei, lai veiktu LKP dokumentu uzskaiti un aprakst\u012b\u0161anu. Par grupas vad\u012bt\u0101ju tika izraudz\u012bta Soci\u0101lpolitisko dokumentu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Inese Lase. Arh\u012bvs kopum\u0101 sa\u0146\u0113ma 994 maisus, 334,3 kg un 38 kastes ar dokumentiem no biju\u0161\u0101s LKP CK un partijas viet\u0113j\u0101m komitej\u0101m. Dokumentu sistematiz\u0113\u0161anas un aprakst\u012b\u0161anas darbs k\u013cuva par vienu no galvenajiem virzieniem Soci\u0101lpolitisko dokumentu noda\u013cas darb\u0101, kas pa\u0146\u0113ma gandr\u012bz 10 gadus \u2013 1999. gad\u0101 bija apstr\u0101d\u0101ti p\u0113d\u0113jie rajonu komiteju dokumenti. Jau 1991. gada oktobr\u012b noda\u013ca v\u0113ra savas las\u012btavas durvis pirmajiem interesentiem, t\u0101d\u0113j\u0101di vienlaikus ar aprakst\u012b\u0161anu uzs\u0101kot ar\u012b dokumentu izmanto\u0161anas darbu.<\/p>\n\n\n\n Dokumenti s\u0101kotn\u0113ji glab\u0101j\u0101s maisos un kast\u0113s, jo tr\u016bka gan plauktu, gan telpu, un tikai pamaz\u0101m tie tika p\u0101rvietoti uz konkr\u0113t\u0101m dokumentu apstr\u0101des telp\u0101m.<\/strong> Pieredzes \u0161\u0101du dokumentu k\u0101rto\u0161an\u0101 praktiski nebija nek\u0101das, t\u0101 bija j\u0101apg\u016bst no jauna. Darba proces\u0101 Soci\u0101lpolitisko dokumentu da\u013cas aprakst\u012b\u0161anas sektors 1995. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101ja LKP dokumentu aprakst\u012b\u0161anas metodiku.<\/p>\n\n\n\n Latvijas Valsts arh\u012bv\u0101 glab\u0101\u0161an\u0101 tika pie\u0146emti ar\u012b biju\u0161\u0101s LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas dokumenti. Dokumenti s\u0101kotn\u0113ji tika izvietoti Ludzas iel\u0101 2. 1992. gada septembr\u012b saist\u012bb\u0101 ar \u012bpa\u0161i svar\u012bgu dokumentu pie\u0146em\u0161anu Valsts arh\u012bv\u0101 arh\u012bva \u0113kas Ludzas iel\u0101 2 apsardze uz laiku pat tika nodota Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101s padomes Dro\u0161\u012bbas dienestam. Past\u0101v\u012bgu uzglab\u0101\u0161anas vietu VDK dokumenti ieguva 2000. gad\u0101 \u0113k\u0101 Kurzemes prospekt\u0101 5 (tagad Skandu iela 14).<\/p>\n\n\n\n Starp LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas un t\u0101s priek\u0161te\u010du, to skait\u0101 Iek\u0161lietu tautas komisari\u0101ta, dokumentiem ir PSRS p\u0101rbaudes un filtr\u0101cijas punktos un nometn\u0113s ieslodz\u012bto Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju personas lietas (1944.\u20131952. g.), kopskait\u0101 58 436 lietas un kartot\u0113ka, un LPSR VDK par sevi\u0161\u0137i b\u012bstamiem pretvalstiskiem noziegumiem aps\u016bdz\u0113to personu krimin\u0101llietas (1919.\u20131991. g.), kopskait\u0101 52 653 lietas un kartot\u0113ka ar 93 608 kart\u012bt\u0113m. T\u0101pat arh\u012bv\u0101 ir 1941. gada 14. j\u016bnij\u0101 no Latvijas izs\u016bt\u012bto iedz\u012bvot\u0101ju personas lietas \u2013 kopskait\u0101 5165 lietas, un 1949. gada 25. mart\u0101 no Latvijas izs\u016bt\u012bto iedz\u012bvot\u0101ju personas lietas \u2013 kopskait\u0101 13 358 lietas.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n Balstoties uz Saeimas 2018. gada oktobr\u012b pie\u0146emtajiem groz\u012bjumiem likum\u0101 \u201cPar biju\u0161\u0101s Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas dokumentu saglab\u0101\u0161anu, izmanto\u0161anu un personu sadarb\u012bbas fakta ar VDK konstat\u0113\u0161anu\u201d, tika noteikts, ka LPSR VDK a\u0123ent\u016bras alfab\u0113tisk\u0101 kartot\u0113ka un LPSR VDK statistisk\u0101 kartot\u0113ka ir j\u0101digitaliz\u0113 un j\u0101public\u0113 t\u012bmekl\u012b. Totalit\u0101risma seku dokument\u0113\u0161anas centrs, kura glab\u0101\u0161an\u0101 atrad\u0101s kartot\u0113kas, digitaliz\u0113ja t\u0101s un nodeva Latvijas Nacion\u0101lajam arh\u012bvam. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 2019. gada mart\u0101 Latvijas Valsts arh\u012bva glab\u0101\u0161an\u0101 non\u0101ca ar\u012b Latvijas PSR VDK a\u0123ent\u016bras kartot\u0113kas jeb t\u0101 sauktie \u010dekas maisi. <\/strong>2018. gada 20. decembr\u012b arh\u012bvs public\u0113ja t\u012bmek\u013ca vietni<\/a>, kur\u0101 publiski pieejami LPSR VDK un ar t\u0101s darb\u012bbu saist\u012btie dokumenti – LPSR VDK darbinieku t\u0101lru\u0146u gr\u0101mata, LPSR VDK \u0101r\u0161tata operat\u012bvo darbinieku uzskaites kartot\u0113ka, LPSR VDK a\u0123ent\u016bras alfab\u0113tisk\u0101 kartot\u0113ka, LPSR VDK a\u0123ent\u016bras statistisk\u0101 kartot\u0113ka, Latvijas Komunistisk\u0101s partijas Centr\u0101l\u0101 Komiteja apraksti (uzskaites saraksti).<\/p>\n\n\n\n Latvijas Valsts arh\u012bvs 20. gs. 90. gados k\u013cuva bag\u0101t\u0101ks ar iev\u0113rojamu daudzumu interesantu dokumentu, kas l\u012bdz tam nebija pieejami pla\u0161\u0101kam interesentu lokam.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Krass dokumentu skaita pieaugums iez\u012bm\u0113jas ar\u012b att\u0113lotaj\u0101s diagramm\u0101s, s\u0101kot ar 1992. gadu, kad tika pie\u0146emti min\u0113tie LKP un VDK, k\u0101 ar\u012b denacionaliz\u0101cijas un privatiz\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 nodotie dokumenti. 1997. gad\u0101 fondu skaits samazin\u0101j\u0101s, kas skaidrojams ar atsevi\u0161\u0137u arh\u012bva fondu nodo\u0161anu glab\u0101\u0161an\u0101 Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvam. Turpm\u0101kajos gados fondu un glab\u0101jamo vien\u012bbu skaits palielin\u0101j\u0101s, jo tika pie\u0146emti iest\u0101\u017eu, priv\u0101tpersonu un trimdas dokumenti.<\/p>\n\n\n\n Arh\u012bva neat\u0146emama v\u0113sturisko dokumentu sast\u0101vda\u013ca ir trimd\u0101 radusies dokument\u0101cija, jo tie\u0161i trimd\u0101 tika uztur\u0113ta ideja par Latvijas valstiskuma kontinuit\u0101ti un okup\u0101cijas prettiesisko raksturu.<\/p>\n\n\n\n Latvijas Valsts arh\u012bvs ar trimdas arh\u012bvu v\u0101k\u0161anu, sistematiz\u0113\u0161anu, glab\u0101\u0161anu un populariz\u0113\u0161anu nodarbojas kop\u0161 1993. gada, kad tika sa\u0146emti pirmie trimdas dokumenti. 1994. gada ruden\u012b tika izveidota Politiski repres\u0113to un trimdas dokumentu noda\u013ca, 1998. gad\u0101 trimdas dokumenti non\u0101ca Personu fondu un trimdas dokumentu noda\u013cas p\u0101rzi\u0146\u0101, bet 2011. gad\u0101 tika izveidota noda\u013ca ar jaunu nosaukumu \u2013 Personu fondu un \u0101rvalstu dokumentu noda\u013ca, kas akt\u012bvi darbojas joproj\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Visgr\u016bt\u0101kais dokumentu apzin\u0101\u0161an\u0101 bija pats s\u0101kums \u2013 kontaktu mekl\u0113\u0161ana. Viens no pirmajiem instrumentiem bija publik\u0101cijas \u0101rzemju latvie\u0161u pres\u0113, bet uz laikrakstos ievietotajiem uzaicin\u0101jumiem atsauc\u0101s tikai nedaudzi. Visa arh\u012bva, bet jo sevi\u0161\u0137i jaun\u0101s direktores Dainas K\u013cavi\u0146as darbs \u201crietumu virzien\u0101\u201d veicin\u0101ja person\u012bgo kontaktu veido\u0161anos, to skait\u0101 ar\u012b ar trimdas sabiedriskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kur\u0101m ir bijusi \u013coti liela noz\u012bme personu un organiz\u0101ciju fondu ieg\u016b\u0161an\u0101 \u2013 k\u0101, piem\u0113ram, Amerikas Latvie\u0161u apvien\u012bbai, Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbai, Daugavas Vanagu organiz\u0101cijai u. c. V\u0113l liel\u0101ku rezonansi \u0161aj\u0101 jom\u0101 guva 1996. gada decembr\u012b notikus\u012b konference, izst\u0101de un uzzi\u0146u kr\u0101jums \u201cTrimdas arh\u012bvi atgrie\u017eas\u201d, kas populariz\u0113ja LVA visu pasaules latvie\u0161u starp\u0101, fiks\u0113ja st\u0101vokli Latvij\u0101 trimdas arh\u012bvu atg\u016b\u0161an\u0101 un probl\u0113mas, k\u0101das rad\u0101s \u0161aj\u0101 proces\u0101. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 20. gs. 90. gadu beig\u0101s un 21. gs. s\u0101kum\u0101 arh\u012bvs piedz\u012bvoja vienu no liel\u0101kajiem trimdas dokumentu piepl\u016bdumiem. Katru m\u0113nesi arh\u012bvs s\u0101ka sa\u0146emt dokumentu kolekciju s\u016bt\u012bjumus. Piem\u0113ram, 2000. gad\u0101 sa\u0146emti 12 fondi, sast\u0101d\u012bti 25 l\u012bgumi par dokumentu pie\u0146em\u0161anu arh\u012bva glab\u0101\u0161an\u0101 un pusgada griezum\u0101 izs\u016bt\u012btas 268 v\u0113stules, uzturot kontaktus ar diasporu. LVA taj\u0101 laik\u0101 bija apciemoju\u0161i 18 potenci\u0101lo arh\u012bvu d\u0101vin\u0101t\u0101ji. 2000. gada septembr\u012b ar Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbas atbalstu un Personu fondu un trimdas dokumentu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja M\u0101ra Bran\u010da uz\u0146\u0113m\u012bbu tika organiz\u0113ta otr\u0101 \u201cTrimdas arh\u012bvi atgrie\u017eas\u201d konference.<\/p>\n\n\n\n Konference “Trimdas arh\u012bvi atgrie\u017eas” 1996.gada 10.decembr\u012b Latvijas Akad\u0113miskaj\u0101 bibliot\u0113k\u0101.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Viens no pirmajiem noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem komand\u0113jumiem trimdas arh\u012bvu v\u0101k\u0161an\u0101 bija 1997. gad\u0101, kad ar biju\u0161\u0101 Amerikas Latvie\u0161u apvien\u012bbas priek\u0161s\u0113\u017ea J\u0101\u0146a Kukai\u0146a g\u0101d\u012bbu LVA bija iesp\u0113ja sa\u0146emt Latvie\u0161u studiju centra Kalamaz\u016b ASV v\u0113rien\u012bgo arh\u012bvu. LVA uzdevum\u0101 uz \u010detriem m\u0113ne\u0161iem Kalamaz\u016b tika nos\u016bt\u012bts arh\u012bva eksperts Guntis \u0160v\u012bti\u0146\u0161, kur\u0161 str\u0101d\u0101ja pie dokumentu apzin\u0101\u0161anas, komplekt\u0113\u0161anas un to nos\u016bt\u012b\u0161anas uz Latviju. Pirms tam ar Latvie\u0161u studiju centra arh\u012bvu un Kalamaz\u016b latvie\u0161u sabiedrisk\u0101s dz\u012bves darbo\u0146iem bija iesp\u0113ja iepaz\u012bties LVA direktorei Dainai K\u013cavi\u0146ai un Kult\u016bras dokumentu da\u013cas vad\u012bt\u0101jam M\u0101rim Brancim Amerikas Latvie\u0161u apvien\u012bbas 46. kongresa apmekl\u0113juma ietvaros \u010cik\u0101g\u0101 1997. gada 1.\u201310. maij\u0101.<\/p>\n\n\n\n Sadarb\u012bba un draudz\u012bba ar liel\u0101ko latvie\u0161u glob\u0101lo organiz\u0101ciju \u2013 Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbu realiz\u0113jusies vair\u0101kos kop\u012bgos projektos, piem\u0113ram, kop\u012bgi organiz\u0113jot starptautisko konferenci un izst\u0101di \u201cLatvie\u0161u b\u0113g\u013cu gaitas V\u0101cij\u0101, 1944\u20131949\u201d 2000. gada 15. septembr\u012b. Gadu v\u0113l\u0101k tapa izst\u0101de par godu Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbas 45. dibin\u0101\u0161anas gadsk\u0101rtai 2001. gad\u0101. Izst\u0101d\u0113 LVA galveno uzman\u012bbu piev\u0113rsa \u0161\u012bs apvien\u012bbas dibin\u0101\u0161anas procesam un politiskajai darb\u012bbai \u2013 l\u012bdzdal\u012bbai un demonstr\u0101cij\u0101m Eiropas Dro\u0161\u012bbas konferenc\u0113s Helsinkos, \u017den\u0113v\u0101, V\u012bn\u0113, Madrid\u0113, Stokholm\u0101, Budape\u0161t\u0101 un Bern\u0113, k\u0101 ar\u012b Baltijas valstu apvien\u012bbu sadarb\u012bbai, Baltijas tribun\u0101lam Kopenh\u0101gen\u0101 un Baltie\u0161u Br\u012bv\u012bbas un miera ku\u0123a braucienam 1985. gad\u0101. Tika izdots ar\u012b rakstu un arh\u012bva materi\u0101lu kr\u0101jums \u201cPasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbai 45\u201d.<\/p>\n\n\n\n Ar\u012b turpm\u0101kajos gados Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bba ir atbalst\u012bjusi da\u017e\u0101dus Latvijas Valsts arh\u012bva organiz\u0113tos pas\u0101kumus, kas velt\u012bti trimdas dokument\u0101rajam mantojumam, piem\u0113ram, no 2004. gada 30. septembra l\u012bdz 2. oktobrim R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bbas nam\u0101 notika Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbas kult\u016bras fonda un Latvijas Valsts arh\u012bva r\u012bkota konference \u201cTrimda, kult\u016bra, nacion\u0101l\u0101 identit\u0101te\u201d, kas ir l\u012bdz \u0161im v\u0113rien\u012bg\u0101k\u0101 trimdas jaut\u0101jumiem velt\u012bt\u0101 konference ar m\u0113r\u0137i izv\u0113rt\u0113t trimdas kult\u016bras noz\u012bmi latvisk\u0101s identit\u0101tes saglab\u0101\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n Latvijas Valsts arh\u012bvs vair\u0101ku gadu garum\u0101 ir akt\u012bvi iesaist\u012bjies Amerikas Latvie\u0161u apvien\u012bbas r\u012bkotaj\u0101 projekt\u0101 \u201cSveika, Latvija\u201d, kas ir izgl\u012btojo\u0161a programma Amerikas, Kan\u0101das un Austr\u0101lijas jaunie\u0161iem, lai Latvij\u0101 iepaz\u012btos ar latvie\u0161u kult\u016bru, trad\u012bcij\u0101m un dotu ierosmi latviskuma saglab\u0101\u0161an\u0101. Jaunie\u0161i arh\u012bv\u0101 tiek iepaz\u012bstin\u0101ti ar dokumentu kr\u0101jumu un to specifiku, \u013caujot iel\u016bkoties dokumentos, kas n\u0101ku\u0161i no vi\u0146u valst\u012bm, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113j\u0101m mekl\u0113t inform\u0101ciju par saviem latvie\u0161u izcelsmes radiniekiem. Tas vienm\u0113r ir rosin\u0101jis jaunie\u0161us daudz cit\u0101d\u0101k pal\u016bkoties uz savas \u0123imenes fotogr\u0101fij\u0101m un dokumentiem.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n Pa\u0161laik LVA glab\u0101jas liel\u0101k\u0101 da\u013ca Latvij\u0101 non\u0101ku\u0161o trimdas dokumentu. P\u0113d\u0113jos gados trimdas arh\u012bvu ieg\u016b\u0161ana vairs nav tik intens\u012bva, k\u0101 tas bija k\u0101dreiz, ta\u010du darbs pie trimdas dokumentu apzin\u0101\u0161anas un ieg\u016b\u0161anas notiek joproj\u0101m. Latvie\u0161u diaspor\u0101 mainoties paaudz\u0113m, soci\u0101lpolitiskajiem un kult\u016bras aspektiem, informat\u012bvais darbs par tautie\u0161u iesp\u0113j\u0101m nodot savu dokument\u0101ro mantojumu nekad nezaud\u0113 aktualit\u0101ti. P\u0113d\u0113jos gados arh\u012bvs ieguvis t\u0101dus noz\u012bm\u012bgus fondus k\u0101 \u201cBaltie\u0161u aicin\u0101jums Apvienotaj\u0101m N\u0101cij\u0101m, BATUN (ASV)\u201d, \u201cRonis Indulis (1943\u20132016), v\u0113sturnieks\u201d, \u201cTautas deju un dziesmu ansamblis \u201cSaules josta\u201d (Austr\u0101lija)\u201d, \u201cLatvijas Br\u012bv\u012bbas fonds (ASV)\u201d, \u201cGrava Uldis Ivars (1938\u20132018), \u017eurn\u0101lists, sabiedriskais darbinieks, politi\u0137is (ASV, Latvija)\u201d, \u201cB\u0113rzi\u0146\u0161 Ivars (dz. 1936), jurists (ASV)\u201d, \u201cPl\u016bdons Varimants (dz. 1928), Daugavas Vanagu priek\u0161nieks un Daugavas Vanagu Centr\u0101l\u0101s valdes priek\u0161s\u0113dis (Kan\u0101da)\u201d u.c.<\/p>\n\n\n\n <\/p>\n\n\n\n 20. gs. 90. gadu s\u0101kum\u0101 arh\u012bvs s\u0101ka pl\u0101not lielu publik\u0101ciju apjomu. Tika uzs\u0101kta dokumentu apzin\u0101\u0161ana un izp\u0113te, intens\u012bvs un daudzsolo\u0161s darbs zin\u0101tniskaj\u0101 izdevniec\u012bb\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di aizs\u0101kot jaunu apgaism\u012bbas posmu padomju laika falsific\u0113taj\u0101 un cenz\u016bras m\u0101ktaj\u0101 Latvijas v\u0113stur\u0113. V\u0113l 1989. gad\u0101 galven\u0101s p\u0113tniec\u012bbas t\u0113mas bija revolucion\u0101r\u0101 c\u012b\u0146a par padomju varas nodibin\u0101\u0161anu un soci\u0101lisma celtniec\u012bbas v\u0113sture, bet 90. gadu ieska\u0146\u0101 s\u0101ka p\u0113t\u012bt un publik\u0101cij\u0101s apkopot t\u0101das padomju re\u017e\u012bmam nev\u0113lamas un sensit\u012bvas t\u0113mas k\u0101 sarkanais terors Latvij\u0101 1919. gad\u0101, latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ri Otraj\u0101 pasaules kar\u0101, Latvijas Republikas 20. un 30. gadu v\u0113stures probl\u0113mas, sta\u013cinisk\u0101s represijas, PSRS bru\u0146oto sp\u0113ku nodar\u012btie zaud\u0113jumi un b\u0101re\u0146u probl\u0113ma. Piem\u0113ram, jau 1993. gad\u0101 tika pabeigti un sagatavoti izdo\u0161anai divi dokumentu kr\u0101jumi \u201cLielinieku un latvie\u0161u str\u0113lnieku attiec\u012bbas, 1915\u20131920\u201d un \u201cIzpost\u012bt\u0101 zeme. PSRS okup\u0101cijas armijas nodar\u012btie zaud\u0113jumi Latvijas kult\u016brvidei\u201d, kam sekoja turpin\u0101jums 1997. un 1998. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n Viss arh\u012bva darbs dokumentu uzkr\u0101\u0161an\u0101 un saglab\u0101\u0161an\u0101 maksim\u0101li tika virz\u012bts uz to, lai inform\u0101cija non\u0101ktu aprit\u0113 un tiktu izmantota. Arh\u012bva dokumentu populariz\u0101cijas jom\u0101 bija noteikti \u0161\u0101di uzdevumi:<\/p>\n\n\n\n 1993. gad\u0101 LVA Publik\u0101ciju noda\u013ca sagatavoja izdo\u0161anai \u017eurn\u0101la \u201cLatvijas Arh\u012bvi\u201d 1. numuru, veicot darbu ar autoriem, dokumentu publik\u0101ciju, p\u0113t\u012bjumu un rakstu sagatavo\u0161anu, recenz\u0113\u0161anu, redi\u0123\u0113\u0161anu un tulko\u0161anu, radot \u017eurn\u0101la m\u0101ksliniecisko noform\u0113jumu, maketu, tekstus sagatavojot tipogr\u0101fiskajiem procesiem. \u017durn\u0101l\u0101 kopum\u0101 tika sagatavotas 29 arh\u012bva darbinieku publik\u0101cijas.<\/p>\n\n\n\n Latvijas Valsts arh\u012bvs \u017eurn\u0101lu \u201cLatvijas Arh\u012bvi\u201d izdeva no 1994. l\u012bdz 1998. gadam (galvenie redaktori Aina Ra\u0146\u0137e, 1994. g.; J\u0101nis Rieksti\u0146\u0161, 1994.\u20131998. g.). \u017durn\u0101lam bija vair\u0101ki pielikumi. 1990. gad\u0101, s\u0101koties reabilit\u0101cijai, Latvijas Republikas Iek\u0161lietu ministrijas Nepamatoti repres\u0113to reabilit\u0101cijas da\u013c\u0101 tika izveidota elektronisk\u0101 datub\u0101ze, un LVA uz t\u0101s pamata 1995.\u20131996. gad\u0101 izdeva \u201cRepres\u0113to sarakstus\u201d. <\/p>\n\n\n\n No 1999. gada par \u017eurn\u0101la \u201cLatvijas Arh\u012bvi\u201d izdev\u0113ju k\u013cuva Valsts arh\u012bvu \u0123ener\u0101ldirekcija un Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs. \u017durn\u0101ls tiek izdots v\u0113l joproj\u0101m, t\u0101 izdev\u0113js ir Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Dokumentu publik\u0101ciju un populariz\u0113\u0161anas noda\u013ca. \u017durn\u0101l\u0101 tiek public\u0113ti zin\u0101tniski raksti par arh\u012bvzin\u0101tni, k\u0101 ar\u012b par da\u017e\u0101diem Latvijas v\u0113stures jaut\u0101jumiem, kas tapu\u0161i arh\u012bvu dokumentu p\u0113tniec\u012bbas rezult\u0101t\u0101.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n Lai populariz\u0113tu Latvijas v\u0113sturi, izgl\u012btotu skol\u0113nus, studentus un skolot\u0101jus par Latvijas v\u0113stur\u0113 noz\u012bm\u012bgo deport\u0101cijas t\u0113mu un padar\u012btu iesp\u0113jami pieejamus arh\u012bva dokumentus, kas \u013cautu gan izs\u016bt\u012btajiem Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem, gan vi\u0146u radiniekiem atrast savus v\u0101rdus, 1941. gada 14. j\u016bnija masu deport\u0101cijas 60. gadsk\u0101rt\u0101 tika public\u0113ti saraksti gr\u0101mat\u0101s \u201cAizvestie, 1941. gada 14. j\u016bnijs\u201d un v\u0113l\u0101k ar\u012b \u201cAizvestie, 1949. gada marts\u201d. <\/p>\n\n\n\n Pirmo piemi\u0146as gr\u0101matu \u201cAizvestie\u201d 2001. gada 11. j\u016bnij\u0101 R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bbas nam\u0101 atv\u0113ra t\u0101 laika Latvijas Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e-Freiberga. Gr\u0101matu sagatavoja LVA p\u0113tnieku grupa ar Latvijas v\u0113sturnieku komisijas atbalstu. \u0160is darbs veikts, r\u016bp\u012bgi izp\u0113tot visas LVA fondos eso\u0161\u0101s deport\u0113to personu arh\u012bva lietas, papildus pieprasot zi\u0146as no Krievijas Feder\u0101cijas Iek\u0161lietu ministrijas Galven\u0101 inform\u0101cijas centra, t\u0101d\u0113j\u0101di pirmo reizi kop\u0161 deport\u0101cijas Latvij\u0101 nosaucot visus zin\u0101mos 15 424 deport\u0101cijas upurus.<\/p>\n\n\n\n Kop\u0161 90. gadu s\u0101kuma arh\u012bvs laidis klaj\u0101 daudz v\u0113rt\u012bgu dokumentu, konferen\u010du refer\u0101tu un izzi\u0146u kr\u0101jumus, piem\u0113ram, \u201cTauta. Zeme. Valsts. Latvijas Nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas kust\u012bba dokumentos\u201d (1995. g.), \u201cNeatkar\u012bbas atg\u016b\u0161ana Atmodas laiks dokumentos\u201d (1996. g.), \u201cSkolu jaunatne nacion\u0101laj\u0101 c\u012b\u0146\u0101, 1940\u20131941\u201d (1997. g.), \u201cK\u0101rlis Miesnieks. Z\u012bm\u0113jumi\u201d (1998. g.), \u201cOkup\u0101cijas varu politika Latvij\u0101, 1939\u20131991\u201d (1999. g.), \u201cPasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbas darb\u012bbas apskats, 1956\u20132001\u201d (2001. g.), \u201cMigranti Latvij\u0101, 1944\u20131989\u201d (2004. g.), \u201cRepresijas pret latvie\u0161iem PSRS, 1937\u20131938\u201d (2009. g.) u. c. Daudzi izdevumi sp\u0113ju\u0161i izn\u0101kt, pateicoties da\u017e\u0101du organiz\u0101ciju finansi\u0101lam atbalstam, piem\u0113ram, \u201cDaugavas Vanagu\u201d un Latvie\u0161u fonda ziedojumam dokumentu kr\u0101juma \u201cRepresijas Latvijas laukos, 1944\u20131949\u201d sagatavo\u0161an\u0101 un izdo\u0161an\u0101 2000. gad\u0101.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n 2004. gad\u0101 tapa \u201cLatvijas Valsts arh\u012bva Fondu r\u0101d\u012bt\u0101js\u201d, kas bija vair\u0101ku gadu darba rezult\u0101ts. Tas faktiski bija pirmais fondu r\u0101d\u012bt\u0101js atjaunot\u0101s Latvijas Republikas laik\u0101 un pirmais izdevums latvie\u0161u valod\u0101.<\/p>\n\n\n\n 2004. gad\u0101 s\u0101ka pieaugt interese par arh\u012bva m\u0101jaslapu, arvien bie\u017e\u0101k klienti izmantoja elektroniskos pakalpojumus. Pirmo reizi arh\u012bvs klientiem pied\u0101v\u0101ja digitaliz\u0113tu izst\u0101di, kas bija velt\u012bta gleznot\u0101jam Eduardam Kalni\u0146am 100 gadu jubilej\u0101. Kop\u0161 2004. gada LVA laidis klaj\u0101 vair\u0101kas virtu\u0101l\u0101s izst\u0101des, kas liel\u0101koties velt\u012btas padomju okup\u0101cijas re\u017e\u012bma sek\u0101m, trimdai un da\u017e\u0101d\u0101m iev\u0113rojam\u0101m person\u012bb\u0101m kult\u016br\u0101 un m\u0101ksl\u0101. Viena no l\u012bdz \u0161im iespaid\u012bg\u0101kaj\u0101m virtu\u0101laj\u0101m izst\u0101d\u0113m inform\u0101cijas bag\u0101t\u012bbas, v\u0113sturisk\u0101 noz\u012bm\u012bguma un ieguld\u012bt\u0101 darba zi\u0146\u0101 ir “Baltijas valstu b\u0113g\u013cu nometnes V\u0101cij\u0101. 1944-1951<\/a>” (2014), kas tapa sadarb\u012bb\u0101 ar Igaunijas un Lietuvas kol\u0113\u0123iem un ir pieejama latvie\u0161u, igau\u0146u, lietuvie\u0161u un ang\u013cu valod\u0101. <\/p>\n\n\n\n Ar vis\u0101m Latvijas Valsts arh\u012bva veidotaj\u0101m virtu\u0101laj\u0101m izst\u0101d\u0113m iesp\u0113jams iepaz\u012bties \u0160EIT<\/a>.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n 1996. gad\u0101 ar Valsts arh\u012bvu \u0123ener\u0101ldirekcijas r\u012bkojumu tika organiz\u0113tas pirm\u0101s sporta sp\u0113les.\u201cLai iepaz\u012bstin\u0101tu valsts arh\u012bvu sist\u0113mas darbiniekus ar 1996. gada 1. pusgada darba rezult\u0101tiem, tos izv\u0113rt\u0113tu un apzin\u0101tu arh\u012bva darba probl\u0113mas, to atrisin\u0101\u0161anas iesp\u0113jas, savstarp\u0113ji daloties pieredz\u0113, iepaz\u012btos ar Al\u016bksnes zon\u0101l\u0101 arh\u012bva darbu, k\u0101 ar\u012b lai piedal\u012btos arh\u012bvu darbinieku profesion\u0101lo iema\u0146u, atjaut\u012bbas un sporta sacens\u012bb\u0101s, valsts arh\u012bvu, zon\u0101lo valsts arh\u012bvu un strukt\u016brvien\u012bbu vad\u012bt\u0101jiem nodro\u0161in\u0101t savu darbinieku piedal\u012b\u0161anos Arh\u012bva dienai velt\u012btaj\u0101 pas\u0101kum\u0101 1996. gada 28.\u201329. j\u016bnij\u0101 Al\u016bksn\u0113.\u201d<\/em><\/em><\/p>\n\n\n\n<\/a><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a>Tematiskie piepras\u012bjumi<\/h2>\n\n\n\n
Darbinieku kvalifik\u0101cijas cel\u0161ana<\/h2>\n\n\n\n
<\/a><\/a><\/a>Latvijas Komunistisk\u0101s partijas un Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas dokumentu p\u0101r\u0146em\u0161ana<\/h2>\n\n\n\n
<\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a>
Skandu iela 14. 2021.gada 23.augusts. Foto: G.Zelmenis.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/a><\/a>Trimdas dokumentu ce\u013c\u0161 uz arh\u012bvu<\/h2>\n\n\n\n
<\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a>Dokumentu populariz\u0113\u0161ana<\/h2>\n\n\n\n
<\/a>
R\u012bga, 1994.gada maijs. Foto: Georgijs Jeme\u013cj\u0101novs. Avots: LNA Kinofotofonodokumentu arh\u012bvs. <\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<\/a><\/a><\/a><\/a>Pirm\u0101s sporta sp\u0113les<\/h2>\n\n\n\n
<\/a><\/a><\/a><\/a>