Jānis Barkāns

Jānis Barkāns dzimis 1959. gada 20. aprīlī Rēzeknē. Pirmo reizi viņš tika tiesāts 1977. gadā par huligānismu. 1980. gada novembra beigās viņš mēģināja caur Karēliju bēgt no PSRS uz Somiju, taču pierobežas rajonā tika aizturēts, arestēts, pēc tam nodots Latvijas PSR VDK un notiesāts uz vienu gadu un 6 mēnešiem ieslodzījumā. Jau drīz pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma 1982. gadā J. Barkāns sāka rakstīt vēstules dažādām Padomju Savienības varas institūcijām, ka vēlas atteikties no PSRS pilsonības un emigrēt no PSRS. Savukārt 1983. gada pavasarī izplatīja ″pretpadomju satura″ skrejlapas Rēzeknē un citās Latvijas apdzīvotajās vietās. Rezultātā, PSRS pilsonība viņam netika atņemta un izbraukšanas atļauju viņš arī nesaņēma. Tā vietā 1983. gada 25. aprīlī pret J. Barkānu tika ierosināta krimināllieta par ″pretpadomju aģitāciju un propagandu″. Nākamajā dienā viņa dzīvoklī tika sarīkota kratīšana, pieņemts lēmums par J. Barkāna saukšanu pie kriminālatbildību un viņš pats – arestēts. Lai arī J. Barkāns tika arestēts tajā pat laikā, kad krimināllietas pret ″Gaismas akciju″ ietvaros notika otrais arestu ″vilnis″, viņa kriminālvajāšana nebija saistīta ar citu 1983. gadā arestēto lietām. J. Barkānu 1983. gada jūlijā tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 4 gadiem. Ieslodzījumu J. Barkāns izcieta Mordovijas APSR ″labošanas darbu nometnēs″. 1987. gada februārī viņš tika apžēlots un atbrīvots no ieslodzījuma divus ar pusi mēnešus pirms tiesas piespriestā ieslodzījuma termiņa beigām. Astoņdesmito gadu beigās J. Barkāns izceļoja uz Zviedriju.

Krimināllietas pret J. Barkānu 1. sējuma vāks.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l.

Izstādē publicēti 9 dokumenti no 1983. gada krimināllietas pret J. Barkānu, kā arī uzskaites kartīte par J. Barkānu no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kartotēkas.

1. Jāņa Barkāna fotogrāfija, kas ievietota 1983. gada 30. aprīlī Latvijas PSR VDK rakstītajā arestētā anketā.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 1. sēj., 39. lp. Oriģināls.

Arestētā anketa, kurā atrodas šī fotogrāfija, ir sastādīta 1983. gada 30. aprīlī, taču pati fotogrāfija ir uzņemta 3. maijā. Fotogrāfijas tapšanas laikā J. Barkānam bija 24 gadi.

2. Brīdinājuma pasludināšanas protokols Jānim Barkānam. 1978. gada 5. decembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 1. sēj., 12.-14. lp. Oriģināls.

Tulkojums latv.val.
Resize

1978. gada 26. oktobrī J. Barkāna dzīvoklī tika sarīkota kratīšana, kurā tika izņemts Latvijas Republikas karogs, kā arī grāmata ″Tev mūžam dzīvot Latvija″. Pratināšanā J. Barkāns paskaidroja, ka gatavojās naktī no 6. uz 7. novembri (t.i. boļševiku organizētā 1917. gada valsts apvērsuma gadadienā) šo karogu uzvilkt virs Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas ēkas. Rezultātā 1978. gada 5. decembrī J. Barkānam par ″antisabiedriskām darbībām″ VDK pasludināja oficiālu ″brīdinājumu″, ka šādas darbības ir ″pretrunā ar PSRS valsts drošības interesēm″.

3. Rēzeknes pilsētas Iekšlietu daļas Pasu nodaļas priekšnieces T. Vancānes ziņojums Rēzeknes pilsētas Iekšlietu daļas priekšniekam K. Kozlovskim. 1983. gada 21. aprīlis.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 1. sēj., 30. lp. Oriģināls.

Tulkojums latv.val.
Resize

1982. gadā, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, J. Barkāns vērsās pie varas institūcijām ar lūgumu atļaut viņam izceļot no PSRS uz dzīvi ārzemēs. Tā kā šādu atļauju viņš nesaņēma, tad 1982. gada otrajā pusē J. Barkāns uzrakstīja vairākus iesniegumus Latvijas PSR prokuratūrai, kuros protestēja pret to, ka viņam netiek sniegta atļauja izbraukšanai no PSRS. Prokuratūra šos iesniegumus pārsūtīja Latvijas PSR Valsts drošības komitejai ar prasību ″pieņemt attiecīgus mērus″, taču tobrīd nekādas represijas pret J. Barkānu uzsāktas netika. 1983. gada martā J. Barkāns izgatavoja vairākas skrejlapas ″ar pretpadomju saturu″ un lūdza savam paziņam J. Jonānam palīdzēt tās izplatīt. J. Jonāns par šo J. Barkāna lūgumu paziņoja VDK. Visbeidzot 1983. gada 21. aprīlī J. Barkāns ieradās Rēzeknes pilsētas Iekšlietu daļas Pasu nodaļā un, protestējot pret to, ka viņam netiek dota atļauja izbraukšanai no PSRS, nodaļas vadītājas T. Vancānes klātbūtnē saplēsa savu pasi. Šeit eksponēts Rēzeknes pilsētas ID Pasu nodaļas vadītājas T. Vancānes ziņojums Rēzeknes pilsētas Iekšlietu daļas priekšniekam K. Kozlovskim par šo gadījumu.

4. Lēmums par krimināllietas ierosināšanu. 1983. gada 25. aprīlis.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 1. sēj., 1c. lp. Oriģināls.

Pēc J. Barkāna atbrīvošanas no ieslodzījuma 1982. gadā līdz 1983. gada pavasarim, Valsts drošības komiteja diezgan regulāri saņēma dažādus materiālus par J. Barkāna ″pretpadomju darbību″ gan no valsts institūcijām, gan no privātpersonām (sk. iepriekšējā dokumenta komentāru). Acīmredzot saprotot, ka J. Barkāns savas ″pretpadomju″ aktivitātes pārtraukt negrasās, 1983. gada 25. aprīlī VDK Izmeklēšanas daļas izmeklētājs J. Stikāns nolēma ierosināt pret J. Barkānu krimināllietu par ″pretpadomju aģitāciju un propagandu″. Jau nākamajā dienā pie viņa tika sarīkota kratīšana, bet pats J. Barkāns – arestēts.

5. Fragmenti no apsūdzētā pratināšanas protokola. 1983. gada 26. aprīlis.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 1. sēj., 55., 57.-59., 63. lp. Oriģināls.

Pēc aresta pratināšanās J. Barkāns turpināja ″pretpadomju aģitāciju″ stāstot izmeklētājam savu viedokli par zemo dzīves līmeni Padomju Savienībā, vārda un uzskatu brīvības ierobežojumiem, kā arī liecinot – kur un kad izplatījis paša izgatavotās ″pretpadomju″ skrejlapas. Šeit eksponēti fragmenti no J. Barkāna pirmās pratināšanas protokola. Šī pratināšana notika tajā pat dienā, kad viņš tika arestēts.

6. Fragmenti no apsūdzības raksta. 1983. gada 24. jūnijs.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 2. sēj., 100.-101., 106.-107. lp. Oriģināls.

Izmeklēšanas laikā J. Barkāns savus uzskatus ne tikai neslēpa, bet pat centās uzsvērt, ka pret padomju varu ir noskaņots naidīgi. Līdz ar to izmeklēšana ātri noskaidroja visus interesējošos jautājumus. Tādēļ apsūdzības raksts bija sastādīts salīdzinoši īsā laikā, t.i. jau divus mēnešus pēc krimināllietas ierosināšanas. No eksponētajiem apsūdzības raksta fragmentiem redzams, ka J. Barkāns būtībā tika apsūdzēts tikai par mēģinājumu izplatīt skrejlapas, kurās pausts viņa personiskais viedoklis.

7. Fragmenti no tiesas sēdes protokola. 1983. gada 11.-13. jūlijs.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 2. sēj., 129., 135.o.p.-136.o.p. lp. Oriģināls.

Tiesas process pret Jāni Barkānu ilga 3 dienas. Šeit eksponēti tiesas sēdes protokola fragmenti, kuros fiksēta prokurora V. Bataraga runa, advokātes I. Straumes runa, kā arī paša J. Barkāna pēdējais vārds. Sākotnēji J. Barkāna aizstāvēšanai bija nozīmēts advokāts I. Briģis, taču no viņa pakalpojumiem J. Barkāns 1983. gada 21. jūnijā atteicās, uzskatot, ka I. Briģis nespēs viņu ″pietiekoši kvalitatīvi aizstāvēt″. Tādēļ pirms tiesas J. Barkāna aizstāvībai tika nozīmēta advokāte I. Straume. Tiesas laikā pats J. Barkāns vairākkārt uzsvēra savus pretpadomju uzskatus un paskaidroja to rašanās iemeslus. Savukārt no J. Barkāna pēdējā vārda pieraksta redzams, ka viņš izsaka ″vēlēšanos laboties″ un grib ″saprast savas kļūdas″. Ņemot vērā, ka līdz tam tiesas sēdes protokolā fiksēti J. Barkāna izteicieni, no kuriem redzams, ka viņš izdarīto nenožēlo, ir pamats aizdomām, ka vai nu J. Barkāna teiktais pēdējais vārds kaut kādu iemeslu dēļ protokolā ir fiksēts neprecīzi, vai arī šīs frāzes viņš teicis tikai tādēļ, lai tiesai nebūtu formāla iemesla piespriest viņam lielāku sodu.

8. Fragmenti no tiesas sprieduma. 1983. gada 13. jūlijs.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 2. sēj., 137., 139.-140., 142.-143. lp. Oriģināls.

No sprieduma redzams, ka tā teksts, ar minimālām izmaiņām, ir pārrakstīts no apsūdzības raksta. Tiesa J. Barkānam piesprieda tieši tādu pat sodu (brīvības atņemšana uz 4 gadiem, sodu izciešot stingra režīma labošanas darbu kolonijā), kādu bija prasījis prokurors. Visticamāk šāds sods bija rezultāts J. Barkāna uzvedībai tiesas procesa laikā, kurā viņš nenožēloja izdarīto (izņemot pēdējo vārdu), kā arī faktam, ka pirms tam viņš jau bija divas reizes sodīts.

9. Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas veidotā uzskaites kartīte par Jāņa Barkāna sodāmību. 1983. gada 30. aprīlis.
LVA, 1986. f., Latvijas PSR IeM Informācijas centra kartotēka. Oriģināls.

Šādas uzskaites kartītes PSRS Iekšlietu ministrijas savienoto, autonomo republiku, novadu un apgabalu Informācijas centros glabāja par katru arestēto un tiesāto personu. Personas aresta gadījumā Iekšlietu Informācijas centrs no šīm kartītēm sniedza ziņas par attiecīgās personas iepriekšējām sodāmībām.
J. Barkāns līdz arestam 1983. gadā bija sodīts divas reizes. No kartītes aizmugurē esošajām atzīmēm redzams, ka arī viņš ieslodzījumu izcieta Mordovijas APSR un Tatarstānas APSR ieslodzījuma vietās. Līdzīgi kā vairums no 1983. gadā politiski represētajiem, J. Barkāns, pamatojoties uz PSRS Augstākās Padomes prezidija 1987. gada 2. februāra dekrētu par apžēlošanu, tika atbrīvots pirms spriedumā paredzētā termiņa beigām.

10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas reabilitācijas slēdziens. 1999. gada 1. marts.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45317. l., 2. sēj., 161. lp. Oriģināls.

Par apsūdzībām ″pretpadomju aģitācijā un propagandā″ J. Barkāns tika reabilitēts tikai 1999. gadā. Tik ilgs laiks starp Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu un J. Barkāna reabilitāciju skaidrojams ar to, ka pēc PSRS sabrukuma bija nepieciešams reabilitēt ļoti daudz represētos. Reabilitācijas institūcijām bija nepieciešams izskatīt lielu skaitu lietu, tādēļ šis process ieilga.