Jānis Vēveris

Jānis Vēveris dzimis 1954. gada 30. decembrī Rīgā. Jaunībā viņš nodarbojās ar sportu, vairākkārt kļuva par Latvijas čempionu akadēmiskajā airēšanā un 1974. g. pat par PSRS junioru čempionu. Paralēli sportam, J. Vēveris pievērsās arī ″nelegālās″ literatūras lasīšanai un vēlāk iesaistījās Latvijas Neatkarības kustības aktivitātēs. 1983. gada 6. janvāra rītā viņa dzīvoklī tika sarīkota kratīšana, kas turpinājās līdz pēcpusdienai. Pēc kratīšanas J. Vēveris tika aizvests uz Latvijas PSR VDK, kur līdz vakaram tika pratināts un pēc pratināšanas viņš tika arestēts. Izmeklēšana pret viņu sākotnēji notika krimināllietas pret ″Gaismas akciju″ ietvaros, bet 18. maijā šī lieta tika sadalīta un dokumenti par J. Vēveri un J. Rožkalnu izdalīti atsevišķā lietvedībā. 1983. gada novembrī – decembrī J. Vēveri tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas viņam piesprieda ieslodzījumu uz 3 gadiem. Ieslodzījumu J. Vēveris izcieta Permas apgabala politieslodzīto nometnēs un, pēc piespriestā soda termiņa beigām, 1986. gada janvārī viņš tika atbrīvots no ieslodzījuma. Šobrīd J. Vēveris dzīvo Rīgā.

Šajā izstādes sadaļā publicēti 9 dokumenti no 1983. gada krimināllietas pret J. Vēveri un J. Rožkalnu, kā arī uzskaites kartīte par J. Vēveri no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kartotēkas.


Krimināllietas pret J. Rožkalnu un J. Vēveri 1. sējuma vāks.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l.

1. Jāņa Vēvera fotogrāfija, kas ievietota 1983. gada 4. janvārī Latvijas PSR VDK rakstītajā arestētā anketā.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 1. sēj., 35. lp. Oriģināls.

Arestētā anketa, kurā atrodas šī fotogrāfija, ir sastādīta 1983. gada 14. janvārī, taču pati fotogrāfija ir uzņemta 18. janvārī. Fotogrāfijas tapšanas laikā J. Vēverim bija 28 gadi.

2. Fragmenti no Jāņa Vēvera aizturēšanas protokola. 1983. gada 6. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 1. sēj., 26., 28.-29. lp. Oriģināls.

Jānis Vēveris bija viens no pirmajiem arestētajiem 1983. gada represiju kampaņas ietvaros. 6. janvāra rītā viņa dzīvoklī ieradās VDK darbinieku grupa un no plkst. 6.45 līdz 15.50 (t.i. vairāk kā 9 stundu garumā) viņa dzīvoklī notika kratīšana. Pēc kratīšanas J. Vēveris tika aizvests uz VDK ēku Rīgā Ļeņina ielā (tagadējā Brīvības ielā), kur līdz plkst. 20.45 viņš tika pratināts. Pēc pratināšanas J. Vēveris tika ieslodzīts VDK iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā un par viņa ″aizturēšanu″ tika sastādīts šeit eksponētais protokols. Nākamajā dienā tika pieņemts arī oficiāls lēmums par J. Vēvera arestu.

3. Fragmenti no 1983. gada 7.-8. februāra apskates protokola.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 1. sēj., 197., 201.-202., 206. lp. Oriģināls.

Kratīšanas pie J. Vēvera 1983. gada sākumā notika divas dienas – 6. un 10. janvārī. Šajās kratīšanās tika izņemta fototehnika, Latvijas Republikas simbolika, dažādi Latvijas Neatkarības kustības materiāli, kā arī literatūra, kas nebija izdota Padomju Savienībā. Saskaņā ar tolaik spēkā esošo Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksu, kratīšanās izņemtie materiāli, lai tie iegūtu pierādījumu spēku, bija jāapskata un šīs apskates rezultāti bija jāfiksē īpašā apskates protokolā. Šeit eksponēti fragmenti no mantu apskates protokola, kas bija ″izņemtas″ kratīšanās pie J. Vēvera. Zīmīgi, ka protokola 14. punktā pieminēto lentu ″ar sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu″ J. Vēveris bija izgriezis no kāda Padomju Savienībā ražota sporta tērpa. Kratīšanas laikā viņš izmeklētājam paskaidroja, ka šī lenta ir no sporta tērpa, līdz ar to tajā nevar būt nekas noziedzīgs, taču izmeklētājs šo paskaidrojumu ignorēja.

4. Fragmenti no aizdomās turētā pratināšanas protokola. 1983. gada 11. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 3. sēj., 230., 232.-233. lp. Oriģināls.

Pēc aresta 6. janvārī J. Vēveris nedēļu tika turēts apcietinājumā ″aizdomās turētā″ statusā un tika pratināts par to – kur dabūjis kratīšanā izņemtos ″pretpadomju″ materiālus. 11. janvāra pratināšanas beigās, kuras protokols eksponēts šeit, izmeklētājs tieši jautāja J. Vēverim: kādi ir viņa uzskati par pastāvošo valsts iekārtu, par Latvijas atrašanos PSRS sastāvā un nacionālo jautājumu? Šāds jautājums izmeklēšanas laikā nepārprotami parāda, ka J. Vēvera aresta iemesls bija viņa politiskie uzskati un ″pretpadomju″ darbība. Tālākais lietas saturs ir gandrīz vai anekdotisks. Uz minēto izmeklētāja jautājumu par saviem uzskatiem J. Vēveris deva atbildi, ka ar visu esot apmierināts. Ar šo atbildi pratināšanas protokols beidzas un jau nākamais dokuments lietā ir lēmums par J. Vēvera saukšanu pie kriminālatbildības par ″pretpadomju aģitāciju un propagandu″.

5. Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības. 1983. gada 13. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 3. sēj., 234.-235. lp. Oriģināls.

No lēmuma satura redzams, ka J. Vēvera izdarītā ″pretpadomju aģitācija un propaganda″ bija tekstu izplatīšana, kuros bija rakstīts par PSRS iejaukšanos Polijas iekšējās lietās, Baltijas okupāciju, represijām u.c. reāli notikušām lietām. Tātad faktiski, lēmumā minētos ″apmelojošos izdomājumus″ bija sacerējis nevis J. Vēveris, bet gan par pašu J. Vēveri tādus sacerēja VDK izmeklētāji.

6. Fragmenti no apsūdzības raksta. 1983. gada 30. septembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 7. sēj., 240., 291., 297.-300. lp. Oriģināls.

Apsūdzības sākumā atrodamie formulējumi: ″nolūkā graut un vājināt padomju varu″, ″apmelojošu izdomājumu, kas diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu″ ir tieši pārrakstīti no Latvijas PSR Kriminālkodeksa 65. panta. Liela daļa J. Vēvera apsūdzības sastāv no propagandiska rakstura frāzēm: ″apmeloja PSKP″, ″ideoloģiska diversija pret Padomju Savienību″, ″padomju vara nosaukta par okupācijas un satrunējušu režīmu″ utt. Tā kā nekādi citi ″krimināli″ nodarījumi viņam netika inkriminēti, tad šādi formulējumi tieši parāda apsūdzības politisko motivāciju.

7. Fragmenti no tiesas sēdes protokola. 1983. gada 21. novembris – 7. decembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 8. sēj., 425., 449.-452. lp. Oriģināls.

Krimināllietu pret J. Rožkalnu un J. Vēveri izskatīja Latvijas PSR Augstākā tiesa. Šeit eksponēti tiesas sēdes protokola fragmenti ar prokurora un advokāta runām, kā arī J. Vēvera pēdējo vārdu. Cita starpā arī publicēts fragments, no kura redzams, ka tiesas sēdē tika apskatīti pat J. Vēvera panākumi sportā. Šis J. Vēvera sportisko panākumu saraksts bija iekļauts protokolā pēc advokāta pieprasījuma kā vainu mīkstinošs apstāklis. Tas parāda, ka PSRS politiskajās prāvās pat ar izskatāmo lietu un politiku šķietami nesaistīti jautājumi arī varēja kļūt par tiesas intereses objektu. Prokurora runas beigās neizpratni izraisa frāze: ″Vēveris necentās studēt vēsturi″. No protokola nav īsti saprotams – kādā sakarībā prokurors to saka un vai tas uzskatāms par pozitīvu vai negatīvu apstākli. Savukārt advokāta runā ir vērts pievērst uzmanību frāzei: ″netika konstatēts, ka Vēveris būtu nacionālistiski noskaņots. ″ No tās redzams, ka pat nacionāli uzskati varēja būt ja ne par tiesāšanas iemeslu, tad vismaz vainu pastiprinošu apstākli. J. Vēvera advokāts, līdzīgi kā citi tā laika politisko prāvu advokāti, prasīja tiesai pārkvalificēt J. Vēvera apsūdzību uz Kriminālkodeksa 1831. pantu, lai ″mīkstinātu″ viņam piemērojamo sodu.

8. Fragmenti no tiesas sprieduma. 1983. gada 7. decembris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 8. sēj., 453., 457.o.p., 458.-458.o.p., 471.-471.o.p. lp. Oriģināls.

Dokuments datēts ar 1983. gadu, nenorādot konkrētu sastādīšanas datumu. No tiesas sēdes protokola pēdējās lapas, kā arī citiem lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka spriedums sastādīts un pasludināts 1983. gada 7. decembrī.
Tiesas spriedumā uzskaitītie J. Vēvera ″noziegumu″ formulējumi praktiski negrozītā veidā ir pārrakstīti no apsūdzības raksta. No sprieduma redzams arī, ka tiesa piesprieda J. Vēverim nedaudz mazāku sodu (3 gadus stingra režīma labošanas darbu kolonijā) nekā bija pieprasījis prokurors (4 gadus stingra režīma labošanas darbu kolonijā), kas bija raksturīga tendence 1983. gada politiskajās prāvās.

9. Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas veidotā uzskaites kartīte par Jāņa Vēvera sodāmību. 1983. gada 14. janvāris.
LVA, 1986. f., Latvijas PSR IeM Informācijas centra kartotēka. Oriģināls.

Šādas uzskaites kartītes PSRS Iekšlietu ministrijas savienoto, autonomo republiku, novadu un apgabalu Informācijas centros glabāja par katru arestēto un tiesāto personu. Personas aresta gadījumā IeM Informācijas centrs no šīm kartītēm sniedza ziņas par attiecīgās personas iepriekšējām sodāmībām.
J.Vēveris līdz arestam 1983. gadā nebija sodīts, tādēļ šī ir vienīgā uzskaites kartīte par viņa sodāmību. No kartītes aizmugurē esošajām atzīmēm redzams, ka arī viņš ieslodzījumu izcieta Permas apgabala nometnēs. J. Vēveris bija vienīgais no 1983. gada politiskajās prāvās notiesātajiem, kurš izcieta pilnu spriedumā paredzēto ieslodzījuma laiku – galvenokārt tādēļ, ka viņam bija piespriests salīdzinoši īss ieslodzījuma termiņš (3 gadi).

10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas reabilitācijas slēdziens. 1994. gada 14. februāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45323. l., 8. sēj., 557.-557.o.p. lp. Oriģināls.

Par apsūdzībām ″pretpadomju aģitācijā un propagandā″ J. Vēveris tika reabilitēts tikai 1994. gadā, t.i. pēc PSRS sabrukuma.