Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs
Kārļa Skalbes muzejs "Saulrieti"
Krāslavas vēstures un mākslas muzejs
Latgales kultūrvēstures muzejs
Latvijas kultūras muzejs "Dauderi"
Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejs
Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds
Limbažu novadpētniecības muzejs
Luda Bērziņa memoriālais muzejs
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Ogres vēstures un mākslas muzejs
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs
Valmieras novadpētniecības muzejs
RĪGAS VĒSTURES UN KUĢNIECĪBAS MUZEJS
Palasta iela 4, Rīga, LV-1050
Tālr. 7 211358; 7 224357
Latvijas Valsts prezidents JĀNIS ČAKSTE (1859-1927)
70 glab .vienības, VRVM 162.757 -162.798.
Fotogrāfijas galvenokārt par J. Čakstes bēru dienu 1927.gada 17.martā un
atsevišķas J.Čakstes bērnu un radu fotogrāfijas. Dokumentāla filma no
Norčēpingas (Zviedrija).
Fotogrāfijas dāvinājusi Janīnas Teriņš (dzimušas Čakstes) dēla Jāņa
Teriņa sieva Astrīda Teriņš.
Aptver laikposmu no 20.gs. sākuma līdz 1927.gadam.
Rīgas Doma baznīcas Atmodas draudzes mācītājs JĀNIS TERIŅŠ (1893 -1980)
28 glab. vienības, FDB 6487 - 6508, VRVM 161.564.
Fotogrāfijas, personības dokumenti - dienesta apliecības, atestāti,
vērtspapīri, baznīcas sarakste. Studentu korporācijas "Lettonia"
deķelis, krūšu lente. Sudraba grāmatzīme. Mācītāja amata piederumi -
krusts, sv. Vakarēdiena trauku komplekts.
Vīratēva lietas 1995. gadā dāvinājusi Janīnas Teriņš, dzimušas Čakstes,
dēla Jāņa Teriņa sieva Astrīda Teriņš no Norčēpingas (Zviedrija).
Aptver laikposmu no 20.gs. sākuma līdz 1980.gadam.
Sastādījusi Anita Gailiša
Latvijas armijas pulkvedis VILIS JANUMS (1894 -1981)
31 glab. vienība, VRVM 155.360 -155.368, VRVM 156.015 -156.024, VRVM
156.014/1 - 9.
Viļa Januma personīgās lietas - sudraba vizītkaršu šķīvis, kausiņš,
Līnas Janumas rotaslietas, kas darinātas emigrācijā, Linarda Januma
balvas burāšanā un porcelāna servīze.
Tēva Viļa Januma, mātes Līnas Janumas un brāļa Linarda Januma lietas
dāvinājusi Velta Januma (Vācija).
Sudrabkalis JĀNIS RIDUSS (1894-1973)
28 glab. vienības, VRVM 163.382 -163.405.
20. un 30.gados Latvijas sudrabkaļu izgatavotie priekšmeti, trimdā
darinātie Jāņa Ridusa kapara un sudraba šķīvji.
Dāvinājusi Jāņa Ridusa māsas Annas Riduss meita Ņina Riduss.
Sastādīja Māra Eihe
LATVIJAS JŪRNIECĪBAS VĒSTURES ARHĪVS (Latvian Martime History Archive)
Dibināts 1966.gadā Kārdifā (Lielbritānija).
13 lietas ar 1603 materiāliem. LJVA/JaI - LJVA/Ja13.
Arhīvs dibināts kā nepolitiska bezpeļņas savienība ar mērķi vākt
materiālus par Latvijas kuģniecības vēsturi no 19.gs. līdz Latvijas
okupācijai. Muzejam glabāšanā nodotajā daļā atsevišķās lietās ir
apkopotas I Latvijas Republikas tvaikoņu biogrāfijas pēc to piederības,
piemēram, "Fricis Grauds", "Brāļi Seeberg", "Valsts kuģu pārvalde" u.c.
Katrā lietā apkopoti visi materiāli un dati, ko izdevies savākt ārzemēs
dzīvojošajiem bijušajiem Latvijas brīvvalsts jūrniekiem, tāpēc to saturs
nav viendabīgs: līdzās oriģināliem dokumentiem, fotogrāfijām,
rokrakstiem ir avīžu un žurnālu izgriezumi, kserokopijas, noraksti u.c.
materiāli.
Arhīva ģenerālsekretārs un pašreizējais glabātājs Kārdifā tālbraucējs
kapteinis Ar vaids Kalniņš (dz.1917) no 1992. līdz 1995.gadam daļu
arhīva pārsūtīja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam (RVKM) un
Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures kopai, par atbildīgo
glabātāju nozīmējot RVKM Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītāju
I. Bernsoni.
Tālbraucējs kapteinis PĒTERIS ŠŅORE (1860-1928)
1 glab. vienība, JI 874.
P.Šņores zelta kabatas pulkstenis.
Dāvinājusi P. Šņores dēla sieva M. Šņore (ASV) 1984.gadā.
Jūrnieks, Vācijas kara flotes virsnieks, kuģniecības vēsturnieks HEINCS
fon BASI (dz.1919)
115 glab. vienības, JI1I 3865 - 3884, 4063 - 4065, 4260 - 4275, 4292 -
4314, 4352 - 4373, 4527 - 4531, 4804 - 4824,
Fotogrāfijas (oriģināli un kopijas), kurās fiksēti Latvijas ostām
pierakstītie burinieki un I Latvijas Republikas tvaikoņi.
H. fon Basi dzīvo Šlēsvigā (Vācija), pēta un kolekcionē materiālus par
Latvijas jūras tirdzniecības flotes vēsturi laikposmā no 19.gs. beigām
līdz 20.gs. vidum.
No 1981.gada notiek regulāra sarakste starp muzeju un H. fon Basi.
Kuģu mehāniķis REINIS RUSLĒVICS (1907-1995)
14 glab. vienības, JI 990 - 991, JII1335 -1338, JIII 4566 - 4567, 4922 -
4924.
Materiāli, kas saistīti ar R. Ruslēvica darbu uz kuģiem - dokumenti,
fotogrāfijas, cepure ar kokardi u.c.
R.Ruslēvica no Keinsingtonas (ASV) vairākkārtēji dāvinājumi kopš
1990.gada.
Tālbraucējs kapteinis VOLDEMĀRS ŠTĀLS (1908-1995)
14 glab. vienības, JII 1552/1 - 2, JIII 4697, 4884 - 4888.
Materiāli, kas saistīti ar V. Štāla darbu uz kuģiem, kā arī jūrnieku un
kuģu būvētāju Štālu dzimtu - fotogrāfijas, dokumenti. V.Štāla no
Lielbritānijas vairākkārtēji dāvinājumi kopš 1992.gada.
Jūrnieku, kuģu īpašnieku un būvētāju DAMBEKALNU DZIMTA
4 glab. vienības, JIII 4721 - 4722, Jn 2458 - 2459.
Dambekalnu dzimtas burinieku un jūrnieku fotogrāfijas, fotonegatīvi par
laikposmu no 19.gs beigām līdz 20.gs. sākumam. Tālbraucēja kapteiņa
Friča Dambekalna dēla Paula Dambekalna (ASV) dāvinājums 1993.gadā.
I Latvijas Republikas Valsts kuģu pārvaldes vicedirektors ALFRĒDS KAŽUS
(1889-1950)
1 glab.vienība, JIII 4720.
A.Kažus fotogrāfija.
B.Kažus meitas I. Gruberas (Vācija) dāvinājums 1993.gadā.
Tālbraucējs kapteinis IMANTS BALODIS (dz.1924)
14 glab. vienības, JII1620 -1630, JIII 4728 - 4730.
Fotogrāfijas un dokumenti par I. Baloža darbu uz kuģiem.
I.Baloža no Kanādas, Ontārio provinces dāvinājums 1993. un 1994.gadā.
Kuģu mehāniķis FRANCIS LEŠČINSKIS (dz.1919)
3 glab. vienības, JII 1639, JIII 4950 - 4951.
Fotogrāfijas un viens dokuments par F. Leščinska darbu uz kuģiem.
F.Leščinska (pēc II pasaules kara dzīvoja Vācijā, tagad ASV) dāvinājums
1994.gadā.
Kuģu mehāniķis AUGUSTS REINFELDS (dz.1914)
3 glab.vienības, JIII 4925 - 4927.
Fotogrāfijas par K.Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolu 1939. un
1940.gadā.
Dāvinājis A. Reinfekls no Austrālijas 1994.gadā.
Tālbraucējs kapteinis, lielākais kuģu īpašnieks I Latvijas Republikā
FRICIS GRAUDS (1888 -1942)
5 glab.vienības, JII 1582 -1583, JIII 4905 - 4907.
Fotogrāfijas un dokumenti.
F.Grauda dēla G. Grauda (ASV) dāvinājums 1994.gadā.
Kuģu kapteinis, ostu darbinieks INDRIĶIS FELDMANIS (1890 -1975)
882 glab.vienības, JI1043 - 1046, JII 1661 - 2531, JIV 543 - 549.
Materiāli par I. Feldmaņa darbu Mērsraga ostā - ostas dokumenti,
rasējumi, plāni, zīmogi.
Dāvinājusi dzīvesbiedre I. Feldmane (Zviedrija) 1995.gadā.
Aptver laikposmu no 1929. līdz 1940.gadam.
Tālbraucējs kapteinis RŪDOLFS PĒKŠĒNS (dz.1915)
29 glab. vienības, JI1047, JII1645 -1653, JIII 4954 - 4957.
Materiāli, kas saistīti ar R. Pēkšēna darbu uz kuģiem, - fotogrāfijas,
dokumenti, zelta kabatas pulkstenis.
R.Pēkšēna (ASV) vairākkārtēji dāvinājumi kopš 1993.gada.
Tālbraucējs kapteinis ALFRĒDS BĒRZINGS (Bērziņš) (1881-1948)
2 glab. vienības, JII 2535 - 2536.
A.Bērzinga tālbraucēja kapteiņa diploms un jūrnieku braukšanas apliecību
grāmatiņa.
Dāvinājis A. Bērzinga dēls A. Bērziņš (ASV).
MEMORIĀLS PRIEKŠMETS
1 glab. vienība, JI 1058.
1852.gadā darināts sudraba kauss, kuru 1940.gada 29.aprīlī tālbraucējs
kapteinis un kuģu īpašnieks F.Grauds (1888 -1942) uzdāvināja Latvijas
Kredītbankas direktoram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
priekšsēdētājam Andrejam Bērziņam (1875 -1940?).
Dāvinājusi I. Vikmane (Zviedrija) 1995.gadā.
Tālbraucējs kapteinis NIKOLAJS GRĪNIŅŠ (1889 -1981)
8 glab. vienības, JIII 5013 - 5015. Fotogrāfijas par N. Grīniņa darbu uz
kuģiem.
Dāvinājis N. Grīniņa dēls G. Grīniņš (ASV) 1995.gadā.
Tālbraucējs kapteinis SĪMANIS LASIS (ap 1860 -1917)
58 glab. vienības, JIII 5024 - 5080.
Pastkaršu kolekcija ar pasaules ostu un pilsētu skatiem, kuras S.Lasis
19.gs. beigās un 20.gs. sākumā sūtījis saviem tuviniekiem.
Dāvinājis S.Laša mazdēls S. Lass-Šūmahers (ASV) 1996.gadā.
Sastādījusi Ilze Bernsone
