Latvijas okupācija sākās 1940. gada 17. jūnijā, taču faktiski valsts neatkarības liktenis, turklāt slepenībā, bez Latvijas pārstāvju piedalīšanās, tika izlemts jau 1939. gada 23. augustā "Molotova – Ribentropa paktā". Ar šo dokumentu, divi diktatori – Staļins un Hitlers – savā starpā sadalīja "interešu sfēras" Austrumeiropā. Jau 1939. gada septembrī – oktobrī Vācija un PSRS uzbruka Polijai un sadalīja tās teritoriju savā starpā. Tā kā visas trīs Baltijas valstis, saskaņā ar PSRS un Vācijas vienošanos, nonāca PSRS "interešu sfērā", jau 1939. gada septembra beigās – oktobra sākumā PSRS vadība piespieda Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības parakstīt tā saucamos "bāzu līgumus". Rezultātā, jau 1939. gada beigās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sāka izvietoties PSRS karaspēka bāzes. Savukārt 1940. gada jūnijā PSRS vadība, izmantojot šantāžu un draudot ar militāru iebrukumu, piespieda Baltijas valstu vadītājus ielaist savās valstīs faktiski neierobežotu PSRS karaspēka kontingentu. Tādā veidā 1940. gada 15 – 17. jūnijā tika īstenota Igaunijas, Latvijas un Lietuvas militāra okupācija.

Jau dažas dienas vēlāk visās trijās Baltijas valstīs, pēc PSRS emisāru norādījumiem, tika izveidotas okupācijas režīmam paklausīgas marionešu valdības. Latvijā par tās vadītāju tika iecelts profesors Augusts Kirhenšteins. A. Kirhenšteinam politikā nebija nekādas pieredzes un ar viņu kā vāja rakstura cilvēku bija viegli manipulēt. Lai leģitimizētu okupācijas režīmu, 1940. gada jūlijā Latvijā tika organizētas "vēlēšanas", kurās atļāva piedalīties tikai vienam, PSRS emisāra Andreja Višinska akceptētam, deputātu kandidātu sarakstam. "Vēlēšanas" tika organizētas ārkārtīgi lielā steigā, ar neskaitāmiem tobrīd Latvijā spēkā esošo likumu pārkāpumiem. Šādā veidā "ievēlētais" parlaments, kas vēlāk tika nosaukts par "Tautas Saeimu", 1940. gada 21. jūlijā pasludināja padomju varas nodibināšanu Latvijā un pieņēma deklarāciju par Latvijas pievienošanos Padomju Savienībai, la gan šādu tiesību Saeimai nemaz nebija.

Tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā noslēdzās 1940. gada 5. augustā, kad Maskavā PSRS Augstākās padomes VII sesija nolēma iekļaut Latviju PSRS sastāvā, piešķirot tai "Padomju Sociālistiskās Republikas" statusu. Faktiski šis iekļaušanas process turpinājās ilgāk – līdz 1941. gadam. Viena no inkorporācijas būtiskākajām sastāvdaļām, kurai ārēji vajadzēja imitēt okupēto valstu piedalīšanos PSRS valsts pārvaldē, bija jaunizveidoto republiku pārstāvju ievēlēšana PSRS Augstākajā padomē. Šīs vēlēšanas visās trijās okupētajās Baltijas valstīs notika 1941. gada 12. janvārī.

Šajā izstādē ir iekļauti dokumenti par abu šo 1940. gada un 1941. gada vēlēšanu organizēšanu, norisi un ar tām saistītajiem notikumiem Latvijā. Tā kā šīs vēlēšanas ir cieši saistītas ar pārējiem tā laika notikumiem – okupāciju, represijām utt., tad izstādē ievietoti arī materiāli, kas ilustrē tā laika kontekstu.