Mākslinieks Alfejs Bromults pamatoti uzskatāms par vienu no raksturīgākajiem reālistiskās glezniecības pārstāvjiem Latvijas tēlotājā mākslā. Viņa radošās gaitas aizsākās pie lieliskiem pedagogiem Latvijas Mākslas akadēmijā – Konrāda Ubāna, Kārļa Miesnieka, Vilhelma Purvīša un Ludolfa Liberta. Viņi visi pārstāvēja reālisma virzienu mākslā un saviem studentiem iemācīja šo vienkāršo pamatīgumu. Šīs akadēmijā iegūtās pamatvērtības un iemaņas A. Bromults ar pateicību pieminēja visu mūžu.

Mākslinieks ar vienlīdz radošu aizrautību strādāja ainavas, portreta, figuratīvajā un klusās dabas žanrā. Savu pasaules redzējumu viņš vislabprātāk realizēja glezniecībā un dažādu tehniku zīmējumos – zīmulis, tuša, spalva, ota. Māksliniekam nozīmīga radošā vide bija daba, tālab plenēra glezniecībai tika veltīts daudz laika un uzmanības. Rezultātā tika darināti spēcīgi ainavu gleznojumi ar patiesām emocijām un dinamiskām faktūrām, otas triepieniem.

Alfeja Bromulta dzīves stāsts norāda uz radošu un spēcīgu personību, vienkāršību un godprātīgu attieksmi pret darbu un amatu. Tieši šīs īpašības viņam deva enerģiju uzsākt mākslinieka darbu Rīgā pēc atgriešanās no filtrācijas nometnes Komsomoļskā pie Amūras, kurā viņš atradās no 1945. līdz 1946.gadam. Godprātīgais darbs un patiesais dabas vērojums A.Bromulta gleznās bija pamatojums tam, ka mākslinieka darbi tika iekļauti gan Latvijas PSR mākslas izstādēs Maskavā, gan PSRS mākslas izstādēs ārzemēs: Rumānijā, Austrijā, Kanādā, Japānā un citās valstīs.

Arī pēc mākslinieka nāves 1991.gada 11.janvārī gandrīz katrā lielākā mākslas darbu izsolē Rīgā ir iekļauti Alfeja Bromulta darbi – tas nozīmē, ka patiesās vērtības nenoveco.

Šajā izstādē izmantoti A. Bromulta oriģināldarbi tikai no Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts arhīva (LVA) fondiem – gleznas, akvareļi, zīmējumi, dokumenti un fotogrāfijas. Šādu pieeju noteica vairāki iemesli. Pirmkārt, lai sabiedrībai un interesentiem būtu iespēja palūkoties uz A.Bromulta dzīves stāstu un radošo mantojumu no cita skatu punkta, jo līdz šim gleznas no muzeju un mākslas galeriju krājumiem tikai laiku pa laikam parādās izstādēs. Otrkārt, plašāka sabiedrība pagaidām nav iepazīstināta ar LVA glabāto mākslinieka radošo mantojumu. Arhīvā atrodas liels skaits Alfeja Bromulta skiču visdažādākajās tehnikās, arī dokumenti, korespondence, rokraksti, fotogrāfijas. Mākslas nozares speciālistiem un studentiem šo dokumentu klāsts varētu lieti noderēt gan kā faktoloģiska informācija, gan analītisku uzdevumu veikšanai.

Virtuālā izstāde „Mākslinieks Alfejs Bromults. 1913–1991” iepazīstina ar dokumentu krājuma daudzveidību Latvijas Valsts arhīvā un veido ieskatu mākslinieka savdabīgajā personībā un daiļradē.