1949

Mūsu mākslinieku jaunrade

„Šinīs dienās Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā notika Latvijas mākslinieku Vissavienības izstādei sagatavoto darbu sabiedriskā skate.”

„Izstādei Maskavā izvēlētas arī Nopelniem bagāto mākslinieku Leo Svempa un Kārļa Miesnieka ainavas, jauno mākslinieku, Akadēmijas diplomandes Stradiņas vēsturiskā žanra glezna „Pirogovs pie ievainotajiem kareivjiem” un Alfeja Bromulta ainava „Vidzemes jūrmala”.”

„Padomju Jaunatne, Literatūras un Mākslas pielikums”, 1949.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 43.lieta, 1.lapa

1961

Trešā portretu izstāde

„Arī A.Bromulta, P.Glaudāna un V.Formozova portreti runā par radošu atpalicību. Viņu portreti ir sausi, ilustratīvi un fotogrāfiski. Šāda portretu glezniecība savu laiku ir pārdzīvojusi, un šiem māksliniekiem ne vien nopietni jāpadomā par savu turpmāko radošo attīstību, bet arī jāizdara zināmi secinājumi..”

Leo Kokle, Trešā portretu izstāde,
„Rīgas Balss”, 1961.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 43.lieta, 49.lapa

1966

A.Bromulta sastādīts saraksts ar kopizstādēs eksponētajiem darbiem. 1966.

LNA LVA 230.fonds, 3.apraksts, 476.lieta, 49.lapa

1979

A.Bromulta piezīmes par LPSR Mākslas fonda centrālajam salonam iesniegtām gleznām pārdošanai Ārzemju mākslas salonā Maskavā. Atzīmes par gleznām: „Magones”, 1978., „Ceriņi zied”, 1978., „Laukuziedi”, 1978., kuras paredzēts realizēt 1979.gadā Japānā.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 40.lieta, 31.lapa

1980

Es skatos sevī

„Ar lielu iekšēju dinamiku, labā tradicionālā glezniecībā veidoti arī abi A.Bromulta darbi „Gleznotājs” un „Gleznotāja J.Pauļuka portrets”. Šie vecākās paaudzes mākslinieku darbi vēlreiz apstiprina daudzveidīgās un labās latviešu portreta tradīcijas.”

I.Grase, Es skatos sevī, „Rīgas Balss”, 1980.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 47.lieta, 27.lapa

1982

Gleznas pieteikums izstādei „PSRS – mūsu Dzimtene” Maskavā. 1982.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 38.lieta, 4.lapa

Glezna „Baltie ceriņi”

1989

Personības nepieciešamība

8.portretu un pašportretu izstāde

„Kā divu pretēju domu kvintesenci, kā ironiju var uztvert Alfeja Bromulta „Latvju vasaru”. Bērzu birzs kā neatņemama saldā poētisma sastāvdaļa. Meitene tautumeita ar - kroni rokā?! Tātad tā vairs nav tautumeita, ja vainags nerotā galvu. Varbūt tās ir pārdomas par šodienas jaunavām? Par tām, kurām vajadzētu šūt un cakot, bet viņas spiestas staigāt ar lozungiem, lai izcīnītu tiesības būt savas tautas daļai. Otrkārt šī saldsērīgā noskaņa, šis kičs, tēmas ekspluatācija parāda, cik grūts ir ceļš – tēlot latvieti, turklāt, vēl tautastērpā. Un vēl. Baušļos stāv rakstīts: „Tev nebūs dieva vārdu nelietīgi velti valkāt”. To gribas pārfrazēt par tautastērpu, par auseklīti: „Tev nebūs tautastērpu vazāt piecdesmito gadu urrā stilā!”. Citādi darbs ir izpildīts godprātīgā gleznieciskumā.”

E.Bušmane, Personības nepieciešamība, „Cīņa”, 1989.

LNA LVA 2448.fonds, 1v.apraksts, 47.lieta, 23.lapa