Deportācija no Kuldīgas apriņķa notika tāpat kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.

Par galveno apsūdzības dokumentu pret arestētajiem cilvēkiem noderēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".

Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta Kuldīgas apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kuras izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Viņiem aktīvi palīdzēja Kuldīgas apriņķa komunistiskās (boļševiku) partijas komitejas darbinieki un aktīvisti.

Kuldīgas apriņķī – Kuldīgā, Saldū un 20 pagastos arestēti un izsūtīti 623 cilvēki (322 vīrieši un 301 sievietes). Lielākā daļa no visiem Kuldīgas apriņķī 189 arestētajiem – 185 – tika ieslodzīti Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometnē), 4 arestētie nonāca Krasnojarskas novada Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometnē) Viens no Kuldīgas apriņķī arestētajiem tika nošauts, no nometnēs ieslodzītajiem atbrīvots tika tikai 34 cilvēki, jo pārējie 154 miruši no bada un slimībām ieslodzījuma vietās.

Izsūtītās ģimenes tika nosūtītas uz Krasnojarskas novada dažādiem rajoniem. Vairākums no Kuldīgas apriņķa izsūtītajiem nonāca Manas, Partizanskas un Ribinskas rajonā.

No Kuldīgas apriņķa izsūtītajiem specnometinājuma vietās nomira 65 cilvēki. 369 cilvēki tika atbrīvoti, bet par 34 cilvēku likteni nav precīzu ziņu.