Arhīva dokumentu publikācijas
Rīgas pilsētas arhīva dokumentu publicēšana aizsākās 18. gs., kad apgaismības ietekmē auga interese par vēsturi. Pazīstamā pētnieka Johana Gotfrīda Arnta un bijušā rātskunga Johana Kristofa Švarca veikuma rezultātā tapa pirmās plašākās pilsētas arhīva avotu publikācijas. Vēstures avoti ne tikai saistīja vēstures interesentu uzmanību, bet kļuva arī par politikas instrumentu. Laikā no 1786.–1807. gadam Johans Kristofs Broce rātes uzdevumā izgatavoja vairākus sējumus ar senāko pilsētas arhīva dokumentu norakstiem.
19. gs. vēstures avotu edīcija ieguva jaunu zinātnisku kvalitāti un pilsētas arhīva dokumenti nonāca baltvācu vēsturnieku sagatavotajos monumentālajos avotu izdevumos „Liv-, est– und kurländisches Urkundenbuch” (Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas aktis), „Monumenta Livoniae antiquae” (Livonijas senās vēstures rakstu pieminekļi), „Briefe und Urkunden zur Geschichte Livlands” (Vēstules un dokumenti par Livonijas vēsturi) u.c.
19.gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā sekoja pilsētas senāko grāmatu izdošana. Tika sagatavoti Rīgas pilsētas parādu grāmatas (Das Rigische Schuldbuch), mantojumu grāmatas (Die Erbebücher der Stadt Riga), ķemerejas reģistru (Kämmerei-Register der Stadt Riga) un ienākumu grāmatas (Die Libri Redituum der Stadt Riga) izdevumi. Tika izdoti arī vairāki tematiski avotu krājumi. Vērība tika pievērsta arī arhīvā glabātajiem senākajiem senkrievu valodā rakstītajiem dokumentiem.
Latvijas Republikas nodibināšana 1918. gadā radīja jaunus priekšnoteikumus avotu izdošanai, kā pētniecībā tā avotu izdevumos uzsverot latviešu vēsturi. Ar Rīgas pilsētas vēsturiskā arhīva gādību no 1923.–1931. gadam tika izdotas Augusta fon Blumerinka sagatavotās landfogtejas grāmatas, bet 1937. gadā klajā nāca arhīva darbinieku sagatavotais izdevums „Dzimtļaužu bēgšanu uz Rīgu”.
Padomju periodā uzsvars bija likts uz pētījumiem, bet jaunas dokumentu publikācijas izpalika. Tradīcija tika atsākta 2009. gadā, kad no jauna tika publicēti Rīgas pilsētas ārējam arhīvam piederošā dokumentu kompleksa „Moscowitica – Ruthenica” dokumenti darbā „Smoļenskas – Rīgas aktis 13. gs.–14. gs. pirmā puse”.
Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas–Rīgas aktis: 13.gs.–14.gs. pirmā puse: Kompleksa Moscowitica–Ruthenica dokumenti par Smoļenskas un Rīgas attiecībām = Смоленско-рижские акты: XIII в.–первая половина XIV в.: Документы комплекса Moscowitica–Ruthenica об отношениях Смоленска и Риги. Rīga : Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Arhīvistu biedrība; Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūts, 2009. (Žurnāla „Latvijas Arhīvi” pielikums, Sērija „Vēstures Avoti”, 6. sēj.).
Grāmatā publicēti senākie avoti no dokumenta kompleksa Moscowitica-Ruthenica, kuri sniedz unikālu informāciju par Smoļenskas attiecībām ar Rīgu, Gotlandi un vācu pilsētām 13. gs.–14. gs. pirmajā pusē.