Vai viegli būt brīvam zemniekam?

Klaušas VIDZEMĒ

Pārejas gados spēkā paliek vaku grāmatas, bet drīkst slēgt arī brīvos līgumus.

Pilnīgā brīvībā pārejot, atļauti tikai brīvie līgumi, tomēr bieži atstāj spēkā vaku grāmatās noteiktās klaušas.

Klaušas KURZEMĒ

Pārejas gados paliek spēkā klaušas un nodevas, kas pastāvēja līdz 1817. gada 1. janvārim, pēc tam klaušas nosaka brīvie līgumi.

Zemnieku nodokļi un nodevas abās guberņās

  • galvas nauda 70 kapeikas sudrabā no katras vīriešu dvēseles neatkarīgi no vecuma;
  • ceļu nodoklis;
  • sāls nodoklis ap 60 kapeikām sudrabā no dvēseles;
  • dzērienu nodoklis 56 kapeikas sudrabā no dvēseles;
  • mācītāja sieciņš un skolotāja alga;
  • zemnieku magazīnai nododamā tiesa;
  • zemnieku tiesnešu un tiesas piesēdētāju atalgojums 2 6/7 kapeikas no dvēseles;
  • apriņķu un draudžu maksājumi ierēdņu algām un kancelejas izdevumiem.

 

Zemnieku pienākumi

  • rekrūšu došana*;
  • ceļu remonts;
  • zirgu pasta staciju būve, uzturēšana un pasta puišu došana;
  • šķūtis, arestantu pārvaldīšana;
  • karaspēka izvietošana;
  • kazarmu un armijas vajadzībām paredzētu staļļu būve un remonts;
  • uz vietām esošā / cauri guberņai ejošā karaspēka apgāde;
  • ganību nodrošināšana kroņa zirgiem;
  • draudzes ēku būve.

 

Saistības, aizejot no mājām

Zemniekam pēc likuma jāatstāj:

  • saimniecībai paredzētais inventārs;
  • apstrādāti un rudziem apsēti tīrumi, kas bijuši apstrādāti pēdējos 3 gadus;
  • rudenī uzarta papuve, ja tāda eksistēja;
  • žogi labā stāvoklī;
  • no krūmiem izcirstas pļavas;
  • māja un saimniecības ēkas labā stāvoklī;
  • ziemā sagatavota malka.

 

Bieži saimniecību atzina par neatbilstošu likumam un zemniekam aizejot nācās piemaksāt. Parādu dzēšanai parasti aizturēja saimnieka kustamo mantu, kas nebija inventāra sarakstā.

 

 

19. gs. 40. gados daļa Baltijas lauksaimniecības apstākļu zinātāju uzskatīja, ka klaušu un nastu apjoms ir zemnieku vispārējās labklājības krituma galvenais iemesls. Uz muižu atsūtītais klaušinieks nekādā veidā nebija ieinteresēts ātri un kvalitatīvi paveikt darbu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

*Rekrūšu došana – viens no smagākajiem zemnieku pienākumiem. Kurzemē ieviests 1796. gadā, Vidzemē – 1793. gadā. Atbrīvoti saimnieki. Rekrūti ar apģērbu un ceļa naudu apgādā radi. Kopš 1801. gada no rekrūšiem var izpirkties par 1000 rubļiem papīra naudā vai 360 rubļiem sudrabā, šo summu vāca pagasta lādes. Izpirktie devās peļņā, lai atpelnītu šo summu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Labības pļauja Trikātas novadā, 18./19. gs. mija.

J. K. Broces piezīme: Labības pļaušanai te kalpo vienroce un pieczaru grābeklis. Pļāvējs pļaujot tur pēdējo kreisajā rokā un saņem ar to tik daudz labības, cik viņš ar vienu cirtienu domā nopļaut. Nopļauto labību sievietes sasien kūļos, ko parasti pa 20 sastata vienā kaudzē. .. Šādu labības kaudzi sauc par gubu. .. Zemnieki, kuri dzīvo tālu un sievas ņem līdzi uz darbu, ved bērnus ratos. Mazākos viņi gultiņā piekar pie zemē piestiprinātas kārts un lielākajiem liek tos šūpot.
Johans Kristofs Broce, VIII, 26

AVOTI

 

 

Irlavas muižas zemnieku klaušu tabula. Irlava, 1826. gada 17. maijs. Fragments

Tabulā norādīts arklu skaits, klaušu dienu skaits ar zirgu un kājām, riežu apjoms, nodevas un mācītāja tiesa 57 saimniecībām. Bez tam zemniekiem noteikti papildu pienākumi – naktssardze, mēslu vešana, malkas piegāde muižai, Grenču ārsta nodrošināšana ar kalpotāju, muižas grāvju uzturēšana utt.

LVVA, F640_3_87, 97.–101. lp.

Rīgas–Cēsu ekonomijas pārvaldes komisāra Aleksandra fon Kītera ziņojums par zemnieku māju uzteikumu Strīķu kroņa muižā (Cēsu apriņķis). Strīķi, 1829. gada 4. decembris. Fragments

Kamerālvaldes uzdevumā Kīters veicis 15 zemnieku iztaujāšanu, lai noskaidrotu, cik zemniekiem uzteiktas sētas. Izmeklēšanas ziņojums papildus ietver trīs uzteikumu saņēmušo zemnieku iztaujāšanas rezultātu aprakstu un muižas pārvaldes versiju par uzteikuma iemesliem.

LVVA, F77_11_516, 6.–20. lp.

Vidzemes guberņas valdes pavēle ar skaidrojumiem par sētas uzteikšanas principiem. Rīga, 1823. gada 15. janvāris

Pavēlē valde cenšas kliedēt baumas par māju nomāšanas kārtību. Uzsvērts, ka:

  • klaušas nav atceltas;
  • māju paturēšana nenozīmē atgriešanos dzimtcilvēka statusā;
  • aizgājējam tajā pašā draudzē jāatrod saimnieka vai kalpa vieta, citādi viņu uzskatīs par klaidoni.

LVVA, F1_3_108, 49., 50. lp.

Rīgas zemes tiesas Zemnieku lietu departamenta ziņojums Rīgas kara gubernatoram Filipam Pauluči par Lielvārdes zemnieku atteikšanos pieņemt jaunās vaku grāmatas un lūgums sūtīt atbilstošu militāro komandu zemnieku ietiepības mazināšanai. Lielvārde, 1819. gada 8. maijs

Zemnieki lūdza vispirms veikt zemes uzmērīšanu un novērtēšanu, lai sastādītu klaušu sarakstus. Sevskas kājnieku pulka divu rotu komanda sagūstīja un uz Rīgu nosūtīja piecus “kūdītājus”, divi aizbēga, bet pārējie zemnieki piekrita pieņemt jaunās vaku grāmatas.

LVVA, F1_12_244, 10., 11. lp.

Veru bruģa tiesas (Tērbatas apriņķis, tagad Igaunijā) ziņojums Vidzemes guberņas valdei par aizbēgušo zemnieku atgriešanos. Veru, 1822. gada 16. decembris

Dzimtzemnieku ģimenes, kas bija aizbēgušas no dzimtajām vietām uz Iekškrieviju vai citur, sākušas masveidā atgriezties agrākajās dzīvesvietās, bet ne visās kopienās viņus grib pieņemt atpakaļ. Vidzemes guberņas valde norāda, ka zemnieki jāpieņem agrākajās kopienās, ja pierādāms, ka viņi tiešām no tām ir bēguši.

LVVA, F4_1_32442, 1. lp.

Rīgas pilsētai piederošo zemnieku māju nomas līguma formulārs. 19. gs. 30. gadi

LVVA, F223_1_307, 57., 58. lp.

Krāču privātmuižas (Kuldīgas apriņķis) zemnieku klaušu noteikumi. Pagasta tiesas apstiprināti 1820. gada 3. decembrī

Muiža pieder fon Hānu dzimtai. Atrunāti saimnieku, kalpu, kalpu sievu, meitu un puišu pienākumi.

LVVA, F2344_2_43, 26.–29. lp.

Jaundrustu muižā (Cēsu apriņķis) veikto klaušu darbu pārskats. 1820. gada janvāris. Fragments

Norādīts saimnieka vārds, datums un klaušu veids.

LVVA, F6999_13_1823, b. p.

 

 

©Latvijas Nacionālais arhīvs