VEF dzīvo

1919. gada 10. jūnijā inženiera Aleksandra Tīpaiņa vadībā sāka strādāt Pasta un Telegrāfa Virsvaldes Galvenās darbnīcas, kas vēlāk pārauga rūpnīcā VEF. Sākums darbnīcām bija Pasta ēka Aspazijas bulvārī, turpinājums Slokas ielā, līdz beidzot 1928. gadā tika iegūtas savas īstās mājas pirmskara rūpnīcas Union korpusos Brīvības ielā. Teritorijā, kas Rīgas ainavā ierakstīta mirdzošiem, neizdzēšamiem burtiem.

  

Starpkaru periodā, direktora Teodora Vītola vadībā rūpnīca VEF piedzīvoja lielu uzplaukumu. Tika ražots viss cilvēkiem nepieciešamais: kvalitatīvi radio uztvērēji ar augstvērtīgu dizainu, telefoni un centrāles, lidmašīnas privātām un aizsargu vajadzībām, vēja ģeneratori mājsaimniecībām, spuldzes, putekļu sūcēji, gludekļi, kino projektori, elektriskās instalācijas un ventilācijas iekārtas. 1938. gadā tika palaists ražošanā fotoaparāts VEF MINOX, inženiertehnisks brīnums, tolaik vismazākais fotoaparāts pasaulē.

Otrā pasaules kara laikā rūpnīca piedzīvoja spēcīgas pārmaiņas, gluži kā Latvija pati. VEF korpusos ražošana turpinājās, gan vairāk pakārtota kara sakaru nodrošināšanas vajadzībām. Padomju okupācijas laikā ražoja VEF MINOX fotoaparātu ar gravējumu Made in USSR. Vācu okupācijas laikā VEF kļūst par AEG filiāli. Aviokonstruktors Kārlis Irbītis turpina izstrādāt lidmašīnu risinājumus, šoreiz vācu armijas vajadzībām. Vācu armijai atkāpjoties, viss noderīgais tiek evakuēts. Ko nevar izvest – saspridzina.

Pēc kara, direktora Georgija Gailes vadībā VEF tika strauji atjaunots, atsākās telefonu un centrāļu ražošana. Tapa lielās radiolas, to dizaina autors – Ādolfs Irbīte.

Piecgade ir jaunvārds, ko plaši lietoja visi strādājošie padomju ļaudis, arī vefieši.

20. gadsimta 50. gadi VEF rūpnīcā ir augšupejas, entuziasma un izgudrojumu laiks. Lielu cieņu izrāda racionalizatoriem – novatoriem, kas ar saviem risinājumiem atvieglo darbu rūpnīcas darbiniekiem. Īpaši izceļ arī ikdienas strādniekus – plāna pārpildītājus, kuriem tiek piešķirts godpilnais stahanovieša vārds.

Sāk izgatavot leģendāro pārnēsājamo radio uztvērēju “Tūrists”.

Vefieši strādā, atpūšas, uzlabo veselību un sporto. Aktīvi darbojas Strādnieku klubs, 1960. gadā darbu sāk jaunuzceltā VEF Kultūras pils. VEF sporta klubs piedāvā izmēģināt spēkus 20 sporta veidos. Viens no tiem – basketbols.

1962. gadā no konveijera noņem pirmos tranzistoruztvērējus “Spīdola”, kas kļūst populāri arī ārpus Padomju Savienības robežām. Vienu “Spīdolas” variantu ražo arī draudzīgajā Kubas republikā.

VEF sekmīgi ražo telefonu aparātus, komutatorus un telegrāfa centrāles, un kļūst par vienu no lielākajiem telekomunikāciju piegādātājiem Padomju Savienībā.

20. gadsimta 70. un 80. gadi ir jaunu meklējumu laiks, grūts ceļš uz modernizāciju un cīņa par materiālu kvalitāti. VEF atklāj jaunas ražotnes. Pa konveijeru nebeidzami slīd tranzistoruztvērēji un magnetolas.

VEF darbinieki var lepoties ar īpaši izstrādātu automatizētu ēdināšanas kombinātu, ko nosauc savā vārdā par “Vefieti”. Rūpnīcā pagūst viesoties Padomju Savienības ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kuram gan no vefiešiem jāuzklausa arī daudzi rūgtuma pilni vārdi par darba dzīves nebūšanām.

Pārmaiņu vējš, kas neizbēgami sāk šķobīt lielo sociālistisko savienību, skar arī VEF cilvēkus. Sāk darboties Latvijas Tautas frontes VEF nodaļa. Tāpat aktīva ir arī nelielā Interfrontes kustības šūniņa.

1989. gadā Vecajā Ģertrūdes baznīcā tiek iesvētīts sarkanbaltsarkanais karogs, to svinīgi uzvelk VEF reklāmas tornī. Mītiņā piedalās lielākā daļa rūpnīcā strādājošo vefiešu.

Pēc 1990. gada beidzas visi ražošanas pasūtījumi, kas bija saistīti ar Padomju Savienības Aizsardzības ministriju un Valsts drošības dienestiem. VEF cehi un struktūrvienības kļūst par patstāvīgiem uzņēmumiem.

Tiek izveidots uzņēmums Latvijas Mobilais telefons.

Darbu turpina un rūpnīcas vārdu pasaulē joprojām nes VEF Kultūras pils, kuras paspārnē atrodas VEF vēstures muzejs.

Rūpnīcas teritorijā šobrīd saimnieko daudzi uzņēmēji, kas saistīti ar jaunākajām tehnoloģijām, IT un reklāmas jomu. Vairāki uzņēmumi ir izvēlējušies šo vietu, balstoties uz priekšgājēju sasniegumiem.

Kārļa Irbīša 1934. gadā izveidotie VEF reklāmas torņa burti atkal mirdz pāri visai apkaimei un atgādina par Latvijas lielākā uzņēmuma kādreizējo varenību un tā atdzimšanu citā – mūsdienīgā kvalitātē.