Ādolfs Irbīte dzimis 1910. gada 4. decembrī Rīgā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, grafikas nodaļā (1931–1933), 1934. gadā, līdzekļu trūkuma dēļ uzsāka darbu VEF kā iespiedējs pie rotaprinta reklāmu nodaļā. 1935. gadā, izveidoja skices radiouztvērējam “VEF AR MD/35”, kas bija sākums viņa radiodizainera karjerai. Laika posmā no 1937. gada līdz 1941. gadam Ādolfs Irbīte bija VEF Reklāmas biroja vadītājs. Birojs nodarbojās ar VEF produkcijas ārējā dizaina izstrādi, reklāmas izdevumu sagatavošanu, izstāžu un skatlogu iekārtošanu. Ādolfs Irbīte piedalījās visas VEF radioprodukcijas izstrādē – sākumā kā līdzautors, vēlāk kā galvenais mākslinieks.

Ādolfa Irbītes izstrādātais 16 radioaparātu, radiouztvērēju, radiolu un magnetofonu dizains VEF no 1935. līdz 1939. gadam: “VEFAR MD/35”, “VEFAR MD/37”, “VEFAR 2L MD/37”, “VEFAR 2BD/37”, “VEF Trio 3BD/37”, “VEF Super MD/37”, “VEF Lux M 707”, “VEF Super LMD/37”, VEF Super LUX MD/37”, “VEF Super Luxus MD/37”, “VEFON MD/39”, “VEF Super MD/39”, “VEFAR MD/39”, “VEF Trio BD/39”, “VEFAR 2BD/39”, “VEF Super KBD/39” (pārnēsājamais radiouztvērējs ar baterijām).

VEF 1940. gadā: “VEF Luxus M 1307” (ar spiedpogu automātisko noskaņošanu), “VEF Lux M 607”, “VEFON M 607”, “VEF Super M 507”, “VEF Super SM 507”, “VEF Super KBD/40”, “VEF Super B 306”, “VEF Lux M 717”, “VEFON M 617”, “VEF Super M 517”, “VEF Super LM 507”, “VEF Super B 316”, “VEFAR B 211”, “RMK M 311”.

1941. gadā Ādolfu Irbīti nosūtīja strādāt uz Krieviju, Voroņežas rūpnīcu “Elektrosignāls”, kur viņš izstrādāja magnetofona “Runājošais papīrs” ārējā izskata projektu. 1945. gadā Ādolfs Irbīte atgriezās Latvijā, kur Liepājā strādāja pilsētas Dārzu un zaļumu pārvaldē par dārzu arhitektu un dekoratoru. Laika posmā no 1952. līdz 1956. gadam Rīgā bijis pasniedzējs Valsts Fiziskās kultūras institūtā (šobrīd Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija), pēc tam bijis mākslinieks žurnālā “Fiziskā kultūra”. No 1956. gada līdz 1960. gadam bijis galvenais mākslinieks VEF Mākslinieciskajā konstruēšanas nodaļā. Irbīša dizains radio aparātiem “Baltika”, “P3”, “Akords”, “Latvija”, “LUX”, “Miers”, “Kristāls” (6 dažādi ārējā izskata varianti), Radiolas “LUX” un “Akords” (15 varianti), “Tūrists” (pirmais pārnēsājamais radiouztvērējs PSRS), “VEF Spīdola”, “VEF-12”. No 1960. gada līdz 1983. gadam Ādolfs Irbīte bijis Mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas vadītājs ražošanas apvienības “Radiotehnika” konstruktoru birojā “Orbīta”. Radījis dizainu aparātiem “Gauja” (pirmais tranzistoru uztvērējs PSRS), “Selga”, “Selga 2”, “Selga 403”, “Banga”, “VEF Radio”, “Amata”, “Rigonda mono” (populārākā radiola 1964.–1969. g.); “Rigonda stereo” (pirmā stereoradiola PSRS), “Simfonija” “Simfonija 003”, “Rīga 301-A”, “Rīga 301-B”, “Orbita 1”, “Orbita 2”. “Orbita 303”, “Rīga 101” (PSRS pirmā radiola, kas izstrādāta pēc bloku tipa), “Rīga 101B”, “Rīga 102”, “Rīga 103”, “Viktorija 001” (PSRS pirmā augstākās klases stereoradiola ar tranzistoriem),“VEF tranzistors 10”, “VEF tranzistors 17”, “Skaņu plašu elektriskais atskaņotājs 4-68”, “Rīga 302” (apliecība par rūpniecisko paraugu), “Rīga 302 B”, “Elektrofons Akords”, “Saturns”, “Spīdola 269”.

1968. gadā Ādolfu Irbīti uzņēma Mākslinieku savienībā, un viņš kļuva par pirmo dizaineru sekcijas vadītāju.

Irbītes izstrādātie projekti magnetofoniem no 1970. līdz 1972. gadam: “Orbita 303” un “Orbita 102”, “Astra 5”, “Legenda” (kasešu magnetofons), “Ritms” (kasešu magnetofons). Ādolfa Irbītes projektēto radioaparātu dizains ir novērtēts un ieguvis “Grand Prix” balvu Vispasaules izstādēs Briselē 1936. un 1958. gadā, Parīzē 1937. gadā, kā arī zelta medaļu gadatirgos Leipcigā 1967. un 1972. gadā, Plovdivā 1976. gadā.

Ādolfs Irbīte miris 1983. gada 31. augustā.