VEF: „Mans būs mans.”

1989. gads ir ļoti svarīgs VEF dzīvē, gan vispārējās politiskās situācijas, gan iekšējo problēmu dēļ. VEF paspārnē aktīvi darbojas Latvijas Tautas frontes nodaļa un 1989. gada 27. aprīlī 4. korpusa tornī tiek svinīgi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Daudzu VEF darbinieku acīs mirdz asaras. 1. maija gājienā vefieši dodas ar sarkanbaltsarkano karogu. Bet 18. jūnijā, nenoskaidrotos apstākļos VEF izceļas apjomīgs ugunsgrēks, kas noposta 3. un 4. korpusu. Līdz ar nelaimi, pilnībā tiek paralizēts mašīnremonta ceha un elektrotehniskā ceha darbs, kā arī radio ražošana.

  
  

Pēc 1990. gada beidzās visi pasūtījumi, kas bija saistīti ar PSRS Aizsardzības ministriju un Valsts drošības dienestiem: speciālās kvazielektroniskās mazgabarīta telefona centrāles zemūdeņu vajadzībām, telefona centrāles, kuras domātas dažādiem kara apgabaliem un štābiem, ekranizētie telefona aparāti, kā arī dažādu līmeņu vadītāju komutācijas iekārtas kabinetos. Pārtrūka arī kvaizielektronisko telefona centrāļu pasūtījumi stratēģiski svarīgiem objektiem.

VEF cehi un struktūrvienības pārtop par patstāvīgiem uzņēmumiem:

  • Valsts uzņēmums “Rīgas valsts uzņēmumu ražošanas apvienība VEF”
  • Valsts uzņēmums “Komutācijas tehnikas rūpnīca “VEF-KT””
  • Rīgas valsts uzņēmumu ražošanas apvienības VEF rūpnīca “VEF-Tranzistors”
  • Latvijas valsts telefona aparātu rūpnīca “VEF-Telefons”
  • Valsts uzņēmums “VEF-Instrumentu rūpnīca”
  • Valsts uzņēmums “Valsts rekonstrukcijas – ekspluatācijas centrs “VEF-REC””
  • Valsts uzņēmums “VEF eksperimentālā rūpnīca”
  • Rīgas valsts uzņēmums “VEF–Serviss-KT”
  • Valsts uzņēmums “Valsts drošuma un servisa centrs “VEF-DSC”
  • Valsts uzņēmums “Specializētā celtniecības – montāžas pārvalde VEF”
  • Valsts uzņēmums “Maltas sakaru līdzekļu rūpnīca VEF”
  • Valsts uzņēmuma “Projektēšanas un celtniecības kombināts – VEF”
  • Valsts uzņēmums “VEF Drošības centrs”
  • Valsts uzņēmums “VEFint”
  • Valsts uzņēmums “VEF–Amatnieks”
  • Valsts uzņēmums “R/A VEF Sporta centrs
  • Valsts uzņēmums “VEF poliklīnika”
  • RRA VEF valsts uzņēmums “Inženieru centrs” (VEF-IC)
  • Valsts uzņēmums “VEF-Iespiedplašu rūpnīca”

1993. gadā beidz funkcionēt SKTB, sākumā iekļaujoties Inženieru centrā, pēc tam iekļaujoties GKN “VEF-KT” rūpnīcas sastāvā kā atsevišķs sektors, kuru likvidē 1995. gadā.

Kad Padomju Savienības noieta tirgus izsīka, apsīka arī darbs rūpnīcā. 1992. gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiālajās grūtībās nokļuvušajai rūpnīcai. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos NVS valstīs. Tika atjaunoti arī lietoti telefoni Vācijas tirgum.

1992. gadā VEF strādā 10 000 cilvēku. Nodibina kopuzņēmumu “Info” un izveido pirmo peidžeru tīklu Rīgā. Nodibina “VEF banku”.

Telefona centrāļu ražotāji kļuva par Valsts uzņēmumu “Komutācijas tehnikas rūpnīca “VEF-KT””, kas 90. gadu vidū vēl turpināja ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda bija 30 000 kvazielektronisku līnijas, 300 000 ciparu līnijas, 120 dispečerpulšu/centrāles un 60 000 telefona aparāti gadā.

     

1994. gada rudenī no jauna tiek atklāts VEF veikals Rīgā, Brīvības ielā. Latvijas telefonu tīklos vēl strādā vairāk nekā 94% VEF telefona centrāļu.

Maltas telefonu ražošanas iecirknis tika pārveidots par Valsts uzņēmumu “Maltas sakaru līdzekļu rūpnīca VEF”. Stučkas telefonu aparātu rūpnīca kļuva par Latvijas valsts telefona aparātu rūpnīcu “VEF-Telefons”, kas turpināja darbu līdz 1997. gadam. Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumā “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” iekļauti arī astoņi apvienības VEF valsts uzņēmumi, pie tam norādot, ka privatizācijai tiek nodoti arī šo uzņēmumu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās. Tas nozīmē, ka atsevišķi iespējams privatizēt VEF piederošās “LMT” akcijas.

1997. gadā darbu pārtrauc privatizējamais valsts uzņēmums "VEF-Telefons".

VEF strādā aptuveni 3500 darbinieki.

Par VEF privatizāciju atbildīgā Privatizācijas aģentūra piesaista ārvalstu ekspertus, lai meklētu investorus pieciem VEF uzņēmumiem: “VEF-KT”, “VEF-Tranzistors”, “VEF REC”, “VEF Instrumentu rūpnīcai” un “VEF Iespiedplašu rūpnīcai”.

1998. gadā likvidē privatizējamo valsts uzņēmumu “VEF iespiedplašu rūpnīca”. “VEF Instrumentu rūpnīcu” iegādājas SIA “Tehprojekts”. Tiek gatavota VAS “Komutācijas tehnikas rūpnīcas “VEF-KT””, VAS “Valsts rekonstrukcijas-ekspluatācijas centrs “VEF-REC”” un VAS “VEF-Tranzistors” likvidācija.

Ap 2000. gadu rūpnīcas teritorijā darbojas 34 privātie uzņēmumi un vairākas vairumtirdzniecības bāzes.