1945. gadā uzsāk šahtu telefona aparātu ražošanu un atsāk telefona aparātu BAGTA izgatavošanu, ko turpina līdz pat 60. gadu sākumam.
1948. gadā izstrādā dzelzceļa sakaru automātisko telefona centrāli “ЖАТС”.
1949. gadā Speciālajā konstruktoru birojā (SKB) izveido atsevišķu telegrāfa nodaļu inženiera Augusta Ratnieka vadībā.
1952. gadā sāk ražot triecienizturīgos automātiskās sistēmas telefona aparātus “BTA”. 1957. gadā tiek izstrādāts telefona aparāts “Viktorija”. No 1958. gada 17. aprīļa līdz 19. oktobrim VEF piedalās Briseles Starptautiskajā izstādē, kur telefona aparāts “Viktorija” tiek apbalvots ar sudraba medaļu.
Laika posmā no 1961. līdz 1965. gadam sākās otrās paaudzes telefona centrāļu izstrāde. Tās bija koordinātu sistēmas centrāles, kur vairs nebija griežmeklētāju. 1960. gadu vidū jau tika apgūta pilsētas automātiskā telefona centrāle “ATCK” un starppilsētu centrāles “AMTC” ražošana . Līdz 1965. gadam VEF telefonijas speciālisti bija ierindojušies pasaulē pirmajās rindās 2. paaudzes “ATC” ražošanā. Paralēli tam ražošanā turpinājās arī veco elektromehānisko centrāļu ražošana. Tika apgūta jaunu telefona aparātu “TA-60” un “TA-65” ražošana.
1970. gadi ir laiks, kad tiek konstruētas un ieviestas ražošanā kvazielektroniskās telefona centrāles.
1970. gadā VEF filiālē Maltā organizē shēmu kūļu siešanas un tīrīšanas iecirkni. Maltas iecirknis bija pakļauts koordinātu centrāļu ceham, tam tiek piešķirts 54. numurs.
1971. gadā Rīgā ekspluatācijā nodod koordinātu sistēmas tālsakaru centrāli. 31. martā caur šo centrāli notiek pirmā saruna ar Maskavu. Jūlija mēnesī 57 tūkstoši Rīgas abonentu var automātiski savienoties ar Maskavu, Ļeņingradu, Viļņu, Kijevu, Pleskavu, Tallinu, Kaļiņingradu, Minsku un 9 Latvijas rajonu centriem – Valmieru, Daugavpili, Jēkabpili, Jelgavu, Liepāju, Madonu, Ogri, Rēzekni, Cēsīm.
1972. gadā izgatavo apvienotu telegrāfa centrāli AT-PS-PD abonentu telegrāfam, tiešajiem savienojumiem un datu pārraidīšanai ar ātrumu 100 un 200 biti sekundē. Uzsāk galda automātiskās sistēmas telefona “TA-72” ražošanu.
1975. gadā Teodora Rozīša vadībā izstrādāta pirmā kvazielektroniskā telefona centrāle ar programmēto vadību. Tiek izgatavota kvazielektroniskā telegrāfa centrāle “Delfīns” sinhroniem telegrāfa sakaru kanāliem.
Rūpnīca VEF pirmā Padomju Savienībā izstrādāja un uzsāka kvazielektronisko telefona centrāļu “Kvants” un “Kvarcs”ražošanu, šīs centrāles lietotājiem piedāvāja vairāk nekā 20 papildu pakalpojumus. Viena no pirmajām VEF ražotajām centrālēm “Kvants” tika uzstādīta Olimpiskajā preses centrā Maskavas olimpisko spēļu laikā.
1978. gadā izgatavo pirmo telegrāfa centrāļu “Liman” partiju, kas paredzēta civilās aviācijas vajadzībām. 1979. gadā izgatavo telegrāfa centrāli “Kurok”.
1980. gadā 91. cehu Stučkā (tag. Aizkrauklē) pārveido par Stučkas Telefonu aparātu rūpnīcu. Galvenais ražošanas virziens ir komutācijas tehnikas izstrāde un ražošana – tās ir automātiskās telefona un telegrāfa centrāles un telefona aparāti.
