Pēc otrā pasaules kara, laika posmā no 1945. līdz 1950. gadam, direktora Georga Gailes vadībā, VEF tiek strauji atjaunots, nostiprinās uzņēmuma ražojumu profils – komutācijas tehnika, radioaparāti, telefona aparāti. Tiek uzcelti daudzi jauni ražošanas korpusi. 1947. gadā izveido jaunu rūpnīcas struktūru. Radās:

• Galvenā konstruktora daļa, kur noritēja jaunās produkcijas izstrāde;
• Galvenā tehnologa daļa, kas izstrādāja ražošanas tehnoloģiskos pamatus, aprakstīja šos procesus, sagādāja tehnisko aprīkojumu;
• Galvenā mehāniķa daļa, kas nodrošināja ražošanā iesaistīto darba mašīnu uzturēšanu darba kārtībā, tās remontējot un modernizējot;
• Galvenā enerģētiķa daļa, kas nodrošināja rūpnīcai siltuma un elektriskās enerģijas piegādi;
• Ražošanas daļa, kas vadīja un praksē saskaņoja ražošanas procesu un nodrošināja produkcijas izlaidi.

1950. gados VEF ražoja komutatorus “МРУ” un iestāžu rokas komutācijas centrāles “УРТС”. Izstrādāja un sāka ražot arī iestāžu automātiskās telefona centrāles “УАТС-49”, kas bija izstrādātas pēc “Siemens” “S-29” centrāļu parauga ar griežmeklētājiem un plakanajiem relejiem.

Turpinājās pirmskara “BAGTA” tipa telefona aparātu ražošana, 1950. gadu beigās sāka ražot telefona aparātu “VIKTORIJA”.

Radio ražošanas galvenais sasniegums - radiolas “BALTIKA” un “MIR”, aktuāli bija arī “AKORDS” un “LUKSS”. 1959. gads VEF ir svarīgs ar to, ka pirmo reizi Padomju Savienībā tika izgatavots pārnēsājamais radioaparāts “TŪRISTS”, kam šodien ir piemērots leģendas statuss.

1969. gadā tika pārtraukta lampu radiolu ražošana, atdodot vietu tranzistoruztvērējiem, šajā laikā tika uzsākta pirmo kvazielektronisko telefona centrāļu sērijveida ražošana. Septembrī atklāja VEF filiāli Skrundā.

1970. gados VEF telefona un telegrāfa centrāles tika uzstādītas vairāk kā sešdesmit pilsētās visās Padomju Savienības republikās. Centrāļu uzstādīšanu, pārbaudi un vietējo darbinieku apmācību veica VEF šefmontāžas nodaļas speciālisti.

1979. gadā VEF veica ražošanas pārstrukturizāciju, tika izveidota ražošanas apvienība. Vefieši apgūst vairāk nekā 30 jaunu izstrādājumu sērijveida izlaidi. To skaitā ir radiouztvērēji “Spīdola 230” un “Spīdola 250”, kvazielektroniskā automātiskā telefona centrāle “Kvants”, mikro-ESM “Veformika”, magnetola “Sigma” un daudzi citi izstrādājumi. Ražošanas iecirkņos monotonu un smagu fizisku darbu sāk veikt rūpnieciskie roboti.

80. gadu beigās VEF vienlaicīgi apguva piecu komutācijas sistēmu izstrādi un ražošanu. Viena speciālistu grupa konstruēja automātisko tālsakaru centrāles (AMTC-2, AMTC-3, KVARCS), otra grupa – kvazielektroniskās centrāles KVANTS (Padomju Savienībā šīs centrāles uzstādīja stratēģiski svarīgos objektos – lidostās, gāzes vadu un energopadeves līniju apkalpes objektos), trešā grupa, sadarbojoties ar somu firmu “Nokia” konstruēja ciparsignāla centrāles DX-200, ceturtā grupa veidoja vienoto sakaru komutācijas sistēmu ECCKT, piektā grupa – teleksa komutācijas sistēmu KUROK.

1980. gados VEF ražo daudzveidīgas automātiskās telefona centrāles, sinhronās tulkošanas iekārtas, skaitļojamās mašīnas, elektroniskās sporta sacensību tiesāšanas iekārtas un informācijas tablo, rūpnieciskos robotus, telefona aparātus, tranzistoru radiouztvērējus un magnetolas.

Radioaparatūras ražošana ir nozīmīga nozare, taču galvenais ražošanas virziens ir komutācijas tehnikas izstrāde un ražošana – tās ir automātiskās telefona un telegrāfa centrāles un telefona aparāti. VEF bija viens no lielākajiem telekomunikāciju produkcijas piegādātājiem Padomju Savienībā. Rūpnīca VEF pirmā Padomju Savienībā uzsāka kvazielektronisko telefona centrāļu KVANTS ražošanu, šīs centrāles lietotājiem piedāvā vairāk nekā 20 papildus pakalpojumus. Viena no pirmajām VEF ražotajām centrālēm KVANTS tika uzstādīta Olimpiskajā preses centrā Maskavas olimpisko spēļu laikā.

VEF saņēma uzdevumu Maskavas Olimpiskajām spēlēm izgatavot telefona aparātus un telefona centrāli. Šo uzdevumu veica konstruktoru birojs un galvenā konstruktora nodaļa. Ražošanas vadībai un uzraudzībai arvien biežāk tika izmantota elektroniskā skaitļošanas tehnika.

VEF regulāri un ar labiem sasniegumiem piedalījās Padomju Savienības un Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādēs.