Georgijs Gaile dzimis 1905. gada 14. aprīlī Pēterburgā.

11 gadu vecumā sāka strādāt svina velmēšanas darbnīcā. Strādādams Ļeņingradas rūpnīcā “Elektrosila”, 1935. gadā beidzis Ļeņingradas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera elektriķa kvalifikāciju. Izvirzījās par rūpnīcas apakšnodaļas priekšnieku un pēc tam par rūpnīcas ražošanas vadītāju. Georgijs Gaile cietis 1937. gada represijās un apcietinājumā saslimis ar tuberkulozi. Otrā pasaules kara laikā strādājis vadošā saimnieciskajā darbā Sverdlovskā. Bijis galvenais inženieris. No 1945. gada VEF strādā par direktoru. Organizējis VEF atjaunošanas darbus, rūpnīcas rekonstrukciju. No 1957. līdz 1958. gadam Georgijs Gaile bija Latvijas Tautsaimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1958. līdz 1965. gadam – Padomes priekšsēdētājs. No 1965. līdz 1968. gadam Georgijs Gaile bija Latvijas PSR MP priekšsēdētāja vietnieks. Veicis lielu darbu radioelektronikas, ķīmiskās, mašīnbūvniecības, būvmateriālu un vieglās rūpniecības attīstībā. Georgijs Gaile bija viens no tiem cilvēkiem, kas patiešām īstenoja KP lēmumus par darbaļaužu labklājības celšanu – organizēja darbiniekiem paredzēto dzīvojamo namu celtniecību, poliklīniku, slimnīcu, Kultūras pili, bērnudārzus un peldbaseinu. 1957. gadā Georgijs Gaile saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju. Vairāk kā desmit reizes ievēlēts par Latvijas KP CK locekli. Apbalvots ar Ļeņina ordeni, trim Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un ordeni “Goda Zīme”. Bijis LPSR Augstākās padomes deputāts.

Georgijs Gaile miris 1968. gada 25. augustā pēc ilgas slimības. Apglabāts Raiņa kapos.