Pasta un telegrāfa virsvaldes Galveno darbnīcu (PTVGD) pirmais uzdevums pēc to nodibināšanas 1919. gadā bija remontēt telefona un telegrāfa aparātus un līniju piederumus, taču to vadītāja Aleksandra Tīpaiņa mērķis bija pēc iespējas ātrāk uzsākt telefona aparātu ražošanu.
Līdz 1920. gada maijam PTVGD tika izremontēti 30 galda, 33 sienas un 10 lauka telefona aparāti. No atsevišķām detaļām un veciem, nederīgiem aparātiem tika sastādīti jauni telefona aparāti – 7 galda, 11 sienas un 8 lauka aparāti. Darbnīcā veica arī komutatoru remontu un izgatavoja telefona un telegrāfa aparātu koka daļas.
1921. gadā tika saņemts pirmais pasūtījums izgatavot 15 Morzes un 6 Hjūsa telegrāfa aparātus un tika veikti priekšdarbi telefona aparātu ražošanai.
1922. gadā tiek uzsākta sienas telefona aparātu ražošana, izmantojot Norvēģijas firmas “Elektrisk Bureau” mikrotelefonus, induktorus un zvanus.
1923. gadā uz PTVGD ražotajiem telefoniem sāk attēlot Latvijas Valsts ģerboni.
No 1925. gada Latvijā sāk izmantot automātiskās telefona centrāles un tām piemērotus telefonus ar ciparripām.
1926. gadā PTVGD uzsāka maza tilpuma automātisko telefona centrāļu izgatavošanu. Pirmā automātiskā lauku telefona centrāle tika uzstādīta 1928. gadā Ādažos. 1929. gadā pēc PTDGD pārcelšanās uz telpām Vidzemes šosejā 19 tika uzsākta lielāka tilpuma automātisko telefona centrāļu ražošana.
Šīs centrāles tika izgatavotas pēc firmas “Mix und Genest” shēmām. Jaunās centrāles uzstādīja daudzviet Rīgā un provincē – Ādažos, Siguldā, Ogrē, Ķemeros, Bolderājā, Mīlgrāvī un citur.
No lodētājas Annas Krūmiņas (strādājusi PTDGD/VEF no 1929. gada līdz 1958. gadam) atmiņām:
“VEF-ā sāku strādāt 1929. gadā, kad tas vēl saucās Pasta un Telefona Departamenta galvenās darbnīcas. Pirms tam biju strādājusi pie vācu uzņēmējiem “Miks un Gonest”, kura vadībā tika celta moderna telefonu centrāle Audēju ielā. Šeit apguvu labas iemaņas lodēšanā, rasējumu lasīšanā, centrāles krosēšanā, kas lieti noderēja darbam VEF. Lai gan biju jauna darbiniece tomēr tiku ielūgta uz VEF 10.gadu jubileju 1929. gadā. Tā kā man bija pieredze telefonu centrāļu būvē, es tiku komandēta Ogres, Ķemeru, Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils telefonu centrāļu uzstādīšanā. Arī Rīgā piedalījos vairāku centrāļu būvē. Tas bija skaists, kaut arī grūtību pilns laiks, bet deva gandarījumu, ka strādājam savas Latvijas labā.”