Aleksandrs Egle dzimis 1907. gada 16. maijā Mālupes pagastā.

Darba gaitas uzsācis, strādājot par atslēdznieku Daugavpils, Gulbenes un Rīgas dzelzceļa darbnīcās. 1929. gadā beidzis Rīgas Valsts tehnikumu un kopš tā laika strādājis VEF (jaunākā tehniķa, konstruktora, vecākā tehnologa, vecākā inženiera amatos). No 1944. gada oktobra – VEF galvenais tehnologs, tad galvenais inženieris, bet no 1962. gada – rūpnīcas direktors. Pēc Aleksandra Egles ierosmes un viņa vadībā rūpnīcā ieviesta jauna tehnika, konveijeri un automātiskās līnijas telefona aparātu, telefona centrāļu un radioaparātu ražošanā, izstrādāta un ieviesta progresīva tehnoloģija. Sabiedriskā darbība – PSKP CK un PSRS MP Partijas un valsts kontroles komisija (1963–1965), LKP CK loceklis (ievēlēts XIX kongresā), LPSR AP 6. sasaukuma deputāts, apbalvots ar Ļeņina un Sarkanās Zvaigznes ordeni.

                                         

Aleksandrs Egle miris 1996. gada 23. jūlijā.

No Aleksandra Egles atmiņām:
“PTVGD 1925. gadā Madisona vadībā tika izgatavots pirmais divlampiņu bateriju uztvērējs un sākta kristāldetektoruztvērēju ražošana. Radioraidījumi Rīgā, pasta ēkā sākās 1925. gada 1. septembrī.

1932. gadā PTDGD tika pārdēvētas par Valsts Elektrotehnisko fabriku (VEF). Viena direktora vietā tagad iecēla trīs – direktoru, tehnisko direktoru un komercdirektoru. Jau pirms reorganizācijas kādu laiku tika lietots A. Tīpaiņa ierosinātais nosaukums „Pērkons”, taču to atmeta. [..]

VEF firmas veikals atradās namā uz Ļeņina (Brīvības) ielas un Raiņa bulvāra stūra – tagadējā veikala „Orbīta” vietā. Lielākajās Latvijas pilsētās atradās privātas VEF tirdzniecības pārstāvniecības, kuras galvenā kārtā nodarbojās ar radiouztvērēju un citu ražojumu pārdošanu. VEF tirdzniecības pārstāvniecības pastāvēja arī ārzemēs – Baltijas, Skandināvijas valstīs, Šveicē. PTDGD ražošana vēl bija amatnieciskā stāvoklī, bāzēta uz strādnieku darba prasmi un atbildību. Divu triju gadu laikā VEF tika organizēta moderna sērijveida ražošana, ieviesta Starptautiskā pielaižu un sēžu sistēma (ISA), organizēta kalibru, mērrīku izgatavošana, darba mašīnu un iekārtu izgatavošana, kadru apmācība.

1944. gada decembra beigās VEF telpas bija siltas un gaišas, rūpnīca sāka atjaunot ražošanu. Elektroķīmiskā, fotopapīra un spuldžu ceha iekārtas visumā bija saglabājušās, noliktavās atradās vajadzīgais materiāls. [..] Decembra beigās rūpnīca izgatavoja kabatas baterijas, lukturīšus, fotopapīru, akumulatorus, spuldzes un pirmos radiouztvērējus. [..] Pakāpeniski ierindā stājās arī telefona aparātu, telefona centrāļu, plaša patēriņa ražošanas cehi.

[..] VEF kolektīvi aktīvi piedalījās Ķeguma hidroelektrostacijas atjaunošanas darbos, un 1945. gada novembrī „Ķegums” jau deva elektroenerģiju.”